Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Ziņas

Klimata pārmaiņu ēnā © DIENA

KARSTS! Šķiet, šovasar šis ir visbiežāk dzirdētais vārds, lai kur un kādā kompānijā mēs atrastos. Latvija ir pārdzīvojusi kārtējos augstāko temperatūru rekordus, kas mijās ar ilgstošām lietavām. Tie ir pārdzīvojumu pilni brīži mūsu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošina pārtikas produktus visai sabiedrībai.

FM: Tuvākajos mēnešos eksports bremzēsies

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Panikai vēl nav pamata © DIENA

Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, pieaudzis par 11,9%, bet, salīdzinot ar 2022. gada maiju, samazinājies par 5,2%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Var atstāt mantojumā © DIENA

Līdz 2021. gada beigām pensiju otrajā līmenī bija uzkrāti seši miljardi eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2020. gada beigās. Pieaugumu izskaidro nevis pensijas krājēju skaita pieaugums (tas pērn saruka), bet gan iemaksu apjoma kāpums un labāks vidējais ienesīgums, ekonomikai atkopjoties pēc Covid-19 uzliesmojumiem.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! © DIENA

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Iesaka izvērtēt variantus © DIENA

Elektroenerģijas fiksētās cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veido 60%. Mainīgas cenas līgumu izvēlējušies 16% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu – 24%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) šā gada pirmā ceturkšņa dati.

Mērķiem jābūt ambicioziem © DIENA

Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un kas varētu būt investoru piesaistes instruments, kā arī ekonomikas virzītājspēks. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts. Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji.

Jauni likumdošanas draudi jauniem Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošiem projektiem © DIENA

Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus. Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš šobrīd izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.

Tūristu mītnēs viesu skaits ir audzis © DIENA

Šā gada maijā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši kopumā 165,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo ceļotāju. Tas ir 2,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Sievietēm ir vieta IT jomā

Ja salīdzinām pagātni, kāda tā bija aptuveni pirms pieciem gadiem, ar šodienu, redzam, ka situācija sieviešu nodarbinātībā informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā krasi mainījusies.

Iepērkas, lai inflācija nenoēstu uzkrājumus © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas ekonomikai radījis ne mazums izaicinājumu, tomēr mūsu tautsaimniecība ar tiem pagaidām tiek galā visai prasmīgi, par ko liecina gan labie ražošanas dati, gan pieaugošais mājsaimniecību patēriņš.

Pašvaldības un uzņēmumi © DIENA

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem.

Ir jāpielāgojas paaudžu maiņai © DIENA

Katrai paaudzei ir atšķirīgi ekonomiskie paradumi, piemēram, vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji gadiem ilgi strādā vienā profesijā un pat tajā pašā darbavietā un maina darbu tikai tad, ja uz to pamudina svarīgi apstākļi, iegādājas mājokli ilgam laikam, kā arī veido uzkrājumus, savukārt jaunās paaudzes pārstāvji izvēlas regulāri mainīt dzīvesvietu, ceļot un attālināti strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Ko iegūstam, ko zaudējam? © DIENA

Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju pirktspēju, un Zemkopības ministrija (ZM) ir aktualizējusi ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem.