Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos © DIENA

Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.

NVA un Google piedāvā bez maksas apgūt aktuālo © DIENA

Lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ ir zaudējuši vai var zaudēt darbu, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums Google NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, reģistrētajiem darba meklētājiem, kā arī bezdarba riskam pakļautām personām piedāvās iespēju bez maksas tiešsaistē apgūt vai pilnveidot darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Darbinieki augstu vērtē elastību © DIENA

Covid-19 pandēmijas ietekmē liela daļa dažādu nozaru uzņēmumu, to vidū arī finanšu sektora kompānijas un bankas pilnībā vai daļēji pārgāja uz attālināto darbu.

Krāpšanas mēģinājuma anatomija © DIENA

Cenšas slepus pārdot farmācijas uzņēmuma Olainfarm akcijas.

Grib būt neatkarīgi no citiem © DIENA

Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti daudzās ekonomikas nozarēs, tomēr arī šajā sarežģītajā laikā tiek dibināti jauni uzņēmumi.

Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi © DIENA

Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.

Ap kriptovalūtu savelkas cilpa © DIENA

Pandēmijas laikā ieviestie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām radījuši brīvus naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt. Iespējas ir dažādas – no skaidras naudas uzkrājumiem līdz investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, rezultātā Bitcoin vērtība nesen kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāru.

Rūpniecībā straujš kāpums © DIENA

Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.

Jaunos algu rekordos © DIENA

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.

Viens solis, lai atgrieztos plusos © DIENA

Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.

Huawei tirgū laiž savu mobilo operētājsistēmu

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs Huawei trešdien tirgū laida savu mobilo operētājsistēmu, kas tam nepieciešama, ņemot vērā ASV aizliegumu uzņēmumam piekļūt operētājsistēmai Android.

ILO: Pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nabadzībā nonākuši vēl 100 miljoni strādājošo

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēl vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā, liecina trešdien publiskots ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums.

Hibrīdmācības – reāls scenārijs © DIENA

Gatavoties ļaunākajam, bet cerēt uz labāko – tāda varētu būt piesardzīgi optimistiska skolu rīcība šī mācību gada noslēgumā. Ņemot vērā Covid-19 viļņveidīgo dabu un citu valstu pieredzi, pastāv liela iespēja, ka arī nākamajā mācību gadā var būt nepieciešamība periodiski pāriet uz attālināto mācīšanos vai arī tā saucamo hibrīdveida mācību procesu.

Vācijā maijā reģistrēta deviņarpus gados augstākā gada inflācija

Patēriņa cenas Vācijā maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 2,5%, tādējādi reģistrēta augstākā gada inflācija kopš 2011.gada septembra, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.

Var apgalvot, ka tuvāko nedēļu laikā Latvija būs gatava vērt savus ar zelta atslēgu slēgtos starptautiskā, ienākošā tūrisma vārtus, un jau jūlijā Latvijas lauku viesu namos dzirdēsim lietuviešu, igauņu, iespējams, arī somu un šur tur vācu valodu. Vecrīgas ielās atgriezīsies pirmās nelielās tūristu grupas no Vācijas, Austrijas un citām Rietumeiropas valstīm, uz Latvijas ceļiem atkal ieraudzīsim kādu nīderlandiešu kemperi, un viesnīcas ziņos par gatavību uzņemt viesus.

Rīgas ostā attīstās augstas pievienotās vērtības e-komercijas pakalpojumi

Covid-19 pandēmijas laiks devis izrāvienu e-komercijā strādājošajiem uzņēmumiem – Eiropā pagājušā gada laikā nozare augusi par 14%. Sekojot tirgus pieprasījumam, Rīgas brīvostas teritorijā, Kundziņsalā, bāzētajā TFS Trans loģistikas centrā šobrīd top jauns e-komercijas projekts – programmatūra, kuras ieviešana turpmāk klientiem palīdzēs būtiski ietaupīt uz preču piegāžu laiku un ātrumu.

Šogad esam piedzīvojuši jau vairākus paziņojumus par tā dēvētā indeksu jeb pasīvās pārvaldīšanas plānu ieviešanu pensiju trešajā līmenī.

Līdz ar kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos pasaulē, diezgan likumsakarīgi pieaug arī iedzīvotāju patēriņš – cilvēki spēj un arī grib iegādāties dažādas lietas gan savas ikdienas ērtību paaugstināšanai, gan savas dzīves telpas uzlabošanai. Patiesībā ļoti daudzas lietas, kas vēl pirms gadiem 10-15 tika uzskatītas par ekskluzīvām un cilvēka prestižu un turīgumu apliecinošām, šodien jau ir pavisam ikdienišķa sociālekonomiski aktīva cilvēka ikdienas sastāvdaļa.

Vasaras tuvošanās ir laiks, kad Latvijas iedzīvotāji parasti apsver tuvāku un tālāku ceļojumu plānus, un tā tas ir arī šajā – Covid-19 pandēmijas – gadā.

Nesenie Latvijas Konkurences padomes lēmumi izraisījuši diskusijas Latvijas konkurences politikas ekspertu aprindās. Vai kādam ārpus šīm aprindām būtu jāraizējas? Būtu gan — patiesībā visiem, kam rūp Latvija un tās iedzīvotāju labklājība.

Šodien

Ziņas