Kā būsit pārliecinājušies jau citos šīs sērijas rakstos, arī Jaunā Eiropas Bauhaus sakarā daudz minētais vārds "ilgtspēja" ne vienmēr nozīmē tikai jaunus un par vecajiem labākus materiālus. Tieši otrādi – vispirms tas nozīmē cieņu pret šo "veco" un tā integrēšanu mūsdienīgā vidē, padarot par modernu un iepūšot jaunu dzīvi arī tajā, ko kāds varbūt jau norakstījis kā degradētu un neatjaunojamu. Un, kā rāda Lodzas piemērs, vesela pilsēta tā var iegūt ne tikai sakārtotus kvartālus un drošu vidi iedzīvotājiem, bet pat savu vizītkarti un to īpašo rozīnīti, ar ko izcelties citu pilsētu vidū.