Lēmums par pārcelšanos uz Atlantijas okeāna otru krastu Einšteinam nav bijis vienkāršs, raksta All About History. Vēl 1933. gada pavasarī, tātad pāris mēnešu pēc tam, kad nacistu līderis Ādolfs Hitlers bija kļuvis par Vācijas kancleru, zinātnieks ar Prūsijas Zinātņu akadēmiju apsprieda darba attiecību pagarināšanu. Taču tas notika attālināti, jo kopš 1932. gada decembra Einšteins saskaņā ar noslēgto līgumu lasīja lekcijas Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā Pasadīnā.
Jau pirms atgriešanās Eiropā viņam kļuva skaidrs, ka nacistu režīms ir gatavs iznīdēt ebrejus, tādēļ uz Vāciju Einšteins un viņa sieva Elza vairs nav riskējuši doties. Kādu laiku viņš pavadīja Beļģijā, tad Anglijā, bet oktobrī Sauthemptonas ostā sēdās kuģī uz Ņujorku, kur ieradās 1933. gada 17. oktobrī. Eiropā Einšteins tā arī vairs nav atgriezies un 1955. gadā aizgāja mūžībā.
NEPAREIZI NOVĒRTĒJA
Kad 1930. gada septembrī Vācijā notikušajās vēlēšanās nacisti guva pirmos lielos panākumus (12 mandātu vietā nu viņiem bija 107), Einšteins gluži tāpat kā lielākā daļa vācu intelektuāļu nosprieda, ka tā ir pārejoša parādība, raksta The Atlantic. 1921. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts bija vairāk nekā pārliecināts, ka, ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, atbalsts Hitleram un viņa domubiedriem Vācijā izzudīs pats no sevis. Savas domas viņš nemainīja arī pēc tam, kad pēc 1932. gada jūlijā notikušajām vēlēšanām nacisti nodrošināja 230 deputātu mandātu, un jo vairāk tad, kad tā paša gada novembrī ārkārtas vēlēšanās viņi cieta neveiksmi, samierinoties ar 196 deputātu vietām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!