Tēma / Diena / Tēma / Diena

Katrs mākonis 100 ziloņu svarā © DIENA

Vērojot pa debesu jumu rāmi slīdošos mākoņus, pārņem sajūta, ka tie ir viegli un gaisīgi. Tie nekrīt zemē, un vējš balto masu staipa un ieveido kā cukurvati. Taču novērojumi ir mānīgi – zinātnieki apgalvo, ka vidusmēra mākonis sver aptuveni tikpat, cik 100 ziloņi kopā.

Ar zeltu pret briļļu aizsvīšanu © DIENA

Briļļu valkātājiem aukstas ziemas dienas allaž sagādājušas problēmas. Stikli aizsvīst, gan izejot uz ielas, gan ienākot siltā telpā. Taču drīzumā šī problēma varētu palikt pagātnē, jo zinātnieki izstrādājuši uz zelta bāzes veidotu caurspīdīgu pārklājumu, kas pārvērš saules gaismu siltumā un novērš kondensāta veidošanos.

Kopā mēs varam vairāk © DIENA

Kopā mēs varam izdarīt vairāk, uzsver biedrības Tavi draugi mārketinga vadītāja Beāte Bēvalde. Viņas pārstāvētā biedrība citiem palīdzēt aicina ne tikai ar dažādiem ziedojumiem, bet arī iesaistoties labdarībā kā brīvprātīgajiem.

Varam iztikt bez, bet negribam © DIENA

Kāpēc dāvanas un apdāvināšanās rituāls Ziemassvētkos kļuvis par tradīciju? Arī zinātnieki pievērsušies tā izpētei, tostarp mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādas dāvanas tad vislabāk dāvināt.

Ziemassvētku brīnumi ir reāli © DIENA

Rūdolfa spīdīgajam degunam, Skrūdža ceļojumam laikā un Grinča sirdij ir zinātnisks izskaidrojums.

Īsie biežāk manipulē ar citiem © DIENA

Tā dēvētais Napoleona sindroms patiešām pastāv. Polijas zinātnieki noskaidrojuši, ka augumā īsi cilvēki fiziskos trūkumus kompensē ar negantāku uzvedību, lai tādējādi izskatītos ietekmīgāki.

Alus rauga priekštecis atrasts Īrijā © DIENA

Pirmatklājēja gods ambicioziem cilvēkiem allaž bijis svarīgs. Ne velti veselas valstis ilgstoši strīdējušās par to, kurā zemē pirmoreiz izcepta maize, sakults jogurts vai pagatavoti makaroni.

Romantika, sniegs un laimīgas beigas © DIENA

Zinātnieki atklāj recepti, kas mūs mudina dažas Ziemassvētku filmas skatīties gadu no gada.

Čekas pirmsākumi © DIENA

Pirms 105 gadiem Krievijā varu sagrābušie boļševiki izveidoja savu politisko policiju – Viskrievijas Ārkārtas komisiju, kas saīsināti tika dēvēta pa ČK jeb čeku. Nākamajos gados šī bailes iedzenošā organizācija ne reizi vien mainīja nosaukumu, un Padomju Savienības eksistences beidzamajās desmitgadēs to sauca par Valsts drošības komiteju – VDK jeb KGB.

Pirmais neviesmīlīgajā maoru zemē © DIENA

Pirms 380 gadiem nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans kļuva par pirmo eiropieti, kurš aizkuģojis līdz Jaunzēlandei. Tiesa, jaunatklātās zemes krastā viņa komanda tā arī neizkāpa, jo nācās iesaistīties asiņainā cīņā ar iezemiešiem maoriem.

Neptūna pasaule karā © DIENA

Noslēdzot rakstu sēriju par dažādām mūsdienu armijas daļām, kuru spēku un vājās vietas spilgti parādījis Krievijas sāktais karš Ukrainā, šoreiz par peldošo bruņojumu – floti.

Tie nav "mūsu zēni" © DIENA

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš par vilšanos telekanālā Dožģ, vidusceļa neiespējamību un par iedzīvotāju ziņojumu noderīgumu.

Sirds maina īpašnieku © DIENA

Pirms 55 gadiem Keiptaunas slimnīcā Groote Schuur Dienvidāfrikā ķirurga Kristiāna Barnarda vadībā tika veikta pasaulē pirmā sirds transplantācija.

Vara pār valodu: okupācija un inerce © DIENA

Pirmais rakstu krājums sērijā Valoda un vara cita starpā uzdod jautājumu, kas totalitāro režīmu jūgā cietis vairāk – latviešu valoda vai tās lietotāji.

Amerikāņu jaunuzņēmums ir apņēmības pilns no 20 kilometru dziļiem urbumiem iegūt tīru, neizsmeļamu enerģiju.

Cilvēku skaita pieaugums ir mazliet sabremzējies, taču bažas neizgaist: cik daudz cilvēku Zeme spēj pabarot?

Kas ir patriotisms, ko ar to sabiedrībā saprot, un vai tas būtu jānodala no nacionālisma? Kā par to būtu jāstāsta žurnālistiem, un vai mediji Latvijā vairo patriotiskas jūtas pret valsti? Savās pārdomās dalās Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.

Izstāde par Satversmes tapšanu un darbību Satversmei 100+ ir ne tikai izstāde, bet arī aizraujoša izrāde. Te var uzzināt arī to, kāpēc Latgales autonomija nav ierakstīta Satversmē un kuras partijas un kāpēc vēlas samazināt vēlēšanu vecuma cenzu.

Iemesls, kāpēc pēc PSRS sabrukuma gan Krievijas, gan Ukrainas arsenālā bija tik daudz dažādu pretgaisa aizsardzības sistēmu, ir vienkāršs: PSRS radīja ieroci pret ikvienu lidaparātu, ko NATO aukstā kara laikā spēja pacelt gaisā. Kā tas atsaucas uz pašreiz notiekošo karu Ukrainā, un kādas mācības no tā nākotnei var gūt Latvija?

Sezonu jau sākuši vairāki ziemas sporta veidu pārstāvji. Latvijai augstākās raudzes sacensībās līdz šim visvairāk medaļu sarūpējuši skeletonisti, bobslejisti un kamaniņu braucēji, taču jaunā olimpiskā cikla sākumā renes sporta veidos notikušas diezgan būtiskas pārmaiņas.

Šodien

Tēma