Tēma / Diena / Tēma / Diena

Augšup ceļošais kods © DIENA

Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 25. jūlijā, Spilvē, tolaik Cementa fabrikas aerodromā, aizsākās unikāla tradīcija – tauta sanāca kopā, lai ''svētītu savas aviācijas gada svētkus'', apbrīnotu lidotājus un ziedotu naudu Latvijas armijas pirmo lidmašīnu iegādei. Spilves aviācijas svētki kļuva par grandiozu ikgadēju pasākumu un vienu no brīvās Latvijas visspilgtākajiem simboliem.

Ar vārdiem sirdī © DIENA

Izdevums SestDiena turpina iepazīstināt ar divpadsmit Latvijas māksliniekiem, kuru veikums publicēts laikraksta Diena šī gada kalendārā, un jūlijā jādomā par rotām, jo priekšā ir juveliermākslinieces Annas Faniginas kolekcija Kuģu saraksts, kas ir autores veltījums Senās Grieķijas kultūrai.

Sēra piepju slavas gads © DIENA

Nesen devos laivu braucienā. Pēc tā ar citiem brašajiem airētājiem devos uz kādu restorānu iestiprināties. Vēl nebijām sasveicinājušies ar viesmīli, kad mana draudzene jau bija izvēlējusies, ko ēdīs, – viņa metās pie liela ozola un nolauza brangu piepes gabalu. Tā kā man bija aizdomas par saules dūrienu, pieļāvu, ka man kaut kas rādās. Pēc dažām stundām jau jutos labāk, bet piepe no draudzenes mantām nebija pazudusi – tātad tās nebija manas halucinācijas. Izrādījās, ka tā ir sēra piepe – iespējams, aprunātākā sēne šogad Latvijā.

Telefons pirms miega izraisa depresiju

Garie, gaišie vasaras vakari ir ideāli piemēroti, lai mainītu nejauko paradumu pirms miega vērties viedtālruņa spožajā ekrānā. Un tam ir ļoti nopietns iemesls: ilgstoša sevis ''apstarošana'' pirms iemigšanas izraisa depresiju.

Tūkstotis kilometru ar riteni un bez gulēšanas © DIENA

Pirmsjāņu nedēļā Krišjāņa Ratinika jeb Velomena Twitter ieraksts pārsteidza pat riteņbraukšanas ceļos pudu sāls apēdušus braucējus. ''43 stundas bez miega, un nobraukti 1052 kilometri – kā tas vispār ir iespējams?'' šāda neizpratne velobraucēju aprindās izplatījās zibenīgā ātrumā. ''Nesaprotu, kā viņa dibens kaut ko tādu izturēja?'' riteņbraucējus ar stāžu interesēja uz savas ādas izbaudītas neērtības. Jautājumi sekoja cits citam, tāpēc mobilā telefona kontaktos bija jāmeklē ieraksts ar vārdu Velomens.

Iegrožotais stāvdrāzis © DIENA

Pēc strauji uzaugušās ar skrejriteņiem saistītās negadījumu statistikas un diviem šādos negadījumos bojā gājušajiem arī šo satiksmes dalībnieku uzvedību beidzot plānots regulēt.

Sinoptiķu sūrās dienas © DIENA

Laika prognozēm nevajag ticēt – tās tam nemaz nav domātas, uzsver Toms Bricis, skaidrojot, kādēļ tik bieži laikapstākļos esam vīlušies un negribam pieņemt, ka patiesībā tikko piedzīvotais negaiss vai karstuma vilnis nekas ļoti īpašs un neatkārtojams nemaz nav.

Protestu improvizācijas © DIENA

Ko darīt, ja tēma ir sāpīga un, iestājoties par to, esi gatavs iet ielās, bet valstī ir stingri ierobežojumi? Var kurnēt savā virtuvē. Var riskēt rīkot nesankcionētu mītiņu, taču tas visai droši beigsies ar vizīti policijas iecirknī. Covid laiks pierādījis: var arī izdomāt neierastus veidus, kā savu viedokli paust pietiekami plašai auditorijai.

Tūlīt aiz ūdens un tējas. Intervija ar alus someljē Andri Rasiņu © DIENA

Tās nav pasakas, ka labs kviešu alus lieliski garšos kopā ar zivi vai tumšais porteris – ar šokolādes kūku, uzsver šī dzēriena zinātājs jeb alus someljē Andris Rasiņš un aicina nebaidīties iepazīt jaunas garšas arī alus pasaulē.

Atsevišķu gleznu ganu plikstiņam! © DIENA

Māksliniece Kristīne Kutepova (37) par lillā krāsu, zvaigžņu zagļiem un gājienu pa kvēlojošām oglēm.

Latviešiem piemērīts sporta veids © DIENA

Pirms 40 gadiem Padomju Savienībā aizsākās bobsleja apgūšana. Atklājēja lomu uzticēja Latvijas trenerim Rolandam Upatniekam, kura vadībā četru gadu laikā PSRS ekipāža ar Latvijas pilotu Zinti Ekmani aizstūrēja līdz olimpiskajai bronzas medaļai. Vēl pēc četriem gadiem Jānis Ķipurs jau priecēja ar olimpiādes zeltu. Straujajā augšupejā gan bija arī daudz zilumu, iekšējās nesaskaņas un aizkulišu cīņas varas gaiteņos.

Izmēģinājumu pavasaris jeb krīze un tās mācības © DIENA (1)

SestDiena sāk jaunu rubriku, pētot, ko dažādās jomās mums licis iemācīties pandēmijas piespiedu izolācijas laiks un ko no ārkārtējā stāvokļa obligāto ierobežojumu noteiktā varbūt vērts paturēt arī pēckoronas laikā

Girgensons, Japāna un hokejs © DIENA

Trīs šķietami nesavienojamas lietas, tomēr ne grama nav melots – viss rīmējas kopā. Aldis Girgensons, kurš ir pazīstamā NHL kluba Bufalo Sabres hokejista Zemgus Girgensona tēvs, 50 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokeja komandas trenera amatā, pieņemdams izaicinājumu kļūt par Japānas vienības East Hokkaido Cranes treneri.

Jo ar roltoniem nepietiek © DIENA (3)

Rīkojot tiešsaistes akciju #GribuStudēt, studenti norāda ne tikai uz problēmām augstākajā izglītībā krīzes laikā, bet arī uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Tie vienmēr atlikti malā, bet pandēmijas laiks parādījis, ka beidzot arī tiem būtu jāpievēršas.

Pandēmijas ir bijušas un būs, intervijā SestDienas iepriekšējā numurā teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Šis neiepriecinošais secinājums kā truls nazis iegriež vairāk nekā pusgadsimtu briedušai pārliecībai, ka Eiropā nopietnas pandēmijas jau ir tāla vēsture.

Ziepes vai dezinfekcijas līdzekli? Ko labāk lietot, lai rokas tik tiešām būtu tīras un brīvas no ļauno vīrusu ietekmes? SestDiena noskaidro, kas tad īsti ir dezinfekcijas līdzekļu sastāvā, ar ko tie atšķiras no pierastākiem līdzekļiem un ko par to ražošanu saka uzņēmēji.

Pagājušajā sestdienā testa lidojuma laikā pazudušais Latvijas vadošā bezpilota lidaparātu ražotāja UAV Factory drons ir labs atgādinājums, ka daudzviet pasaulē bieži notiek dronu, tai skaitā brīvsolī devušos lidaparātu, izraisīti incidenti. Cīnīties pret tiem tiek mēģināts ar ierobežojumiem un sodiem.

2000. gada 5. maijā mašīnas Rīgas ielās signalizēja par godu hokejistiem. Svinības augstu vilni sita arī citviet Latvijā. Pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas valstsvienība bija pārspējusi vareno Krieviju.

Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To dēļ vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.

Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.

Šodien

Tēma