Novērtē kvalitāti
Pērn vien 413 000 studentu no Ķīnas studijas sāka ārpus valsts robežām, galvenokārt par galamērķi izvēloties ASV un Lielbritāniju, taču arī citu Eiropas valstu piedāvātajai augstākajai izglītībai Ķīnā ir liels pieprasījums, Dienai sarunā atklāja Ķīnas Izglītības ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Luo Pins. Lai gan viņam nebija precīzu datu par to, cik studentu no Ķīnas izvēlējušies augstāko izglītību iegūt kādā no Eiropas valstu augstskolām, viņš atzīmēja, ka Eiropa kā galamērķis ir populārs tieši piedāvātās kvalitātes un diezgan zemo izmaksu dēļ. Sadarbība šobrīd gan klibojot informācijas trūkuma dēļ. Lai gan dažādu līgumu ietvaros stipendijas var saņemt gan Ķīnas studenti, mācoties ārvalstīs, gan, piemēram, Latvijas studenti Ķīnā, tomēr šī informācija netiekot pietiekami izplatīta. Tāpēc šis ir virziens, kurā strādāt. Latvijai ar Ķīnu sadarbības līgums parakstīts 1996. gadā, un līdz šim Ķīnā augstāko izglītību ieguvuši vairāk nekā 100 studentu no Latvijas. Līgums paredz, ka Ķīnas valdība katru gadu papildus augstskolu un vietējo reģionu stipendijām piešķir vēl piecas stipendijas studentiem no Latvijas. Tomēr tuvākajā laikā plānots šo stipendiju skaitu palielināt. Izmaiņas gan varētu gaidīt arī citos aspektos, jo, kā Dienai norādīja L. Pins, Ķīna vēlētos noslēgt specifisku līgumu ar Latviju izglītības jomā. Pamats sadarbībai jau esot, bet gandrīz 20 gados situācija tomēr ir mainījusies.
Ieguvums ekonomikai
Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus. «Augstākā izglītība ir eksportspējīga Latvijas nozare. Patlaban no kopējā studentu īpatsvara ārvalstnieku skaits ir 5%. Līdz 2020. gadam mēs plānojam to dubultot, un lielā mērā šis pieaugums varētu notikt uz Āzijas rēķina,» Dienai atzīmēja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Lai to veicinātu, pagājušajā nedēļā Latvijā notika Āzijas un Eiropas sanāksme, kurā piedalījās valstu vecākās amatpersonas. Un, lai gan daudz tika runāts par studentu virzību no Āzijas valstīm uz Eiropu, Āzijas partneri norādīja uz nepieciešamību veicināt studentu plūsmu arī otrā virzienā - no Eiropas uz Āziju. Pēc IZM datiem, Latvijas studentu, kas iegūst izglītību ārpus valsts robežām, ir aptuveni uz pusi mazāk nekā ārzemju studentu, kas mācās Latvijā.
Eiropā vieglāk
Lai gan, pēc Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras domām, pašreiz nav pieejama ticama statistika par Latvijas iedzīvotājiem, kuri studē ārzemēs, arī viņa novērojumi liecina, ka Āzijas virzienu topošie studenti izvēlas reti. To ietekmē trīs faktori - attālums, izmaksas un karjeras perspektīvas. Studējot kādā no Eiropas valstīm, studentam ir iespējas uzturēt ciešāku saikni ar piederīgajiem Latvijā. Tāpat studijas Eiropas augstskolās ir salīdzinoši lētākas. Trešais aspekts ir karjeras iespējas. Studējot ES karjeras perspektīvas ir lielas, turpretim Āzijas reģionā tas ir neskaidrs jautājums, uzsver J. Vētra.
Lai gan Āzijas virziens Latvijas studentiem nešķiet tik saistošs, arī J. Vētra uzskata, ka ir nepieciešams veidot ciešāku Latvijas un Āzijas valstu sadarbību. Liela loma gan jāuzņemas pašām augstskolām, veidojot efektīvāku sadarbību. Otrs uzdevums ir cīnīties par daudz kvalitatīvākiem reflektantiem, jo, piemēram, Āfrika izceļas ar nevienādu studentu sagatavotības līmeni. «Galvenais būtu nevis vienkārši dabūt kādu, kas šeit studē, bet dabūt tos, kuri ir tie labākie, tādējādi ceļot studiju līmeni arī Latvijā,» piebilda J. Vētra.
Aizvien vairāk
Pierādījums tam, ka augstākā izglītība ir vērtīga eksportprece, ir Latvijas augstskolu sniegtie dati. Piemēram, šajā semestrī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) reģistrēti 785 ārzemju studenti, un lielākā studentu daļa nāk no Indijas un Uzbekistānas. Kā Dienai atzīmēja RTU pārstāve Baiba Roga, šogad janvārī Indijas pilsētā Čennai tika atklāts Latvijas Augstākās izglītības centrs, kas informē Dienvidindijas reģiona jauniešus un mācībspēkus par studiju un zinātniskās sadarbības iespējām Latvijā.
Vēl lielāks ārvalstu studentu skaits ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) - no 7140 studējošiem 1270 ir ārvalstu studenti. Tomēr kopumā no Āzijas RSU studē vien 2 līdz 3% ārzemju studentu. Lielākais uzsvars ir uz Eiropas valstīm, ar kurām ir ilgtermiņa iestrādes un atvieglota mobilitāte dokumentu noformēšanā. Aptuveni puse ārzemju studentu ir no Vācijas, savukārt otrajā un trešajā vietā ir Zviedrija un Norvēģija, paskaidroja RSU pārstāvis Edijs Šauers. Līdzīga situācija ir arī Latvijas Universitātē, kur visvairāk ārzemju studentu ir no Vācijas, tai seko Spānija, Itālija, Lietuva un citas valstis, veidojot 4% no kopējā studējošo skaita.