Nesen publiskotā informācija, ko sagatavojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), atklāj, ka pērn mūsu valstī izdotas 2196 grāmatas un brošūras, kas ir par divām vairāk nekā 2024. gadā, un kopējā grāmatu tirāža augusi par 4%. Vismaz vienu grāmatu pērn laiduši klajā 420 izdevēji, kuru vidū ir gan spēcīgi, ilggadīgi grāmatniecības giganti, gan autorizdevēji.
Pirms vairākiem gadiem apkopotie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati rādīja, ka grāmatu lasītāju īpatsvars Latvijas sabiedrībā ir ap 50%, kas atbilst ES vidējam līmenim. 2025. gadā iniciatīvas #laikslasīt un aģentūras Norstat organizētā aptauja ļāva secināt, ka Latvijā ap 70% iedzīvotāju izlasa vismaz vienu grāmatu gadā, bet gandrīz katru dienu lasa 16%.
Šāgada sākumā sociālajos tīklos bija vērojams, ka cilvēki lepojās ar 2025. gadā izlasītajām grāmatām, turklāt daudziem šo grāmatu skaits bija visai iespaidīgs.
Grāmatniecības nozares jaudu apliecina arī tas, ka regulāri notiek informēšana par jaunumiem un diskusijas par dažādiem literatūras aspektiem. Rīgas Grāmatu svētki, kas šāgada martā noritēja LNB, piesaistīja dažādu paaudžu interesentus, un bija cilvēki, kuri pat mēroja tālu ceļu, lai šos svētkus apmeklētu. Turklāt to, ka ir prestiži būt grāmatas autoram, apliecina tas, ka līdzās jau labi zināmiem rakstniekiem redzami autori, kuri nāk no žurnālistu, blogeru, juristu, sabiedrisko attiecību ekspertu un citu jomu pārstāvju vides, tātad rakstniecībai pievēršas cilvēki, kuri jau ir guvuši profesionālus panākumus citā specialitātē.
Kas grāmatām, to lasīšanai un rakstīšanai ir ļāvis saglabāt popularitāti? Visticamāk, tas, ka grāmatas nodrošina iespēju distancēties no ikdienas problēmām gan pašu lasītāju sadzīvē, gan valsts politikā, ļauj iejusties citā laikmetā un atšķirīgā vidē. Vēl iespējams, ka daudziem ir apnicis tas informācijas pasniegšanas veids, kāds bieži vērojams internetā, kur katru vēsti cenšas noformēt kā sensāciju, lai piesaistītu uzmanību, un tāpēc izvēle ir par labu grāmatām.
Protams, grāmatniecību nevajag idealizēt. Šajā nozarē, tāpat kā daudzās citās, ir konflikti, problēmas un konkurentu cīņas, tomēr kopumā grāmatu prestižs mūsu sabiedrībā joprojām ir augsts. Aktuāls gan joprojām ir jautājums, vai valsts mērogā grāmatu popularitāte tiek veicināta pietiekami, lai lasītu arī pati jaunākā, digitālajā laikmetā dzimusī paaudze.