Pieci valodas eksperti pašvaldību vadītāju runas prasmes vērtēja pēc četriem kritērijiem - valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes. Apskatoties pētījuma rezultātus, redzams, ka augstākais valodas kultūras līmenis, pēc ekspertu domām, ir Mangulim un Seskam. Viņu valodā ir mazāka sarunvalodas ietekme, arī nevēlamie aizguvumi ir dzirdami retāk nekā citiem pilsētu vadītājiem. Savukārt zemāko vērtējumu saņēmis Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis un Jūrmalas pašvaldības vadītājs Gatis Truksnis. Gramatiski visprecīzāk, pēc ekspertu domām, runā Mangulis, savukārt visvairāk gramatikas kļūdu dzirdamas Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča runā.
Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, jāsecina, ka to vissekmīgāk ievēro Bērziņa un Mangulis, taču kritiku saņēmis Nils Ušakovs un Jelgavas pašvaldības vadītājas Andris Rāviņš. Turpretī labākās oratora prasmes ir Ušakovam, Seskam un Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Eksperti gan to skaidro ar to, ka vienai daļai pilsētu galvu ir lielākas iespējas paust viedokli reģionālajās televīzijās, nereti arī "lielajās" televīzijās, savukārt citiem novadu politiķiem šāda iespēja ir daudz retāk.
Kopumā gan secinājumi nav pārsteidzoši - mēri pieļauj tās pašas kļūdas, ko pārējā sabiedrība. Valodu eksperte un Skrivanek Baltic valdes locekle Aiga Veckalne paskaidroja, ka nemitīgi tiek izmantoti aizguvumi no krievu valodas, lietota sarunvaloda tad, kad tas nebūtu vēlams, izmantoti parazītvārdi un notiek "āināšana". Tas nozīmē, ka katrs teikums tiek sākts ar parazītvārdu "a". Arī dikcija ir nopietna problēma.
Visu rakstu par publisku amatpersonu runas veiksmēm un kļūdām lasiet trešdienas, 18.februāra, avīzē Diena!
ks86
BUKS
Rvs