Virtuālās dzīves "likvidēšana" arvien biežāk kļūst par vienu no obligātajiem darbiem, kas nelaiķa tuviniekiem jādara pēc cilvēka nāves. Taču citi aizgājēja virtuālos profilus vēlas saglabāt, jo gluži vienkārši neceļas roka tos dzēst un tā paliek kā saikne ar mirušo."Mjā...17.oktobris ir atkal klāt! Palūkojies uz leju, Naurīt! Mēs mazliet šodien atzīmēsim Tavu dzimšanas dienu!» - tā pērn aktieri un režisoru Nauri Klētnieku viņa Draugiem.lv profilā sveica sieva Dzintra Klētniece, lai gan vīrs bija aizgājis mūžībā jau 2010.gada decembrī. Klētnieka profila viesu grāmatā nedaudz zemāk lasāms ieraksts, ko kāda cita Draugiem.lv lietotāja atstājusi dažas dienas pēc Klētnieka nāves: "Nozīmīgāko dzīves notikumu uzsākt pašā saulstāvju viducī - tas tikai izredzētajiem izdodoties. Spožu turpmāko ceļu, mīļais Nauri!"Sākumā pēc vīra nāves Dzintra gāja viņa profilā, lai "apkoptu" vīra izveidoto Fermu - Draugiem.lv spēli, kas bija ļoti populāra laikā, kad viņš aizgāja mūžībā. Tagad spēle vairs nav aktuāla, taču uzrakstu "Fermā Dzintra" nelaiķa profilā var lasīt arī šodien. Šogad viņa dzīvesbiedru svētkos vairs nesveica un arī viņa profilā, kam parole zināma, nav nākusi kopš aprīļa, taču to izdzēst Dzintra nespēj. Pēc Draugiem.lv noteikumiem mirušu cilvēku profiliem pastāvēt nevajadzētu. Dzintrai tas šķiet pareizi, taču ne viņas vīra gadījumā. "Es nezinu, kāpēc nevaru izdzēst Naura telefona numuru savā mobilajā. Nezinu, kāpēc nevaru izdzēst viņa profilu Draugiem.lv. Nezinu, kāpēc nevaru izmest laukā viņa kurpes vai kaklasaites. Zinu tikai, kāpēc nevaru izraut viņa pie mūsu mājas stādīto potēto ceriņu krūmu, - es to nevaru izraut tāpēc, ka to vienkārši nevaru," Dzintra raksta vēstulē Draugiem.lv. Pēc mirkļa viņa atsūta arī foto, kur redzams brangs ceriņš, pilns ar violetu ziedu čemuriem.Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks pret nelaiķu profilu saglabāšanu portālā ir kategorisks: "Skaidrs, ka mirušu cilvēku profiliem nav jābūt. Tā ir mūsu pārliecība un iespēju robežās cenšamies to arī ievērot." Pie tādas pārliecības portāla darbinieki nonāca pirms pieciem gadiem smagu diskusiju rezultātā: daļa nelaiķu profilu saglabāšanu uzskatīja par "šausmīgu un perversu", taču citiem tā šķita pašsaprotama. "Teorētiski mēs varētu lietotājam dot iespēju izvēlēties – dzēst vai nedzēst savu profilu pēc nāves, bet cilvēki pat baidās iet rakstīt iesniegumu par orgānu novēlēšanu pēc nāves. Lai gan mums ir diezgan izteikta kapu kultūra, par nāvi tomēr nav pieņemts runāt," stāsta Palkavnieks. Nāves temata tabu arī bija iemesls, kādēļ Draugiem.lv neatsaucās sadarbības piedāvājumam no kāda uzņēmēja, kurš portālā vēlējās izveidot "kapsētu" ar nelaiķu profiliem un iespēju aizgājējiem nolikt virtuālās svecītes vai ziedus. Pēc ilgās iekšējās spriešanas kārtība, kā rīkoties ar mirušo lietotāju profiliem pēc viņu nāves, portāla administrācijai ir skaidra. Ja nelaiķis bijis sabiedrībā zināms cilvēks un par viņa nāvi portālā administrācija ir "pārliecināta par 101%", tad profilu uzreiz deaktivizē. Proti, citiem lietotājiem tas vairs nav redzams, bet visu tur publicēto informāciju – bildes, komentārus un dienasgrāmatas – kādu laiku saglabā, lai varētu to nodot tuviniekiem, ja viņiem ir tāda vēlme. "Mēs varam nodot visu, atskaitot vēstules. Tajās mēs neļaujam ielūkoties, jo tas ir aizliegts ar likumu. Tā ir korespondences neaizskaramība. Vienīgais izņēmums ir izmeklēšana, bet tad to dara policija," skaidro Palkavnieks.Visu rakstu par to, kas notiek ar cilvēku sociālo tīklu profiliem pēc viņu nāves, lasiet 8.novembra žurnālā Sestdiena!
Virtuāls vēstījums no viņsaules
Kas paliks pēc manas nāves? Uz veļu laikam raksturīgo un šķietami retorisko jautājumu mūsdienās var atbildēt visai droši, jo kāda būtiska daļa no cilvēka ikdienas patiesi turpina eksistēt arī pēc nāves. Tā ir nelaiķa virtuālā identitāte, kas glabā ikdienišķas pārdomas, daudzas fotogrāfijas un atgādina par viņa jubilejām arī tad, kad vairs nav ko sveikt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.