Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

FOTO: Auksti un garlaicīgi, bet droši. SestDiena pie patvēruma meklētājiem Somijā

Kamēr Latvijā par to, kā labāk uzņemt migrantus līdz to pieprasītā statusa izskatīšanai, vēl tikai tiek diskutēts, Somijā straujais patvēruma meklētāju plūsmas pieaugums šo procesu lika organizēt ātri. SestDiena iepazīstas ar ziemeļvalsts pieredzi migrantu uzņemšanā Somijas robežpilsētā Tornio.

Varat pateikt pasaulei, ka es ienīstu Somiju. Te ir pārāk auksti, nav restorānu, bāru, ielās tikai automašīnas – septembrī kādu neapmierinātu, jaunu imigrantu citēja ziņu aģentūra AFP. Patiešām – mēnesī, kad Somija piedzīvoja pēkšņu bezprecedenta migrantu plūsmu, simtiem vīlušos patvēruma meklētāju drīz atsauca savu pieprasījumu bēgļa statusa un uzturēšanās atļaujas saņemšanai – Somija neesot tā vieta, par kuru viņi sapņojuši. Tomēr, kaut medijos visplašāk citētā, tā tomēr ir mazākā somu zemē šogad iebraukušo daļa. "Šie cilvēki Somijā ieradās bez mērķa, viņiem nebija iemesla uz šejieni braukt, viņiem Irāka nebija jāpamet. Bet mēs tiešām nevaram doties atpakaļ," SestDienai, stāvot pie imigrantu reģistrācijas centra saltā lietū, kas liek galvu ieraut plecos arī pie ziemeļu klimata pieradušajiem, stāsta 25 gadus vecais Ahmeds Hamids Mežids. Viņš ir viens no tiem vairāk nekā 26 tūkstošiem cilvēku, kam nu būs pacietīgi jāgaida Somijas varas iestāžu lēmums par statusa piešķiršanu. Ahmeds, līdzīgi kā lielākā daļa irākiešu, afgāņu un sīriešu, Somijā ieradies no Zviedrijas, šķērsojot robežu Haparandā – Tornio.

Karstais septembris tālu ziemeļos  

Tornio ir neliela pilsēta Lapzemē, izvietota robežupes, kas arī nes pilsētas vārdu, deltā pašā Botnijas līča augšgalā. Tornio ir starpvalstu dvīņu pilsēta, līdzīgi kā mūsu Valka. Tā ar savu Zviedrijas māsu Haparandu darbojas ciešā sazobē gan ekonomiski, realizējot kopīgus pārrobežu projektus, gan izglītības un izklaides sfērā, piemēram, abas dala kopīgu golfa laukumu. Tieši caur šejieni, izmantojot vienu no acīmredzamākajām dvīņu pilsētu priekšrocībām – iespēju ērti šķērsot robežu –, Somijā šogad ienāca lielākā daļa no teju 30 tūkstošiem patvēruma meklētāju.

Līdz vasaras vidum Somijas imigrācijas dienesta darbinieki par masveida migrantu plūsmas radītajām nebūšanām Eiropā pārāk daudz varēja nesatraukties, un visai pamatoti – kas gan migrantiem būtu meklējams tieši Somijā? Te nav nedz pašu dāsnāko pabalstu (tiesa, nav arī tie sliktākie), nedz pie +30 un vairāk grādu karstuma radušiem cilvēkiem vēlīgāko laikapstākļu. Arī ģeogrāfiski Somija migrantu ceļā ir vistālākais un pats pēdējais pieturas punkts, bet tiem, kuri tomēr tikuši līdz Skandināvijas pussalai, drīzāk vajadzētu aizķerties Ziemeļeiropas imigrantu mekā Zviedrijā ar tās plašajām imigrantu kopienām. Pirmie vēstneši, ka arī Somija atrodas pamatīga pārbaudījuma priekšā, bija jaušami jūnijā un augustā – katrā mēnesī patvēruma meklētāju skaits attiecībā pret iepriekšējo dubultojās, augustā sasniedzot teju trīs tūkstošus.

Tomēr tas bija visai pieticīgs brīdinājums gaidāmajam sprādzienam, kas atrāva vaļā migrantu plūsmas slūžas jau dažas nedēļas vēlāk, – septembrī Somijā ieradās 11 tūkstoši migrantu, oktobrī – septiņi, teju visi caur kluso Tornio – Haparandas pilsētiņu ar tās 22 tūkstošiem iedzīvotāju Somijas pusē un 10 tūkstošiem Zviedrijas pusē. Brīžam migrantu plūsma pāri robežai pārsniedza 500 cilvēku dienā, turklāt sākumā ieceļotājus no trešajām valstīm neviens nereģistrēja. Rezultātā Somija divos mēnešos kļuva par ceturto valsti Eiropas Savienībā pēc migrantu skaita uz vienu iedzīvotāju.

Jūtas pieņemti

Kad viesojamies vienā no daudzajiem Somijas "muceniekiem", patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Vantā netālu no Helsinkiem, mums piesaka – iemītniekus drīkst fotografēt un intervēt tikai ar viņu atļauju. Problēmu gan nav, jo centrā sastaptie patvēruma meklētāji pret viesiem ir visnotaļ draudzīgi, laipni aicina savās istabiņās un ar prieku fotografējas. Kā vēlāk uzzinu, centra iemītnieki iepriekš brīdināti par žurnālistu vizīti, tāpēc tie, kas no kontakta labprātāk izvairītos, palikuši istabiņās aiz aizvērtām durvīm.

Pirmie pie sevis mūs ieaicina trīs jaunieši – Muhammeds, Rašids un Ahmeds. Saziņa notiek ar centra tulka palīdzību, turklāt tulks runā tikai arābiski un somiski, bet no somu uz angļu valodu atbildes un jautājumus pārtulko centra darbinieki. Jauniešu teiktā detaļas pavisam noteikti pazuda trīskāršajā tulkojumā, taču galvenā doma skaidra – viņi Bagdādi pametuši vajāšanas dēļ. 22 gadus vecais Rašids rāda apdegumu rētas uz pēdām. Viņu uz ielas sagrābuši vairāki cilvēki un dedzinājuši pēdas par to, ka jaunietim uz krekla bijusi uzdruka ar krustu. "Mums ir pavisam cita situācija nekā tiem cilvēkiem, kas atsauca patvēruma pieprasījumus. Mēs patiešām nevaram atgriezties Irākā, mūsu dzīvība tur ir briesmās," stāsta Muhammeds.

Taujāti, kāpēc nepalikuši, piemēram, Vācijā, bet devušies tālāk uz Somiju, jaunieši stāsta, ka arī tur vairs neesot droši – viņi baidās no rasisma motivētiem uzbrukumiem. 27 gadus vecais Muntars Asafs un 25 gadus vecais Alī Munads atšķirībā no daudziem citiem centra iemītniekiem labi pārvalda angļu valodu, tāpēc ar viņiem sanāk visgarākā saruna. Abi mājās, Bagdādē, strādājuši informācijas tehnoloģiju jomā, negribējuši Irāku pamest un gaidījuši līdz pēdējam, taču tad pienācis brīdis, kad "drošības apsvērumu dēļ ilgāk palikt nebija iespējams".

Ceļā pavadīts mēnesis. Maršruts kā lielākajai daļai šejieniešu: no Irākas uz Turciju, tālāk pāri jūrai līdz Grieķijai, tad Maķedonija, Serbija, Horvātija, Ungārija, Austrija, Vācija, Zviedrija un Somija, uzskaita Alī un Mutnars. Vantā viņi dzīvo aptuveni divus mēnešus, tātad arī ir septembra masīvās migrantu plūsmas atnesti. Taujāts, vai gaidīšana līdz atbildei par statusu nešķiet pārāk ilga, Alī smaidot atbild: "Man nekā nav. Es varu pagaidīt."

Abi piekrīt, ka Somijā jūtas pieņemti, tāpēc, ja lēmums par statusu būs labvēlīgs, cer šeit arī palikt un iedzīvoties. "Somija bija skaidra izvēle jau pašā sākumā. Tagad, kad esam šeit, redzam, ka tā bijusi pareiza, " saka Alī.

Gluži laiskošanās bezdarbībā un ūdenspīpes smēķēšana (pazīstamo rīku pamanu vienā no istabām, tiesa gan, nepajautāju, vai tas arī tiek likts lietā – E. M.) patvēruma meklētājiem gan nespīd. Noteikumi paredz, ka integrācijas nolūkos jāveic sabiedriskais darbs, parasti pašā izmitināšanas centrā. Tāpat tiek piedāvāts apgūt somu valodu. Nodarbību apmeklēšana nav piespiedu kārtā, taču neattaisnotu kavējumu gadījumā var tikt samazināts patvēruma meklētāja finansiālais pabalsts. Brīvo laiku migranti pavada arī sportojot. Visiecienītākais sporta veids ir futbols. Draudzības mačs ar Somijas parlamentāriešiem gan vēl nav bijis. 

Visu Edžus Miķelsona aprakstu par pieredzēto Somijas muceniekos lasiet 4.decembra žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pārcentīga dekorēšana – narcisma pazīme

Valsts svētki tikko aizvadīti, laternu stabus vēl rotā sarkanbaltsarkanie karogi, bet daži cilvēki jau steidz izdaiļot savu mājokli ar Ziemassvētku rotājumiem. Pat ja kalendārs vēl rāda novembri un a...

Skaņu forma

Skaņas un ģeometriskās figūras ir universāla valoda, kuru saprotam neatkarīgi no tā, kādā mēlē ikdienā runājam. Pie šāda secinājuma nonākuši Lielbritānijas pētnieki.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata