Vai esat gatavi pielikt roku planētas glābšanā no klimata pārmaiņu postošās ietekmes? Varat sākt ar ēdienkartes nomainīšanu. Britu zinātnieki izstrādājuši ēdiena sadalījumu, kas palīdzēšot samazināt pārtikas sarūpēšanā saražoto izplūdes gāzu apjomu.
Siltākie gada mēneši ir ļoti piemērots laiks smagāku gaļas ēdienu izslēgšanai no maltīšu plāna, tādēļ Birmingemas Universitātes uztura speciālisti tieši tagad nākuši klajā ar aicinājumu pamainīt ēšanas paradumus. Viņu ierosinātā "planētas veselības diēta" ļaušot vienlaikus sasniegt divus mērķus: samazināt atmosfēras piesārņojumu un izbaudīt vieglāku, veselīgāku sajūtu.
Mazāk gaļas
Zinātnieku piedāvātā ēdienkarte galvenokārt sastāv no augļiem, dārzeņiem, graudiem, augu izcelsmes olbaltumvielām un nepiesātinātām eļļām. Gaļas cienītāji par to gan nebūs sajūsmā, jo šī diēta ietver ļoti nelielu daudzumu piena produktu un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, piemēram, olas, zivis un gaļu. Te gan jāpiebilst, ka atšķirībā no vegānisma vai veģetārisma šī diēta nepieprasa pilnībā atteikties no gaļas. Tā vien ievērojami samazina apēstās gaļas daudzumu.
Ēdienkartes autori iesaka ierobežot uzņemto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu daudzumu līdz 3,6% no kopējā pārtikas patēriņa, kas būtu zem 100 gramiem gaļas un zivju vidēji dienā. Arī piena produktiem nevajadzētu pārsniegt 3,6% robežu. Savukārt veseli graudi jāēd krietni vairāk, un kopējam graudaugu produktu apjomam jāsasniedz gandrīz 400 gramu jeb 17% no visas dienas devas. Augu izcelsmes olbaltumvielu – tādu kā tofu un rieksti – īpatsvaram jābūt vismaz 11,7%, nepiesātinātām augu eļļām – 9,5%, pievienotajiem cukuriem – ap 3%, bet cieti saturošiem dārzeņiem jeb sakņaugiem – vismaz 1,5%. Savukārt pārtikas pamats jāveido dārzeņiem un augļiem, kam jāaizņem vismaz puse no ēdienkartes.
Rezumējot britu ierosinājumu, fundamentālākās pārmaiņas būtu saistītas ar pāreju no sarkanās gaļas uz pākšaugiem un riekstiem kā galvenajiem olbaltumvielu avotiem. Arī pilngraudu produktu nonākšana uz ēdamgalda daudzās mājsaimniecībās varētu būt jaunums, bet dārzeņu un augļu īpatsvaram īpaši nevajadzētu pārsteigt. Jau tagad vismaz mācību iestādēs bērniem tiek piedāvāti burkāni, kāposti, bietes, āboli un citas dabas veltes.
Ikviens var iesaistīties
Darba autori uzsver, ka šobrīd 56,9% pasaules iedzīvotāju ēd vairāk gaļas un piena produktu, nekā ķermenim būtu nepieciešams.
"Pārtikas industrija ir atbildīga aptuveni par vienu trešdaļu globālo cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Klimata mērķi kļūst nesasniedzami bez centieniem samazināt ar pārtiku saistītās emisijas," žurnālā Nature Climate Change publicētajā ziņojumā uzsver darba autori, īpaši pakratot pirkstu ziemeļamerikāņu, austrāliešu un rietumeiropiešu virzienā. Tieši šajos trīs reģionos gaļa tiek patērēta lielākajos apjomos. Piemēram, Austrālijā gaļas un piena produktu ražošana ģenerē 80% no visiem kontinenta pārtikas industrijas izmešiem. Eiropā situācija ir nedaudz labāka – ap 50%. Salīdzinājumam Indonēzijā par vislielāko gaisa piesārņojumu – ap 60% no visa pārtikas industrijas radītā – atbildīgi graudaugu audzētāji un apstrādātāji, jo šajā valstī gaļa un piena produkti tiek patērēti niecīgā apjomā.
Interesanti gan, ka radikāla ēdienkartes nomaiņa tomēr nenestu ļoti jūtamu atslodzi planētai. Darba autori aplēsuši, ka pat pie ideālā scenārija, ja šādi turpmāk ēstu pilnīgi visi pieaugušie planētas iedzīvotāji, pārtikas rūpniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms samazinātos par 17%.