Drošība pirmajā vietā
Kurā brīdī ielēkšana āliņģī kļūst par ziemas peldēšanu? Izrādās, ka lēkšana aukstā ūdenī pēc pirts neskaitīsies. "Roņi" no sākuma peld un pēc tam, ja ir iespēja, iet pirtī. Strauja ielēkšana ūdenī nepavisam nav vēlama. Jelgavas roņi savā āliņģī ievietojuši arī trepes, lai biedri ērti un rāmu garu var iekāpt ūdenī līdz krūtīm un tad lēnām ieslīdēt apmēram desmit metru garajā āliņģī. Sarma Kočāne gan atceras, ka padomju laikā ziemas peldētāji lēkuši ūdenī no tramplīna, bez šodien tik pašsaprotamās siltās cepures. Mūsdienās visā pasaulē sacensībās šādu pieeju vairs nepraktizē. Ziemas peldētāji peld tā, lai galva paliktu sausa. Piemērotākais peldēšanas stils ir brass. Galvā ir jābūt siltai un ērtai cepurītei, kam pāri var pārvilkt arī gumijas peldcepuri. Būtiski uzreiz pēc peldēšanās arī apģērbt pēdas. Galva un pēdas var atdzist visstraujāk. Sarma vēl piebilst, ka, līdzīgi kā vasarā, arī ziemā nevajadzētu iet peldēt vienam. Uz ledus var paslīdēt, un nebūtu ieteicams palikt guļošam uz ezera vāka vienās peldbiksēs. Savukārt jūrā ziemā ūdens ir tumšs, un tajā nevar saskatīt, piemēram, no kuģiem noskalotus dreifējošus koka baļķus vai citus objektus.
Jāņem vērā, ka jūras dibenu arī var klāt dažādi ledus gabali. Ja tiek cirsts āliņģis un tā ir publiska peldvieta, Sarma iesaka pēc tam ledū izcirsto eju kaut kā norobežot, iezīmēt. Citi var nezināt, ka citādi gana biezajā ledus kārtā nesen ir izcirsts caurums.
Metri kā kilometri
Gan Valentīnu, gan Sarmu nebiedē īpaši zemas temperatūras. Piemēram, aukstākā temperatūra, pie kuras peldējusies biedrības Latvijas ronis vadītāja, ir -34 grādi, kad 2004. gadā aiz polārā loka piedalījusies pasaules čempionātā Somijā un peldējusi 300 metru distanci. Ass vējš esot nepatīkamāks. Starptautiskās sacensībās gan aukstums tiek ņemts vērā, un, jo siltāka ir gaisa temperatūra, jo garākas peldēšanas distances ir pieļaujamas. "Tieši ilgāka atrašanās ūdenī, kā arī strauja lēkšana ūdenī ir tie riskantākie momenti, ar ko nevajadzētu aizrauties," SestDienai paskaidro Valentīns. Katrā ziņā pret ziemas peldēšanu vajadzētu izturēties nopietni.
Sarma pieļauj, ka 50 metru peldējumu ziemas apstākļos brīvā dabā ķermeņa slodzes ziņā varētu pielīdzināt triju kilometru skrējienam. Viņa gan atkal atgādina, ka zinātnisku pētījumu par to nav, taču šāds pieļāvums ir ļoti izplatīts "roņu" vidū.
Iespēja norūdīties, šķiet, ir biežāk minētais ziemas peldēšanas pluss. Neviens no aptaujātajiem gan nav pārlasījies sazvērestības teorijas par tēmu "ko ārsti tev nestāsta" un šad tad arī saslimst, taču visi min, ka slimošana norisinās vieglāk un ātrāk, ja salīdzina ar laiku, pirms sākuši peldēt ziemā. Valentīns vēl piebilst, ka, kopš sācis nodarboties ar ziemas peldēšanu, vairs neslimo ar hroniskām iesnām, tomēr vienlaikus piemetina, ka "tas nav dzīvesveids, kas ir visiem jāizmēģina".
Ezera sildītāju biedrība
Aukstumu mīl ne vien "roņi", bet arī Māra Žunda vadītā Rūdīšanās skola. Kustība esot dzimusi pirms trim gadiem. Māris uzskata, ka ir apguvis īpašu – Vima Hofa – metodi, lai mācītu rūdīties arī citiem. Ar šo metodi varot iemācīt cilvēkam kontrolēt savu ķermeni un to, kā tas tiek galā ar aukstumu. "Es varu jebkuru cilvēku sagatavot kļūšanai par "roni", taču ne visi "roņi" pilda elpošanas vingrinājumus," akcentē Māris. Viņaprāt, elpošana ir visbūtiskākais.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Un sasaldēt vasarā.
SUPER!
Toms