Pretuzbrukums 2023: Mācības nākotnei

2023. gada sākumā uz situāciju Ukrainas frontē daudzi skatījās ar optimismu – Krievijas uzbrukums bija ne tikai apturēts, bet agresora vienības bija arī atmestas no Kijivas, Hersonas un Harkivas. Pēc mēnešiem ilgām kaujām un asiņainiem uzbrukumiem Krievijai bija izdevies iekarot tikai nelielo Bahmutas pilsētiņu. Tajā pašā laikā Ukraina bija atguvusies no pārsteiguma, reformēja savu armiju, izmantojot no Rietumiem saņemto militāro palīdzību. Pretuzbrukums sākās 2023. gada vasaras sākumā, taču drīz vien atklājās, ka paralēli pašnāvnieciskiem uzbrukumiem Bahmutā Krievijas spēki bija nocietinājuši savas aizsardzības līnijas pēc labākajām Otrā pasaules kara tradīcijām. 

Neraugoties uz cerībām uzvaroši pabeigt karu 2023. gada otrajā pusē, pēc trīs mēnešus ilgām, smagām un asiņainām kaujām Ukraina bija spiesta pāriet aizsardzībā. Karaliskais apvienoto pētījumu institūts (RUSI) šovasar publicējis kārtējo pētījumu par notikumiem Ukrainas frontē. Šoreiz tas veltīts Ukrainas 2023. gada pretuzbrukuma analīzei, meklējot atbildes, kāpēc Ukrainai neizdevās gūt izšķirošus panākumus. SestDiena piedāvā šī pētījuma kopsavilkumu, skaidrojot svarīgākos punktus kara gaitā.

VISPĀRĒJĀ SITUĀCIJA

2022. gadā pie Harkivas Krievijas spēki bija zaudējuši tempu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, Krievijas regulāro spēku vienības bija cietušas smagus zaudējumus kara pirmajās fāzēs. Otrkārt, Krievijas pārsvaru artilērijas uguns jaudā nomāca HIMARS triecieni pa Krievijas artilērijas lādiņu noliktavām. Treškārt, Krievijas spēki nebija gatavojušies ilgtermiņa uzbrukuma operācijām, un tiem izsīka resursi. Kopumā 2022. gada otrajā pusē Ukrainas militārā un politiskā vadība bija dilemmas priekšā – kara uzvarēšanai bija nepieciešams ilgtermiņa atbalsts, savukārt atbalsta iegūšanai bija nepieciešama tūlītēja uzvara. Vienlaikus nozīmīga politiskā loma bija arī Krievijas politikai okupētajās teritorijās – terors, deportācijas, bērnu izvešanas no Ukrainas teritorijas psiholoģiski samazināja laika logu.