Latvju zīmju renesanse

Ja MIESAS nav, ir gaļa. Tetovēta gaļa. Kā kautuvē.

ir ķermenis,kuru veido miesa.Tetovējums ar nozīmi katreiz paliek pie tevis,bet paltrakus var mainīt.Kurš normāls cilvēks par sevi runā ka viņam ir miesa?Un kurš grib noteikt to,kas ir vai nav latviskums,jo nejau noteikumi to veido,bet esošā dzīvē dzīvodami latvieši veido esošo īstenību par latviskumu.

Jo muļķība NAV izprotama. Katrs, kas sagāna savu ķermeni, ar to savu muļķību APLIECINA.

Tad neries un liktenim nepakļausies.

tieši ar to arī atšķiras. Ar NEPAKĻAUŠANOS dominantei. Un nevis ar miesas sagānīšanu, bet gan gara spēkā.

jau būt ka Tomasam ir taisnība esošajā viņa subjektīvās saprašanas mirklī,bet tad arī jepkuru izspausmi,kas sevī nes izjūtu,pārdomu,salīdzināšanas noslogojumu-arī no tā derētu atteikties,nebaudīt neko,ko tevī dīktē tevī dziļi slēptie uzskati,jo tie ir tikai tava izdomātā interese kā justies konfortabli.Nedomāju,ka tu esi tik brīvs,ka nepakļautos informācijai,kas dominē apkārt jau no dzimšanas ik katram.

Es arī nesaprotu, kāpēc tualetes papīra, elektrības un datoru laikmetā daļai indivīdu rodas iekšēja nepieciešamība izplatīt ziņas par sevi ar akmens laikmeta metodēm, ietetovējot to sev uz ādas. Turklāt tiklab cilšu tradīcijās, kā bandītu un cietumu vidē ir prasība tetovējumos par sevi un savu klanu paust patiesību, meli un muļķošanās šajās kopienās tiek sodīti. Savukārt "modernie pirmatnējie cilvēki" savos tetovējumos mēdz izteikt paši savu iedomību un muļķību, kam ar realitāti mazs sakars. Tikai sabojāta āda un nekas vairāk.

Tualetes papīrs ir līdzvērtīgs tetovējumam. It kā senie pitekantropi, kas iegrieza zīmes ķermenī, būtu mūža mežos staigājuši ar tualetes papīra rulli rokās. Prātiņ, nāc mājās!

Laba kaka arī sākas no centra un spirālveidā paceļas augstāk. Izglītojies vēl šādās svarīgās lietās !