Kā mēs vēlamies dzīvot pēc pandēmijas? Kā varam padarīt apkārtējo vidi skaistāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku? No šiem trim īpašības vārdiem atvasinātie lietvārdi ir tie trīs vaļi jeb pamatvērtības, uz kuriem balstās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva Jaunais Eiropas Bauhaus, kas pamazām aktualizējas arī Latvijā. Eiropas līmenī par to tiek runāts jau labu laiku, taču kas īsti tas ir, kas zem šī nosaukuma slēpjas, un kāpēc tieši ir aktuāli arī Latvijai? Lai to saprastu, SestDienas turpmākajos numuros no dažādiem aspektiem mēģināsim saprast šīs iniciatīvas būtību, jo Jaunā Eiropas Bauhaus virziens var izpausties gan dizainā, gan arhitektūrā un pilsētvidē, kurā dzīvojam un ar ko saskaramies katru dienu.
Vēl viens būtisks jautājums, kas tiek uzsvērts šajā iniciatīvā, ir par to, kā cilvēki paši var iesaistīties un ko ikviens no mums var darīt savas apkārtējās vides uzlabošanā. Kā portālā Delfi.lv norādījusi Eiropas Parlamenta deputāte, Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente Dace Melbārde, kura kļuvusi par šīs iniciatīvas vēstnieci Latvijā, "Jauno Eiropas Bauhaus var īstenot vairākos līmeņos, bet jo īpaši būtisks ir lokālais līmenis – vistuvāk cilvēkam un viņa dzīves un darba vietai". Tātad – EK ideja ir, ka līdz ar jauno virzienu mainīsies ne tikai cilvēku ikdienas vide, bet arī domāšana. Kā tas izpaužas praksē? Ir piemēri gan Latvijā, gan tuvējos kaimiņos, kur šajā virzienā jau tiek domāts un tiek realizēti dažādi projekti. To vidū var minēt daudz un dažādus piemērus – no degradēta rūpniecības rajona atjaunošanas un atdzīvināša- nas līdz pat ielu mākslas festivālam Cooldiga Art Fest tepat pie mums. Līdz ar to – ja Eiropā daudz piesauktais Zaļais kurss daudziem var šķist kaut kas pārāk tāls un uz viņu ikdienu neattiecināms, tad Jaunā Bauhaus iniciatīva jau ir kas krietni taustāmāks un ikdienā katram redzamāks.
Pagātnes atbalss
Savā nosaukumā Jaunais Eiropas Bauhaus atsaucas uz leģendāro mākslas skolu (un tālu aiz tās sienām eksistējošo parādību) Bauhaus, kuras vairākas iezīmes ir kalpojušas par bāzi šīs iniciatīvas vīzijai. Vēsturiskā kustība tika izveidota 1919. gadā Vācijas pilsētā Veimārā un turpināja savu eksistenci Desavā un Berlīnē trīs arhitektu Valtera Gropiusa (1919–1928), Hansa Meiera (1928–1930) un Ludviga Mīsa van der Roes (1930– 1933) vadībā līdz brīdim, kad politisku iemeslu dēļ tika slēgta. Šīs mākslas skolas pamatā bija ideja par Gesamtkunstwerk jeb kopēju mākslas darbu, kas apvieno dažādu nozaru izteiksmes. Tā ir atstājusi būtisku ietekmi uz arhitektūru, dizainu, amatniecību, mākslu, teātri un mūziku visdažādākajos veidos – sākot no 1978. gadā nodibinātas angļu grupas Bauhaus (ar sākotnējo nosaukumu Bauhaus 1919), kas kļuva par vienu no gotiskā roka celmlaužiem pasaulē, līdz pat vēsturiskās kustības atbalsīm iPhone dizainā.
Pirmā kopējā iezīme starp vēsturisko kustību un Jauno Eiropas Bauhaus ir laiks, kam raksturīgas dziļas transformācijas. Vēsturiskā kustība radās īsi pēc Pirmā pasaules kara un tiecās meklēt risinājumus tā izraisītajām problēmām, kā rezultātā izkristalizējās vienkāršs, ekonomisks, funkcionāls un unikāls stils. Savukārt tagad Covid-19 pandēmija ir atklājusi vai saasinājusi dažādus jautājumus, kas prasa atbildes.
Otra kopējā iezīme starp vēsturisko kustību un Jauno Eiropas Bauhaus ir aicinājums sadarboties – Eiropas Komisijas iniciatīva mudina iesaistīties šajā projektā arhitektus, dizainerus, inženierus, zinātniekus, uzņēmējus, māksliniekus, studentus un citus interesentus. "Jaunā Eiropas Bauhaus mērķis ir izveidot tiltu starp zinātnes un tehnoloģiju pasauli un mākslas un kultūras pasauli," – tā vienā teikumā to raksturojusi inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela.
Trešā kopējā iezīme starp vēsturisko kustību un Jauno Eiropas Bauhaus ir darbs ar jaunu materiālu atklāšanu un izmantošanu. Vēsturiskās kustības pārstāvji "pārskatīja" tādus materiālus kā stikls, tērauds un betons, kas nu jau ir kļuvuši par mūsdienu interjera dizaina pamatelementiem. Savukārt pirmās Jaunā Eiropas Bauhaus balvas ieguvēji kategorijā Tehnikas, materiāli un procesi būvniecībai un dizainam piedāvā projektu Erden Pure Walls. "Vecākais veids, kā būvēt. Pilnīgi jauns" – ar šādu devīzi tā autori piesaka simtprocentīgi pārstrādājamu, saliekamu sablietētas zemes būvmateriālu, kas ir inovatīva versija par mūžsenu celtniecības tehniku.
Taustāmas pārmaiņas
Pirmo reizi Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva tika pieteikta pirms pusotra gada – 2020. gada 16. septembrī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā nāca klajā ar ierosinājumu sākt Jaunā Eiropas Bauhaus izstrādi, kas būtu īstenojams ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un plašu ekspertu iesaisti. Tātad vēlreiz – kas tas ir? "Tā ir radoša un starpdisciplināra iniciatīva, kas savieno Eiropas zaļo kursu ar mūsu dzīves telpu un pieredzi," definēts oficiālajā EK lapā europa.eu. Jāatgādina, ka minētā Zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu – lai to izdarītu,visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās samazināt CO2 emisiju par 55 procentiem līdz 2030. gadam. Jaunais Eiropas Bauhaus ir daļa no šīs ieceres.
Pagājušā gada septembrī Eiropas Komisija, pieņemot paziņojumu par Jaunā Eiropas Bauhaus koncepciju, uzreiz paredzēja arī vairākas rīcībpolitikas darbības un finansēšanas iespējas (šīs iniciatīvas projektiem 2021.–2022. gadā no Eiropas Savienības programmām atvēlēti aptuveni astoņdesmit pieci miljoni eiro). "Jaunais Eiropas Bauhaus gādā par to, lai Eiropas zaļā kursa vispārīgās ieceres rezultētos reālās pārmaiņās uz vietas. Tās ir taustāmas pārmaiņas ēkās, sabiedriskās vietās, arī modē un mēbelēs, un tās uzlabos mūsu ikdienas dzīvi. Jaunā Eiropas Bauhaus mērķis ir radīt jaunu dzīvesveidu, kas ilgtspēju apvieno ar labu dizainu, patērē mazāk oglekļa un ir iekļaujošs un visiem pieejams cenas ziņā," uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, vienā no savām uzrunām vēl piebilstot, ka dažreiz risinājumi ir pavisam vienkārši: pirkt mazāk, bet kvalitatīvākas lietas. Ātrā mode ir mūsu planētas inde.
Lai vērstu papildu uzmanību uz iedvesmojošiem projektiem un idejām, kas izceļas ar ilgtspējību, iekļaujošu vidi un estētiku, tuvinot skaļi postulētos Eiropas zaļā kursa mērķus cilvēkiem un vietējām kopienām, līdzās citiem instrumentiem pagājušajā gadā tika iedibināta arī Jaunā Eiropas Bauhaus balva. Tā paredzēta, lai suminātu pēdējo divu gadu laikā pabeigtos projektus un idejas, kuru autori ir jaunie talanti jeb uzlecošās zvaigznes vecumā līdz trīsdesmit gadiem. Kopumā šim konkursam pērn tika iesniegti vairāk nekā divi tūkstoši pieteikumu, tajā skaitā trīsdesmit viens no Latvijas, kas palīdzēja veidot šīs iniciatīvas koncepciju un iedvesmoja tālāku Jaunā Eiropas Bauhaus attīstību.
Vertikālais dārzs
No visiem pieteikumiem soli pa solim Jaunā Eiropas Bauhaus balvas 2021 pasniegšanas ceremonijā tika nosaukti divdesmit laureāti desmit kategorijās. Uzvarētāju vidū bija vertikālais dārzs, ko apūdeņo ar ūdeni no gaisa kondicionēša- nas iekārtām (projekts Gardens in the Air), cilvēkiem un planētai veselīga viesu māja (projekts RoSana), bijušās cementa fabrikas teritorijas pārveide par daudz- funkcionālu centru (projekts La fábrika de toda la vida), daudzdzīvokļu māju būvēšana no otrreizēji izmantotiem transporta konteineriem, kas paredzētas no mājokļiem izliktiem cilvēkiem (projekts Aprop Ciutat Vella), un citi. Jāatzīmē, ka seši apbalvotie projekti un trīs uzlecošo zvaigžņu idejas nāca no Spānijas, bet pārējie – no Itālijas, Portugāles, Slovēnijas, Dānijas un vēsturiskā Bauhaus dzimtenes Vācijas.
Jauno autoru ideju starpā var, piemēram, izcelt projektu Nest, kas plūca laurus kategorijā Būvētas vides un dabas līdzās - pastāvēšana un kopīga attīstība. Tā autori aicina no jauna palūkoties uz neizmantotās vertikālās platības pārpilnību, lai paplašinātu dabas kapacitāti pilsētās par labu apkārtējai videi un cilvēkiem, vēsta ieraksts Jaunā Eiropas Bauhaus sociālā tīkla Instagram kontā. Citiem vārdiem – šis projekts piedāvā ekoloģiskas fasādes sistēmu, kas tiks izgatavota no izdrukātiem keramikas vai māla paneļiem ar mājvietām putniem, sikspārņiem, bitēm un maz kopjamiem augiem, izmantojot 3D drukas iespējas, lai iegūtu veselīgāku mikroklimatu.
Pagājušajā nedēļā sākās pieteikšanās uz Jaunā Eiropas Bauhaus balvu 2022. Projekti un idejas šoreiz tiks apbalvoti četrās kategorijās, kuras atbilst šādiem mērķiem: atjaunot saikni ar dabu, atgūt piederības sajūtu, dot priekšroku vietām un cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs visvairāk, un ieviest ilgtermiņa, aprites un ntegrētu domāšanu industriālajā ekosistēmā. Šīs kategorijas atspoguļo arī Jaunā Eiropas Bauhaus četrus tematiskos pārveides virzienus, kas noskaidroti šīs iniciatīvas kopizstrādes posmā, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku un organizācijas, izsakot savu viedokli un daloties pieredzē. Pieteikumus šā gada balvai var iesniegt līdz 28. februārim.
Radoša laboratorija
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Jaunais Eiropas Bauhaus būtu svarīgs tieši Latvijai un kādas varētu būt tā īstenošanas formas, kas vislabāk sasaucas ar vietējām vajadzībām, šīs iniciatīvas vēstniece Latvijā Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde uzsver: vispirms jau tas ir tīri praktisks ieguvums. "Pirmkārt, tā ir iespēja Latvijas valstij un tās sabiedrībai izmantot Jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu gan kā praktisku instrumentu ēku renovācijai un energoefektivitātes programmas īstenošanai, gan kā pamatprincipu jaunu ēku būvniecībai un kopumā apdzīvoto vietu turpmākai attīstībai,"viņa akcentē.
Vienlaikus šī iniciatīva būtu uzlūkojama kā satvars kopienas veidošanai, iesaistot vietējos iedzīvotājus sarunā un kopdarbā labākas, cilvēkam un videi draudzīgākas dzīves telpas veidošanā. Tāpat ne mazāk būtiski ir integrēt Jauno Eiropas Bauhaus izglītības, zinātnes un inovācijas attīstības programmās. "Es tuvākajā perspektīvā jauno Eiropas Bauhaus Latvijā redzētu kā radošu laboratoriju, kurā radošās partnerībās starp māksliniekiem, arhitektiem, dizaineriem, klimatologiem, vides zinātniekiem, būvniekiem, inženieriem un teritoriju plānotājiem tiek meklēti un piedāvāti risinājumi dažādu attīstītāju un pasūtītāju vajadzībām," savu vīziju par šīs iniciatīvas attīstību iezīmē Melbārde.
Dziļāka izpratne
Jaunā Eiropas Bauhaus ieviešanā Latvijā Melbārde arī piedāvā vairākas konkrētas idejas. Pirmā no tām varētu būt tāda, ka Latvijas valdība izstrādā savu Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālo programmu. Otrā – šīs iniciatīvas pamatprincipi tiek iestrādāti valsts un pašvaldību iepirkumos. Trešā – finanšu instrumenta Altum atbalstītās programmas privātpersonām un uzņēmējiem iekļauj Jaunā Eiropas Bauhaus principus.
Ceturtā varētu būt šīs iniciatīvas diskusiju foruma un sadarbības platformas izveide Latvijā, kas tajā skaitā apkopo un aktualizē labās prakses piemērus (pašas Melbārdes sociālā tīkla Facebook profilā var noskatīties diskusijas ierakstu par Jauno Eiropas Bauhaus, kurā piedalījušies Latvijā jau zināmi speciālisti: Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna, pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš, Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa un ainavu arhitekte Indra Purs). Visbeidzot piektā lieta – apzināta jaunas publiskas ēkas un / vai vietas veidošana, tajā skaitā renovācija vai pārbūve kā Jaunā Eiropas Bauhaus paraugs. No visiem zināmiem piemēriem, par ko Latvijā diskutēts patiešām daudz un ilgi, var minēt to pašu Nacionālo koncertzāli vai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā.
Savukārt, runājot par Jaunā Eiropas Bauhaus nozīmi viņas pašas dzīvē un to, kādēļ piekritusi kļūt par šīs iniciatīvas popularizētāju, sarunā ar SestDienu Dace Melbārde uzsver: tā ir motivācija dot ieguldījumu Latvijas sabiedrības izglītošanā un izpratnes veidošanā par Jaunā Eiropas Bauhaus filozofiju un ieviešanas iespējām un priekšrocībām. "Tajā skaitā īpašu uzmanību veltīšu kultūras līderības spēcināšanai gan kultūras kopienā, gan sabiedrībā plašāk. Jaunā Eiropas Bauhaus īstenošana nav iedomājama bez dziļākas kultūras izpratnes un zināšanām par iespējām, ko kultūra var sniegt teritoriju plānošanā un attīstībā un cilvēku dzīves kvalitātes celšanā kopumā," skaidro Jaunā Eiropas Bauhaus vēstniece Latvijā.
Tātad – turpmākās nedēļas arī SestDienā aplūkosim dažādus piemērus un mēģināsim saprast, kā, apvienojot sasniegumus dažādās jomās ar mūsdienās gluži vienkārši nepieciešamu domāšanu un izpratni par vides jautājumiem, varam nonākt pie jauniem un interesantiem risinājumiem savas dzīves telpas veidošanā.
pari