Zinātniskā darbā gūtiem atklājumiem piemīt spēks fundamentāli mainīt cilvēces iespējas un paradumus. Līdzšinējie pētījumi ietekmējuši mūsu dzīvi daudz un dažādās jomās, un, ļoti iespējams, pārmaiņas dienas režīmā notiks arī pēc Čehijas speciālistu noskaidrotā. Viņi konstatējuši, ka modinātājpulksteņa iejaukšanās miega ciklā nelabvēlīgi atsaucas uz cilvēka apmierinātību ar dzīvi un stresa līmeni.
Aicinājums ļaut cilvēkiem kāpt ārā no gultas vienīgi tad, kad acis atvērušās dabiski, izklausās pēc sliņķa sapņa. Vienmēr varēs aizbildināties, ka neizdevās pamosties līdz pat pēcpusdienai. Ja cilvēki sevi vairs nedisciplinēs ar modinātāja palīdzību, tad, ņemot vērā "cīruļu" un "pūču" dienas režīma īpatnības, būs ārkārtīgi grūti panākt, ka viss darba kolektīvs darba dienu sāk vienlaikus. Taču, neraugoties uz draudiem pastāvošajai kārtībai, Prāgas Kārļa Universitātes pētnieki mudina pārskatīt modinātāja izmantošanu.
PAAUGSTINA STRESU
Zinātnieki laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam pētīja 4500 Čehijas iedzīvotāju gulēšanas paradumus un to ietekmi uz veselību. Viņi analizēja iemigšanas un mošanās laikus gan darba dienās, gan brīvdienās un izprašņāja dalībniekus par viņu apmierinātību ar dzīvi, laimes sajūtu, veselības stāvokli un miega kvalitātes pašnovērtējumu.
Kad visi dati bija apkopoti, rezultāti apstiprināja to, ko ikviens instinktīvi ir sajutis pats. Proti, darba dienās uzkrātais "miega parāds" tieši atsaucās uz apmierinātību ar dzīvi. Modinātāja no miega izrautie, neizgulējušies cilvēki savas dzīves kvalitāti novērtēja zemāk nekā pietiekami gulējušie. Turklāt pirmie pēdējos 12 mēnešos bija biežāk piedzīvojuši kādu ar darbu saistītu stresa situāciju – visbiežāk tā bija pārāk ilga aizstrādāšanās, satraukums par iespējamo darba zaudēšanu, kā arī bailes gūt traumu darba vietā.
Nepārprotamie dati noveda pētniekus pie secinājuma, ka nedabiska mošanās agri no rīta rada cilvēkos paaugstinātu psiholoģisko slodzi. Kopš rītausmas viņi izjūt lielāku spiedienu paspēt padarīt ieplānotos darbus nekā tie, kuri modušies bez ārējas ietekmes.
IZGULĒTIES LĪDZ LAIMEI
Zīmīgi, ka liela nozīme ir nevis miegā pavadīto stundu skaitam, bet tieši cilvēka paša izteiktajam vērtējumam par miega kvalitāti. Ja respondents jutās labi izgulējies un neiztraucēts, viņa stresa līmenis bija zemāks un apmierinātība ar dzīvi – augstāka. Arī vispārējā laimes sajūta šādiem cilvēkiem bija augsta un viņi retāk sūdzējās par veselības problēmām.
"Modernajā sabiedrībā esam izveidojuši striktu dienas režīmu, kas paredz celties noteiktā laikā, lai paspētu uz darbu vai skolu. Taču sociālās sistēmas diktēti bioritma traucējumi vēl nav pietiekami pētīti, lai gan ir ļoti svarīgi, jo darba dienās zaudēto miegu nedēļas nogalēs ir grūti atgūt," žurnālā PLOS One skaidro darba autore Mihaēla Kudrnačova. "Mūsu iegūtie rezultāti rāda, ka bioritma traucējumi spēj ietekmēt gan apmierinātību ar dzīvi, gan ar darbu saistītā stresa līmeni."