Vēlaties pielikt savu roku gaisa piesārņojuma mazināšanā? Iestādiet dārzā augus, kuri visefektīvāk savāc izmešu daļiņas! Un nu vairs nav pašam jānodarbojas ar pētniecību, jo Sari Universitātes Tīra gaisa pētniecības globālā centra zinātnieki to izdarījuši jūsu vietā, apzinot visproduktīvākos gaisa attīrītājus.
Tā kā visu gadu spēj "strādāt" tikai mūžzaļie koki, britu zinātnieki iestādīja tos podiņos un novietoja A3 šosejas malā posmā, pa kuru ik dienu brauc aptuveni 80 tūkstoši transportlīdzekļu. Eksperimenta gaitā pētnieki analizēja, kurš augs uztver visvairāk piesārņojuma daļiņu un kurš vislabāk ļauj lietum šīs daļiņas droši ieskalot augsnē.
LABĀK AR SMAILĀM LAPĀM
Pētījums liecina, ka vērtīgākās augu sugas kaitīgo vielu savākšanā ir īves. To mazās, smailās lapas lieliski spēj aizturēt gaisā esošās toksiskās daļiņas. Arī citu augu efektivitātes mērījumi apliecināja, ka piemērotākie lapu veidi ir īlenveida – lineāri un sašaurināti līdz pavisam spicam galam. Tādi ir Japānas kriptomērijai (Cryptomeria japonica) un Losona pacipresei (Chamaecyparis lawsoniana). Turpmākajās vietās ierindojās irbene, baltais ciedrs, Sitkas egle, pundurpriede, Ķīnas kadiķis, sirpjveida cirtomija jeb japāņu paparde.
Darba autori konstatēja, ka liela loma daļiņu piesaistīšanā ir lapu porām. Tieši to dēļ augstu novērtējumu guva īve, kas savāc daļiņas lapas porainajā apakšpusē.
Bijušais mežsaimnieks un Sari Universitātes pētnieks Jendls Bārviss uzsver, ka, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, ideālas ir tādas lapas, kas spēj noķert daļiņas vējainā laikā un pēc tam palaist vaļā lietū.
"Tas nozīmē, ka vējš mazāk daļiņu paceļ atpakaļ gaisā, bet lietus var to droši ieskalot augsnē. Lai noskalotu pēc iespējas vairāk daļiņu, ik pa laikam nepieciešamas spēcīgas lietusgāzes," portālam MailOnline stāstījis viens no darba autoriem.
IZVĒLĒTIES PAREIZO SUGU
Sari Universitātes Tīra gaisa pētniecības globālā centra dibinātājs profesors Prašants Kumars piebilst, ka viņu pētījums var dot svarīgu pienesumu gaisa attīrīšanā: "Mēs zinām, ka koku stādīšana ceļmalās var būtiski mainīt gaisa kvalitāti. Mūsu pētījums liecina, ka, rūpīgi izvēloties kokus, šī atšķirība var būt vēl lielāka."
Tiek uzskatīts, ka Lielbritānijas vecākajai īvei Pērtšīrā ir līdz 3000 gadiem. Īves ļoti bieži sastopamas baznīcu pagalmos, un Anglijā ir vismaz 500 šādu vietu, kur īves koki ir vecāki par pašām ēkām.
Īves tika stādītas arī uz mēra upuru kapiem, lai aizsargātu mirušos, savukārt baznīcu pagalmos – lai neļautu cilvēkiem ganīt lopus baznīcas zemē, jo īve ir indīga mājlopiem.