Vai arī ielai strauji pāri dodas nemirstīgs gājējs, kurš zina gājēja nemirstības vienīgo nosacījumu, šķērsojot brauktuvi, – ja tu neskaties uz automašīnu, tu esi neievainojams. Droši vien tie gājēji vai riteņbraucēji, kurus sabrauc, ir bijuši ar švakiem nerviem un pārkāpuši šo noteikumu, pēdējā brīdī tomēr ir paskatījušies uz automašīnu, kurai priekšā izlēkuši. Pilnai bildei jāpiebilst, ka arī dažs autobraucējs ir ielāgojis šo nemirstības principu un mēģina pārbaudīt, vai neskatīšanās nostrādā brīdī, kad viņš no krūmiem izbrauc uz galvenā ceļa vai maina braukšanas joslu.
Labā ziņa no šiem vērojumiem ir tā, ka latviešu tautai izmiršana acīmredzot nedraud, ja reiz zemo dzimstību kompensē nemirstība. To, ka šī nemirstība ir, apliecina arī pagājusī nedēļa, kad Latvijā vienlaikus notika gan divi kantrifestivāli, gan Imantdienas, gan Starptautiskais senās mūzikas festivāls, un visi tie bija ļaužu pilni. Kā tas iespējams tautā, kuras skaits samazinās? Varbūt izmirst tikai nekulturālie? Tā viņiem arī vajag. Kulturālos savukārt arī šonedēļ gaida liels pasākums, kurš šogad svin nemirstības sākumu, proti, desmito gadadienu, – festivāls Positivus Salacgrīvā, tā rīkotājs Ģirts Majors ir šīs SestDienas salona viesis. Turēsim īkšķi, lai arī festivāla mūziķi un dziedātāji kļūtu nemirstīgi, proti, spētu klausītājus pārsteigt tāpat, kā riteņbraucēji pārsteidz autovadītājus!
Šīs SestDienas 15.–21. jūlija numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Geto dod pārliecību. Ghetto Basket dalībnieks un divkārtējs čempions Jānis Āre 16. jūlijā Jūrmalā, Majoru stāvlaukumā, piedalīsies starptautiskajā turnīrā Ghetto Basket un apgalvo, ka šī spēle ir rupjāka, taču daudz baudāmāka un skatāmāka nekā parastais strītbols.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai varēja rēķināties ar Krievijas lēmumu pagarināt Eiropas Savienības valstu pārtikas produktu importa embargo līdz 2017. gada beigām? Jā un nē – Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs, un Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.
SESTDIENAS SALONS. Ik rudeni no baltas lapas. Festivālam Positivus šogad desmitā reize. Svinot pirmo apaļo jubileju, tā rīkotājs Ģirts Majors atskatās uz gaišajām un tumšajām pusēm aizvadītajos gados un atzīst, ka tagad nav vieglāk kā pašā sākumā, kā arī izstāsta par vakariņošanu kopā ar Igiju Popu.
AIZKULISES. Kad vairs neesi premjers. Tajā brīdī, kad viņi cīnās par premjera amatu, nākamie valdības vadītāji reti kad padomā, kā veidosies viņu dzīve pēc tam, kad varas vairs nebūs. Ināra Egle pēta bijušo premjeru turpmākās gaitas un skaidro, kāpēc Valdis Dombrovskis ir ietekmīga figūra Eiropas Komisijā, bet Einars Repše – bezdarbnieks.
TĒMA. Lai velosipēds nebūtu kā piektais ritenis. Latvijā nu jau ir vairākas pilsētas, kurās atrodami īpaši velosipēdistiem izstrādāti pielāgojumi, taču lielākais šīs infrastruktūras mīnuss ir tas, ka tā orientēta uz atpūtu, nevis uz reālām ikdienas vajadzībām. Veloceļi bieži tiek būvēti gleznainās vietās ezeru un upju krastos, tas nav peļami, taču divritenis jau sen nav tikai brīvdienu izklaide, bet transportlīdzeklis ikdienas un darba vajadzībām.
Citu valstu pieredzi pārņemam kūtri, tomēr lielais mehānisms ir iekustējies, un kļūst arvien ticamāk, ka nākotnē arī Latviju šajā ziņā varēs rādīt kā labo piemēru.
LAIKA MAŠĪNA. Pagātne atdzīvojas. Egīls Zirnis dodas uz Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, kurš kopš 1. jūlija piedāvā interneta vietni redzidzirdilatviju.lv, kas ļauj ikvienam laika mašīnā nokļūt XX gadsimta pirmās puses Latvijā, un ierauga patiešām iespaidīgu krātuvi, kurai noderētu daudz vairāk darbinieku.
FOKUSĀ. Islāms kāpēcīšiem. Musulmaņu skaits pasaulē aug visātrāk – arī tāpēc, ka islāms no parastā cilvēka viedokļa ir tāda simpātiska, līdz pat mūsu dienām dzīva un savos pamatos ļoti vienkārša reliģija, kur, ja nav vēlēšanās, nevajag neko daudz gudrot un prātot. Turklāt atšķirībā no, piemēram, kristietības islāms jau no laika gala ir vēlējies būt pirmām kārtām nevis abstrakta ticība, bet maksimāli konkrēta un lietišķa pareizās dzīvošanas instrukcija – līdz pat precīzām un detalizētām intīmās higiēnas norādēm.
TUVPLĀNĀ. Kailā māksla. Tādas profesijas kā golfa bumbiņu savācējs vai gumijas vistu ražotājs mūs vairs pārsteigt nespēj. Taču ir nodarbošanās, kuras, lai arī uzskatāmas pat par vēsturiskām, joprojām intriģē, ir apvītas leģendām un cilvēkam no malas var šķist pat eksotiskas. SestDiena aplūko vienu no tām – gadu simtiem pastāvējušu, tomēr ne tik bieži apspriestu – kailmodeli.
CEĻOJUMS. Kā netikt līdz Cesvainei. Kā Elīna Kolāte un Elīna Kursīte nolēma ar vilcienu doties uz Jaunkalsnavu, Mārcienu un Cesvaini, neko dižu no ceļojuma necerot, bet pirmās divas vietas izrādījās tik interesantas, ka līdz Cesvainei abas ceļotājas nemaz netika, un Jaunkalsnavas spirta brūzis te nebija pie vainas…
KROGS UZ PAPLĀTES. Vienīgais vjetnamietis. Atcerējies savos skolas gados Pionieru pils tēlniecības pulciņā uzveidoto vjetnamiešu karotāju, Zirnis, uzzinājis, ka pie Vecās Ģertrūdes baznīcas vjetnamiešu krodziņu vēris vaļā vjetnamiešu mākslinieks, ieinteresēts dodas turp. Papusdienojis viņš brīdina – nepārvērtējiet savas spējas, jo porcijas te ir nevjetnamiski lielas!
SestDienas VAKARIŅAS. Vasaras klasika. Jauniešu teātra režisorei Ingunai Gremzei patīk izjust ēdiena dabīgo garšu, viņa neaizraujas ar daudzu garšvielu miksēšanu, nelieto kečupus un pārsvarā apmierinās ar nedaudz sāls un aromātiskiem melnajiem pipariem. Tā kā režisorei ļoti patīk iztēloties, kāds veidosies rezultāts, gatavošanas process parasti ir rāms, radošs un ar daudzām variācijām, jo nav jau virtuve nekāda aptieka.
Kā arī VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS