Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris
Līdz saprotam, ka robežas un to drošību jau nenosaka augsti žogi un visjaunākā tehnika. Tie vienmēr būs cilvēki. Viņu siltums.

Sāpes nevar salīdzināt

Kas ir vēsture? Fakti un skaitļi? Nē, vārdi un cipari, biezi sējumi ir tikai laika plūduma pieraksts. Īstā vēsture ir cilvēki. Un viņu stāsti. Aiz katras vismaznozīmīgākās statistikas ailes stāv dzīvesstāsts, mirklis no mūžības, ko var noķert tikai tobrīd vai drusku vēlāk, esot blakus. Un tā veidojas jau atkal nākamais stāsts – par to, ko nozīmē fiksēt laiku. Jo kas gan cits ir atmiņas? Laika ietērpšana zilbēs un tēlos, kas ļauj jau citiem citā brīdī un citos apstākļos to izdzīvot no jauna.

Viena no pirmajām lietām, ko iemāca jaunajiem vēstures studentiem, ir tas, ka tā ir subjektīva zinātne. Droši vien tieši tur arī slēpjas tās spēks. Tas ir īstais noslēpums, kāpēc vēsture nekad nesastingst un vienmēr saglabā aktualitāti. Kāpēc drosmīgie kļūst par varoņiem un turpina dzīvot pat tad, kad tie, kam viņi bijuši dārgi un iegūluši pieskārienos, jau paši kļūst tikai par atmiņām.

Daži īstajā brīdī kādam prātā ienākuši vārdi, dažas dzejoļa rindas, kas iespiestas laikraksta lappusē, un – skat! – top jauna, gadiem ilgi dzīvojoša un silta tradīcija. Ar tautas gaismu aizdedzināts mūris.

Leģendas, kas cauri gadsimtiem dzīvo un tiek tiešā un pārnestā nozīmē nēsātas ikdienā pirkstos – kā gredzeni nodotas mantojumā, ļaujot sajust spēku, kas vijas tam cauri.

Sibīrijas sniegi un odi. Aizbraukšanas un atgriešanās ceļš, viena cilvēka mūžs, kas izstāsta veselu tautu. Veselu valsti. Sāpes nevar salīdzināt, saka vēsturniece Lelde Neimane. Tās var tikai nolikt blakus. Gluži tāpat kā prieka brīžus, gluži tāpat kā neskaitāmus mirkļus, kas visi kopā veido mūsu veselumu.

Tā veidojas vēsture – no paaudzes paaudzē mēs to papildinām, nododot tālāk ne tikai to, ko piedzīvojam paši, bet arī to, ko esam izdzīvojuši caur stāstiem. Tā veidojas mūsu kolektīvā atmiņa. Tā veidojamies mēs.

Līdz pamazām saprotam, ka arī tagadne, kas pavisam tūlīt jau būs visvisvisjaunākā vēsture, un galu galā arī ģeogrāfija ir cilvēki. Līdz saprotam, ka robežas un to drošību jau nenosaka augsti žogi un visjaunākā tehnika. Tie vienmēr būs cilvēki. Viņu siltums. Viņu liesmas, kas mirstot iegūst nemirstību. Mēs – kā pēdējie mohikāņi, ja vēlaties. Vai varbūt tikai vieni no pirmajiem – kas to lai zina? Jo vēsture jau gluži tāpat kā cilvēka dzīve veselumu iegūst tikai tad, kad uz to atskatās. Kad aizgājušais kļūst par jauno, jo tiek stāstīts un pārstāstīts, tiek dedzināts sveču liesmās un sildīts sirdīs.

Šīs SestDienas, 11. – 16. novembra, numurā lasiet:

TUVPLĀNĀ. Spēka stāsti. No detaļām par desas luņķiem, kas stāvējuši gatavībā – ja nu izsūtīs –, līdz sāpēm, kuras nevar salīdzināt pat tie, kuri it kā piedzīvojuši vienus vēsturiskos notikumos. Tik dažādi ir cilvēku atmiņu stāsti, kuri veido mūsu vēsturi un kurus vāc un pieraksta Okupācijas muzejā.

INTERESANTI. Kritušo dvēseļu gaisma. Ir desmit vakarā, un pils mūris visā garumā tūkstošiem svecīšu ieskauts. SestDiena noskaidro, kā radusies, attīstījusies un iesakņojusies Lāčplēša dienas vakara svecīšu tradīcija pie Rīgas pils.

FOKUSĀ. Kā mēs pēdējos mohikāņus meklējām. Mērķtiecīgi apceļot tieši pierobežu ir lielisks veids, kā apjaust, kādā valstī vispār dzīvojam, saka Elīna Kolāte un Elīna Kursīte, kuras izdevušas grāmatu par pierobežas iedzīvotājiem. Savos ceļojumos viņas iepazinušas visas galējības – sastapušas gan īstu kurzemnieciskumu, gan īstu latgaliskumu – un sapratušas, kas valstij un tās drošībai ir galvenais.

AIZKULISES. Pārkausēt gredzenu un vēsturi. Režisors Aigars Grauba caur vēsturisko teiksmu par Nameju vēlas ietiekties mūsdienu cilvēkā. Kamēr filma savu pirmizrādi vēl gaida, SestDiena piedāvā ieskatu tās kadros un tapšanas aizkulisēs.

TĒMA. Ēšanas brīvība. Arī ēšana ir jautājums par brīvību – vismaz tā secināms no tiesas sprieduma, kā saprotami noteikumi par bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos. SestDiena pēta, cik pamatota ir gadiem pierastā kārtība, cik – vecāku un atsevišķu izglītības iestāžu vēlme to mainīt.

PASAULĒ. Ceļojošie piesārņotāji. Kruīzu globālās popularitātes straujais pieaugums veicina arvien gigantiskāku pasažieru kuģu būvniecību. Taču šīs "pilsētas uz ūdens" rada milzīgu apdraudējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

PIEREDZE. Atver robežas un sirdi. Kā pašiem pieņemt līdz šim svešo, un kā atklāt sevi "svešajiem"? Zviedrijā rūpes par migrantu integrāciju uzņēmusies ne vien valdība, bet arī iedzīvotāji, kuri dibina nevalstiskās organizācijas un pat gatavi svešiniekus uzņemt savās mājās. SestDiena devās turp, lai tuvāk iepazītu sabiedrības iniciatīvas ieceļotāju atbalstam.

PRIEKŠĀ. Ar sveču koridoru finišā. Orientēšanās sportā cilvēks izbauda gan meklēšanu, gan brīvību, kad viņu neviens nekontrolē, saka trenere Iveta Holcmane, kura jau 12. reizi Ogrē organizē nakts orientēšanās sacensības Lāčplēša kauss.

VIEDOKĻU SADURSME. Vai sāls kaisīšana uz ceļiem ziemā ir Rīgai piemērotākā slīdamības novēršanas metode? RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Pēteris Blūms.

CEĻOJUMS. Ar sirdi tuvāk Kubai. Tikai aptuveni 25 kilometrus no Maiami robežas sākas Floridakīzu salu grupa – koraļļu rifu smilšu sēkļu veidojums, kas ir arī ASV kontinentālās daļas vistālākais punkts uz dienvidiem.

KROGS UZ PAPLĀTES. Ar 70. gadu ainavu aiz loga. Pierādot, ka normālas ēdnīcas atrašana nav ne ar ko sliktāka par geokešingu vai pokemonu ķeršanu, Zirnis uziet Dārzu un parku ēdnīcu, kurā viegli sajaukt laiku, kādā tu atrodies, un arī tradicionālā palma savā vietā. Taču ribiņas tik garšīgas, ka – ja nebūtu jāstrādā, būtu apēstas vēl vienas.

SestDienas VAKARIŅAS. Apzinātā ēšana. Gatavojot ēst, ir vērts ieklausīties bērnos, jo viņiem piemīt vēl nesabojāta tīras garšas uztvere, saka hennas māksliniece Inese Dāvidsone. SestDienas lasītājiem viņa iesaka šķeltos zirņus ar sīpoliem, ko var uztvert kā veģetāro versiju Latvijā ierastajiem pelēkajiem zirņiem ar speķi, un Melno kūku, kas labi der no rītiem pie tējas ar pienu.

Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Spēka dziesma

Vasaras ar laivošanu un Jāņu nakts tradīcijām, bet arī Centrāltirgus, ogošana un tas, kā skan latviešu valoda. ASV dzimušajam, vēlāk Singapūrā izaugušajam un dažādās vietās pasaulē pabijušajam ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata