Šāds risinājums pamudinātu arī tos vēl atlikušos vecos celmus, kuriem šķiet, ka angļu valoda ir latvietim pārāk neizrunājama, mainīt savus uzskatus un tomēr to apgūt. Patiesībā valodas mācīšanās ir noderīga lieta arī tad, ja izredzes pievienoties Savienotajām Valstīm, lai kas tur pie varas nebūtu, ir vienādas ar nulli.
Šajās dienās redzam, ka aktuālāka kļūst arī vācu valodas mācīšanās, kad nu reiz Vācijas parlamenta vēlēšanu iznākums ir mums gandrīz vai labākais no iespējamajiem, vismaz klaji promaskaviskā Zāra ir no politikas ārā (lai gan diez vai viņa Vācijai spētu nodarīt lielāku skādi, kā nodarīja Merkele ar savu imigrācijas politiku, kodolspēkstaciju aizvēršanu un Vācijas uzsēdināšanu uz tad jau klaji revanšistiskās Krievijas gāzes adatas). Tajā pašā laikā var saprast arī bijušās Austrumvācijas vēlētāju daļas noturīgo nostalģiju pēc Vācu Demokrātiskās Republikas laikiem, jo – līdzīgi kā Latvijā – viņi tad bija jaunāki (ar visu, kas no tā izriet), vairāk ticēja vāciešu godaprātam, kā arī izbaudīja sociālistisko vienlīdzību nabadzībā, un nabadzība, ziniet, ir daudz vieglāk panesama, ja redzi, ka arī visi apkārt ir tādi paši nabagi. Turklāt austrumvācieši varēja arī baudīt apziņu, ka sociālisma nometnē viņiem ekonomiski iet vislabāk. Bet varbūt viņi skumst, ka šodien nav kur likt krievu valodu, ko viņi cītīgi mācījās. Vienu lietu gan viņi laikam aizmirsuši – vāciskā ordnunga VDR nebija, vismaz krievu armijas daļās ne. 1989. gadā vedām jaunajam poētam Andrim Akmentiņam Māra Melgalva grāmatu uz Vismāru, kur viņš dienēja. Aizvedām, viss labi, bet, atpakaļ braucot, pamanījām, ka mūsu mašīnā palikusi Andra pilotka. Domājām, ka nu gan viņam būs ziepes, bet viņš mums vēlāk stāstīja, ka nebija vis, jo nākamā rīta līnijā dažs cits zaldāts bija pazaudējis ne tikai pilotku, bet arī kalašņikovu…
Šīs nedēļas, 28. februāra - 6. marta žurnālā SestDiena lasiet:
PASAULĒ. Vācijas centristu pēdējā patrona
Vai Vācijai ar jauno kancleru Frīdrihu Mercu līdera lomā izdosies saliedēt Eiropu?
Vācijā 23. februārī notikušās bundestāga jeb parlamenta apakšpalātas vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka jau labu laiku iepriekš droši tika prognozēts gan to iznākums, gan nākošā kanclera vārds. Intriga saglabājās tikai par niansēm. Tieši tāpat jau iepriekš bija zināma arī visa tā problēmu gūzma, ar kurām nāksies saskarties nākošajam kancleram, cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus
LAIKA MAŠĪNA. Monopols uz kodolieročiem
Pirms 55 gadiem spēkā stājās Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kura viens no galvenajiem nosacījumiem bija tas, ka šādu ieroču arsenāls drīkst būt tikai piecu valstu – ASV, Apvienotās Karalistes, PSRS, Francijas un Ķīnas – rīcībā. Pasaulē ir vien dažas valstis, kas tā arī nav pievienojušās līgumam un jau izstrādājušas vai cenšas izgatavot kodolieročus
TUVPLĀNĀ. Nolaidies uz zemes un spēlē tālāk
Ģitārists un dziesmu autors Aivars Hermanis atskatīsies uz savu dzīves gājumu apaļās jubilejas koncertā Mūzikas Namā Daile
INTERESANTI. Ceļojums smaržu mākonī
No viegla citrusu aromāta līdz kodīgam ādas smārdam – visneticamākās smaržu kombinācijas vienā izstāžu zālē
IZPĒTĪTS. Cilvēcīgāka pīkstēšana
Zinātnieki pārcēluši par cilvēka valodu atbildīgu gēnu uz peli cerībā, ka grauzējs varētu iegūt mums raksturīgo spēju sarunāties
CEĻOJUMS. Romas īstās brīvdienas
Pārsteigumiem bagāta un dzīvelīgi kūsājoša pilsēta uz septiņiem pakalniem. Tā pievilina nebeidzamas tūristu straumes, bet tiem, kuri reiz jau Romā paviesojušies, liek ilgoties pēc atgriešanās Itālijas galvaspilsētas reibinošajās skavās. Kā nekā, visi ceļi ved uz Romu...