Tā kā izkāpšana notika 1969. gada jūlijā un drīz arī iznāca tai veltītā pastmarka, skaidrs, ka markas mēs sākām krāt sestajā klasē. Tolaik krāšanu gluži kā masaliņas pārslimoja gandrīz visi, lielākajai daļai tā arī pārgāja tikpat ātri kā masaliņas. Ka mēs kāds būtu krājuši markas ar Ļeņinu, kā jaunais Andris Ameriks, gan neatceros, bet arī ar kosmosa tēmu latviešu skolēni pārāk neaizrāvās, nevienu laikabiedru, kurš būtu sapņojis kļūt par kosmonautu, neatceros, lai gan jau pirms amerikāņu Apollo misijas, kad vēl skaitījās, ka PSRS kosmosa apgūšanā ir līdere, bija izdota bērnu grāmata Āgenskalna kosmonauti – tajā laikā tika uzceltas arī Āgenskalna priežu hruščovkas, tikai tajās no Krievijas sabrauca nevis kosmonauti, bet alkonauti (vienīgais kosmonauts, kam tolaik bija kāds sakars ar Latviju, bija Aleksejs Ļeonovs, kurš pirms tam nesekmīgi bija mēģinājis stāties Latvijas Mākslas akadēmijā, tāpēc tad, kad viņš uzbrauca augšā un arī kļuva par pirmo cilvēku, kurš izgājis atklātā kosmosā, akadēmijas pasniedzēji esot diezgan sabijušies, ka tik viņam kosmosā neatjaunojas mākslinieciskās tieksmes).
Drīz pēc Apollo programmas beigām strauji iesāktā kosmosa apgūšana zaudēja tempu. Tomēr astronoms Ilgonis Vilks šajā SestDienā cita starpā izsaka piesardzīgu prognozi, ka liela daļa no mums piedzīvos arī cilvēku uz Marsa. Tas mums varētu noderēt jau pēc miljarda gadu, kad globālā sasilšana tiešām sāksies!
.jpg)
Šīs SestDienas, 26. jūlija – 1. augusta, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Ceru sagaidīt ārpuszemes dzīvību. Ilgonis Vilks par to, kādi jaukumi sagaida tūristu uz Mēness, kurai paaudzei ir cerības piedzīvot cilvēku uz Marsa un kāpēc mums uz galvas var uzkrist tikai mazs meteorīts.
PASAULĒ. Narkoimperatora gals. Savulaik pasaulē visvairāk meklētais noziedznieks – meksikāņu narkobarons Hoakins El Čapo Gusmans – mūža nogali pavadīs cietumā ASV.
MŪZIKA. Dzimtene, klavieres un Emī. Pianisti Sana Villeruša un Francis Gaiļus pēc ceturtdaļgadsimta atgriežas Latvijā.
MADARA MĀCĀS. Vecstudente jūsu priekšā! Eksāmenu balle beigusies, augstskolā vietiņa aizsista, viesi aizgājuši. Ko nu? Ar vienu soli universitātē. Madara par mācīšanos un atklājumiem, kad vidusskola sen jau cauri, bet tagad vajadzīgais priekšmets tobrīd nav apgūts vispār.
FOKUSĀ. Izmantoja šanci. Foto ar šahistu tualetē, kurā viņš spēles laikā izmanto mobilo telefonu, sacēla ilgi nebijušu vētru ne tikai šī sporta veida cienītāju aprindās, bet lika par to runāt arī tiem, kam šahs ir vienkārši melnbalta bilde. Krāpšanā pieķertais šaha lielmeistars Igors Rausis saka – tā bijusi viņa iespēja ar rāvienu tikt prom no šaha pasaules.
TĒMA. Mēs gribam tevi zaļu. Daugavgrīvas cietoksnī ceturto reizi notiekošais festivāls Komēta aicina sakārtot galvu un vidi ap sevi, kamēr nav par vēlu.
VIDE. Rūgtā saldūdeņu dzīve. Saldūdeņi klāj tikai 0,8% Zemes virsmas, bet šajā nelielajā platībā mīt aptuveni 100 000 sugu jeb ap sešiem procentiem dzīvības un ap 40% no visām zivju sugām, turklāt nemitīgi tiek atklātas vēl jaunas. Diemžēl vēl un vēl arī izmirst. Pasaules Dabas fonds ziņo, ka tieši saldūdeņos bioloģiskā daudzveidība samazinās aptuveni divreiz ātrāk nekā uz sauszemes vai jūrās un okeānos.
NACIONĀLIE DĀRGUMI. Dienas sēne. Sākas konkurss Dienas sēne 2019.
CEĻOJUMS. Ziedoņa un Jēzus trieciendeva. Rietumu Ukrainas skaistule Užhoroda atrodas teju uz Ungārijas robežas – tas pilsētai piešķir senus un eiropeiskus vaibstus arhitektūrā un iedzīvotāju sastāvu bagātina ar kaimiņvalstī plaši pārstāvēto romu nāciju. Lai arī vēsturiski tā ir klejotāju tauta, vietējie saka: "Rumāņu klejotāji ir čigāni, mēs esam romi, jo sēžam uz vietas." Viņu apdzīvotie rajoni ir ļoti specifiski un noslēgti, bet caurlaide uz tiem atrodas negaidīti, un tās vārds ir "Jēzus". Romu apdzīvotajā Radvonkas mikrorajonā viesojos harismātiska priestera pavadībā un saņemu vitalitātes trieciena devu uz sociālās postažas fona.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.