Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Labrīt!

Pavasaris būšot garš. Ne tik garš kā Otrais karš. To Latvijas iedzīvotāji dabūja jau 1939. gada rudenī, spiesti ielaist valstī padomju karabāzes, un kopš tā laika spiesti izjust jau 80 gadus. Lai gan līdz 16.martam vēl divas nedēļas, arī šajā SestDienas numurā vismaz divi raksti vairāk vai mazāk tieši skar Otrā pasaules kara tēmu.

Lai gan it kā vairāk vajadzētu pārdzīvot par Latvijas vīriešu basketbola izlases netikšanu uz Pasaules kausu. Minimāla līdzība ar Otro pasaules karu tur tiešām ir – kad mums beidzot ir tik daudz labu spēlētāju, ka varētu pacīnīties ar jebkuru, atskaitot ASV izlasi, tad dažādu ārpuslaukuma apstākļu dēļ nekādi neizdo­das nokomplektēt labāk iespējamo izlasi, jo pasau­lei ir citas prioritātes un Eiropas basketbola sistēmā vispār plosās karš, un "etniski romantiskais" priekš­stats par valstu izlasēm (apzīmējumu ņemu no Denisa Hanova izteikuma par Latvijas satversmes preambulu no intervijas šajā SestDienas numurā) tiek devalvēts, naturalizējot Amerikas spēlētājus. Labi, ka Otrā pasaules kara mitoloģizētājs Putins nav liels basketbola fans, citādi viņš ne tikai nopirktu un naturalizētu Krievijas izlasei kādus labākos NBA spēlētājus, bet arī nopirktu visas FIBA un pārējās Eiropas basketbola organizācijas, lai pie­ņem noteikumus, ka valstsvienībā drīkst spēlēt vismaz pieci naturalizētie spēlētāji – futbola čem­pionāts Krievijā pierādīja, ka Putins var nopirkt gandrīz visu. Vai tomēr nevar? Vēsturnieks Uldis Neiburgs, kurš tikko izdevis savu otro Latvijas Otrā pasaules kara stāstu grāmatu Grēka un ienaida liesmās!, ar savu darbību atspēko Putinam un viņa faniem tīkamo "Lielā Tēvijas kara uzvarētāju" versiju. Mēs tikmēr varam sevi mierināt, ka zaudēt cerības vēl kādreiz mūžā redzēt tik labu Latvijas izlasi, kāda tā bija 2017. gada Eiropas čempionātā, ir kaut kas pavisam cits nekā zaudēt cerības atkal piedzīvot brīvu Latviju, kā kureliešiem kara beigās. Labs nāk ar gaidīšanu. Un, ja ne tev, tad kādam citam.

Žurnāla SestDiena 1. – 7. marta numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Daudzšķautņainā nāves mozaīka. Vēsturnieks Uldis Neiburgs par to, kāpēc Herberts Cukurs bija bad boy, 16. marta piemiņu un kureliešu stāju.

TUVPLĀNĀ. Jāizlien no gleznas laukā. Grupas Dagamba mūziķi atceras savu uzstāšanos un piedzīvojumus leģendām apvītajā Glastonberijas festivālā, gatavojas koncertšovam Rīgā un spriež par klasikas savienošanu ar sevi.

POLITIKA. Izkvēpinātājs. SestDiena turpina iepazīstināt ar jaunajiem ministriem, kārta satiksmes jomas saimniekam Tālim Linkaitam (JKP). Viņa vārds lielai sabiedrības daļai gan nav svešs – viņš iepriekš pabijis gan ministra padomnieka amatā, gan nekautrējies paust viedokli dažādās aktīvistu grupās, tostarp iestājoties pret tā dēvēto kapu tramvaju.

PASAULĒ. Vecumdienas aiz restēm. Japānā cietumi kļuvuši par sava veida drošības tīklu vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, kuru skaits nākotnē tikai pieaugs.

FOKUSĀ. Mūsu sāpju loģika. Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

TĒMA. Labākā Oskara ceļvedis. 91. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā labākās filmas Oskaru ieguva Ceļvedis. Vai mēs šo filmu skatīsimies arī pēc pieciem gadiem?

CEĻOJUMS. Vai skaistule pārtapusi briesmonē? Pēdējos gadus, kad no Rietumeiropas regulāri pienāk biedējošas vēstis par teroraktiem, bēgļu krīzi, masveida protestiem, Parīze bijusi viens no šo negatīvo ziņu epicentriem. Vai tiešām aizēnots pat tās sen izkoptais gaismas un mīlestības pilsētas tēls?

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS MARTĀ, ATPŪTA ŠOMĒNES, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Vēlā atmoda
V
16:35 joprojām labrīt.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
"Latviešu basketbolistu izlases netikšanai uz pasaules kausu" ir nevis "minimāla," bet MAKSIMĀLA līdzība ar 1939. gadu, ar 1940. gadu, ar visu otro pasaules karu līdz pat mūsdienām. Tā ir hroniska nespēja CĪNĪTIES zem sava karoga, savas valsts godu un pastāvēšanu aizstāvot!!! Kā Ulmaņkārlis izlaida bumbu no rokām 1939./1940. gados, tā vēl līdz šai dienai kuļamies no viena grāvja otrā, vēsturniekiem un nu jau arī likumsargiem pūloties uzsmukuļot LV vēsturi. Pat tiktāl, ka glorificējam "žīdu šāvējus," tiem veltot mūziklus (Cukurs) un nu jau arī TV seriālu (Sarkanais mežs).
Irlielāmērāticams
I
ka tie literāti, kuri specializējas uz politiskām tēmām, piemēram uz Putina izsmiešanu, ilgtermiņā tomēr zaudē. Jo pilnīgi nemanāmi kļūst par suņa un papagaiļa īpašību nesējiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata