Latvijā pērk labākPierādījums tam, ka mūzika caur tradicionāliem kanāliem tiek atskaņota arvien retāk, redzams arī Eiropas Komisijas statistikā: pēdējā gada laikā tiešsaistes mūzikas pakalpojumus (ar to saprot gan dziesmu iegādi, gan atskaņošanu tiešsaistē) izmantojuši 79% eiropiešu. Kompānijas Micrec vadītājas Elitas Mīlgrāves teiktais gan liecina, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt naskāki digitālās mūzikas tiešsaistes klausītāji, nevis pircēji. Proti, Micrec izveidotā portālā doremi.lv digitālās mūzikas pārdošanas rādītāji pēdējo gadu laikā mazinājušies, jo tagad populārāki kļuvuši tā dēvētie mūzikas straumēšanas servisi, kas internetā piedāvā plašu mūzikas krātuvi, ko var lietot datorā, telefonā un planšetdatorā bez maksas vai ik mēnesi par šo pakalpojumu samaksājot konkrētu summu. Viens no populārākajiem šādiem servisiem ir Spotify, kas par 6,99 eiro mēnesī neierobežotā daudzumā dod iespēju klausīties no reklāmām brīvu mūziku jebkurā ierīcē. Tāpat bieži izmantota ir arī Deezer, kas piedāvā tādu pašu servisu par identisku cenu. Pieaugošā digitālā satura produktu popularitāte likusi sarosīties arī patērētāju tiesību uzraugiem, tādēļ pērn Eiropas Savienībā sākās interneta vietņu pārbaudes Sweep. To ietvaros 26 valstīs pārbaudīja 330 mājaslapas, kurās tiek pārdoti digitāla satura produkti. Rezultāti liecina, ka vismaz puse no vietnēm darbojas neatbilstoši ES patērētāju tiesībām. Taču patērētāju sūdzības par digitāla satura produktiem joprojām pienāk ļoti gausi. Atteikties var retu reiziPatērētāju tiesības, kas attiecas uz digitāla satura produktiem, ir atkarīgas no formāta, kādā tie iegādāti. Proti, ja mūzika, datorspēle vai cits nopirktais produkts tiek tirgots kompaktdiskā, tad uz to attiecas tādas pašas tiesības, kā uz jebkuru citu preci. Tātad, internetā pērkot, piemēram, mūzikas kompaktdisku, pircējs 14 dienu laikā var izmantot savas atteikumu tiesības un atdot atpakaļ disku pārdevējam ar noteikumu, ka tam nav atvērts iepakojums.Savukārt, ja produkts lejuplādēts tiešsaistē digitāla faila formātā, tas ir pielīdzināms pakalpojumam, un atteikuma tiesības nepastāv. Tādā gadījumā no iegādātā produkta atteikties var tikai tad, ja tas izrādās bojāts, piemēram, dziesmas vietā ir klusums vai arī filmas vietā rādās melns pleķis. Savukārt, ja pēkšņi "nobrūk" dators un līdz ar to nebūtībā aiziet arī iegādātais fails, pārdevējam nav nekāda pienākuma to atgriezt, jo viņš nav atbildīgs par ap-stākļiem, ko pats nespēj ietekmēt. Gluži tāpat kā veikalā iegādājoties džemperi, neviens pārdevējs neatgriezīs naudu vai nedāvās jaunu džemperi, ja tas sadegs Jāņu ugunskurā. "Ja cilvēks nopērk tādu digitāla satura produktu, kā dēļ dators "nodeg", tad gan tas ir nedrošs pakalpojums un jūs varat vērsties pie tirgotāja ar prasījuma pieteikumu," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) juriskonsults Dainis Platacs. Pircējs jābrīdina laikusTāpat izņēmums attiecībā uz atteikuma tiesībām būs reizēs, kad tirgotājs nebūs ievērojis visus noteikumus. Proti, ja līdz produkta lejuplādes sākšanai patērētājs netiks informēts, ka pēc lejuplādēšanas atteikuma tiesības izmantot nedrīkst, tad pircējam pastāv iespēja atteikties no preces 90 dienu laikā. Šādas informācijas trūkums bija viens no biežākajiem pārkāpumiem, ko patērētāja tiesību sargi konstatēja Sweep laikā. Kādā veidā pircējam to vajadzētu darīt zināmu? Viens paraugs nepastāv, taču šai informācijai jābūt nepārprotamai un pasniegtai labi redzamā veidā. Tā var būt iekļauta gan atsevišķā logā ar "ķeksīti", gan vispārējos noteikumos, kam patērētājs piekrīt, reģistrējoties tirgotāja vietnē. "Patērētājam ir jāizlasa noteikumi, pirms viņš pērk kādu preci. Tas ir patērētāja pienākums. Nedrīkst pēc tam atsaukties, ka nebija laika vai negribējās lasīt visus noteikumus," uzsver Platacs. Šādu sūdzību nevar skatīt arī tad, ja iegādātais produkts ir, piemēram, viedtālruņa aplikācija. "Jāņem vērā arī tālruņa tehnoloģiskās iespējas - var gadīties, ka viedtālruņos nav vietas šādai informācijai. Ja mums pienāktu šāda sūdzība, mēs noteikti vērtētu, vai tas bija iespējams."Bērni un datorspēlesSweep pārbaužu laikā varēja arī novērot, ka neviens vien tirgotājs ir atradis veidus, kā izmānīt naudu no bērniem. Visbiežāk to dara, izveidojot uz bērnu auditoriju orientētas spēles, kas sākumā tiek piedāvātas it kā bez maksas, taču vēlāk no azartā iekritušajiem mazajiem "spēlmaņiem" tiek prasīta nauda par dažādām papildu iespējām. Tiesa, ne vienmēr var vienkārši pierādīt, ka spēle tiešām bijusi orientēta uz bērniem, taču dažbrīd tas esot acīm-redzami. "Piemēram, tā ir spēle, kurā bērns kaķim kasa aiz auss un vienā brīdī kaķis saka: nopērc man kaķu barību, citādi es nomiršu. Ja bērns nopērk barību, tad to ir iespējams konstatēt. Protams, var teikt, ka jūsu bērns pats bez uzraudzības to izdarīja, bet tāpat daudzi citi bērni to var izdarīt, ja nepastāv nekādas kontroles sistēmas un spēle ir paredzēta bērniem, nevis pieaugušajiem," izklāsta PTAC pārstāvis Platacs. Finansiāli "sāpīgi" mēdz būt arī brīži, kad vecāku mobilie telefoni bez viņu uzraudzības nonāk bērnu rokās un "piepildās" ar dažādām maksas aplikācijām, spēlēm un to papildiespējām. Vai reizēs, kad bērns iepircies no vecāku, nevis sava telefona, ir jēga vērsties pie tirgotāja, mēģinot atgūt bērna iztērēto naudu? To, protams, var mēģināt darīt, atsaucoties uz Civillikumu, kura izpratnē nepilngadīga persona nav rīcībspējīga, saka PTAC juriskonsults Platacs. Taču viņš šaubās, vai patērētājam šādā situācijā izdotos panākt sev labvēlīgu rezultātu. "Būtu ļoti grūti pierādīt, ka to ir darījis tieši bērns. Turklāt normāli sadzīvē vecāki bērniem dod naudu, bet pēc tam viņi neskrien uz bulciņu tirgotavu un neprasa atpakaļ bērna iztērēto," spriež Platacs. Risinājumu šādai situācijai patērētājs drīzāk varētu rast, ja bērns naudu būtu iztērējis, iepērkoties no sava mobilā tālruņa, piemēram, izmantojot savu profilu kādā no sociālajiem tīkliem. "Ja jūs kā vecāki nepiekrītat tam, ko bērns dara, tad varat mēģināt naudu atgūt. Protams, jums pretī būs arguments, vai jūs kontrolējāt, ko bērns tur darīja. Visticamāk, šādu gadī-jumu nāktos risināt individuāli - pušu pārrunu ceļā vai vēršoties tiesā," norāda PTAC juriskonsults.Piecgadīgais iztērē tūkstotiĀrvalstu medijos pēdējos gados salīdzinoši bieži var lasīt par gadījumiem, kad bērnu rotaļāšanās ar vecāku viedtālruņiem un planšetdatoriem beidzas ar rēķiniem pat tūkstošu apmērā. Šā gada pirmajā pusē britu mediji rakstīja par piecgadīgo Deniju Kičenu, kurš iTunes veikalā savai iemīļotajai spēlei Zombiji pret nindzjām desmit minūšu laikā paguva sarūpēt dažādas papildu iespējas 1700 mārciņu vērtībā. Mājas ballītes burzmā britu puisēns pieskrēja pie tēta Grega un palūdza ievadīt iPad paroli, lai viņš tiktu pie Zombijiem pret nindzjām. Tētis paskatījās, ka tā ir bezmaksas, un ļāva nedaudz uzspēlēt. Par maksas papildiespējām tobrīd nenojauta nedz viņš, nedz Denijs. Kā īsti puikam izdevās tikt pie vairāk nekā tūkstoti vērtajām ekstazī bumbām un šautriņu komplektiem, piecus gadus vecais zēns nemācējā paskaidrot arī pēc tam, kad mamma uzzināja par viņa "šopingu". "Kad sapratu, kas noticis, teicu Denijam, lai viņš labāk ātri taisās uz gultu un meklē, kur paslēpties, kamēr tētis vēl nav pārradies. Puika raudāja un ļoti pārdzīvoja izdarīto. Brāļi un māsas vēl pārmeta, ka par iztērēto naudu viņš būtu varējis nopirkt veselu māju," notikušo portālam Telegraph atstāstīja Denija mamma Šārona. Ģimenes paziņu vidū esot arī citi līdzīgi atgadījumi ar bērniem un iPad, tiesa, tik lielus rēķinus nevienam mazajiem līdz šim nebija izdevies sastādīt. No dēla sastrādātajām nepatikšanām Kičeni izķepurojās veiksmīgi - Apple izrādīja izpratni un naudu atdeva, taču iPad Denijam vairs neredzēt kā savas ausis. Draugiem.lv naudu neatdodLatviešu radītajam sociālajam tīklam draugiem.lv vecāki, kuru bērni tur pamanījušies notērēt lielākas summas, arī reizēm lūdz atdot savu atvašu iztērēto naudu. Parasti par spēlēm un citām papild-iespējām iztērētas naudas summas, ko portālam mēdz prasīt atpakaļ, svārstoties aptuveni no 5 līdz 30 latiem. Nesen kādam nepilngadīgam draugiem.lv lietotājam bija izdevies portālā patukšot vecākiem nočieptu kredītkarti, taču administrācija šajā gadījumā nenāca pretim. "Naudu mēs nevienā gadījumā neatdodam. Ja bērns vecākiem nozags maku un veikalā sapirksies končas, tad vecākiem arī neviens naudu neatdos. Vecākiem tomēr vajadzētu sekot līdzi tam, ko dara viņu bērns," strikts ir draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Naudas atdošana portāla lietotājiem esot sarežģīta arī no tehniskā viedokļa, jo draugiem.lv saņem tikai daļu no iztērētās summas. Pārējā nauda pienākas gan mobilo sakaru operatoriem, kuri palīdz nodrošināt apmaksu, gan spēļu izstrādātājiem. Palkavnieks bērnu tēriņus draugiem.lv vecākiem iesaka kontrolēt tāpat kā iknedēļas kabatas naudu. Proti, bērna virtuālājā maciņā, kas ir pieejams ikvienam portāla lietotājam, iemaksājot, piemēram, latu mēnesī un līdz perioda beigām šim mērķim vairs nedodot ne santīma. Nezināšana, nevis ļaunprātība Pārkāpumi digitāla satura produktu nišā lielākoties notiek tirgotāju nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ, uzskata PTAC juriskonsults Platacs. Tāpat informācijas trūkums otrā, proti, pircēja, pusē izskaidro tik mazo sūdzību skaitu. Kā patērētāju tiesību aizstāvji pārliecinājušies, problēmu šajā nišā ir daudz, taču pircēji par tām tikpat kā neziņo, jo viņi joprojām nezina, ka arī uz šādiem produktiem attiecas patērētāju tiesības. "Tas ir jauns produkts, un vēl nav iespējams runāt par kādu stabilu patērētāju uzvedību vai pieradumiem. Tirgus gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses joprojām taustās. To dara arī likumdevējs un uzraugi."Biežākie pārkāpumiSweep pārbaužu laikā Eiropas Savienības interneta vietnēs, kur pārdod digitāla satura produktus, visbiežāk konstatēti šādi pārkāpumi:-Netaisnīgi līguma noteikumi, kas pircējam neparedz iespēju prasīt kompensāciju vai citu atlīdzību, ja produkts nedarbojas; -Neskaidra informācija attiecībā uz atteikuma tiesībām - 42% pārbaudīto vietņu pircēji laikus netika informēti, ka pēc produkta lejupielādes sākšanas nebūs iespējams atteikties no produkta; -Trūka nozīmīga informācija par pārdevēju - vietnēs nebija publicēta kontaktinformācija, līdz ar to pircējs nevarēja ātri un efektīvi sazināties ar pārdevēju; -Noklusēta informācija par samaksu - par spēlēm, kas sākumā reklamētas kā bezmaksas, vēlāk tika prasīta samaksa par dažādām papildu iespējām. Īpaši tas attiecās uz spēlēm, kas paredzētas bērniem.Raksts tapis sadarbībā ar
Pirkumi, ko nevar aptaustīt
Ātrākais ceļš, kā tikt pie nolūkotas grāmatas, mūzikas albuma vai filmas, noteikti ved caur internetu. Daži klikšķi, lai izvēlētos produktu, norēķinātos, un pirkums tūlīt pat ieslīd datorā. Ne velti kompaktdiski arvien biežāk iegulst putekļainos plauktos blakus sen aizmirstām videokasetēm. Taču vienlaikus digitāla satura produkti, pie kā pieder arī datorspēles, aplikācijas un programmatūras, Eiropā joprojām ir pietiekami jauna tirgus niša, kurā nākas cīnīties ar daudziem patērētāju tiesību pārkāpumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.