Nākamais reālpolitikas klasiķis un viens no XXI gadsimtā pasaulē visbiežāk citētajiem intelektuāļiem pasaulē nāca 1923. gada 27. maijā Vācijā (tobrīd Veimāras republikā), Bavārijas pilsētā Firtē, dziļi ticīgu ebreju ģimenē. Kisindžera tēvs bija skolotājs, bet māte – mājsaimniece. Pēc dzimšanas pāra vecākajam dēlam tika dots vārds Heincs, kuru vēlāk, jau esot ASV, viņš pats nomainīja pret vārdu Henrijs. Kisindžeram vēl bija arī jaunāks brālis Valters, kas nāca pasaulē divus gadus pēc viņa, bet, kas attiecas uz uzvārdu Kisindžers, tad tas tiek uzskatīts par vācu izcelsmes un saistītu ar Bādkisingenes pilsētiņu Bavārijā.
1938. gadā ģimene pameta Vāciju un devās uz ASV, kur apmetās Ņujorkā. Kā rakstījis pats Kisindžers, ģimene Vācijā izjuta aizvien pieaugošu "ostrakismu un diskrimināciju", un viņa māte Paula, kura bija galvenā pārcelšanās iniciatore, bažījās, ka situācija ar laiku kļūs tikai sliktāka. Turklāt šīs bažas izrādījās patiesas, jo vēlāk sekojušā holokausta laikā vairāki Vācijā palikušie Kisindžeru tuvinieki zaudēja dzīvību.
PĀRĒJAIS "AIZ IEKAVĀM"
Kisindžeri apmetās Manhetenā, kur dzīvoja lielas vācu un ebreju kopienas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8.-14. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!