Neraugoties uz visiem protestiem, par pretrunīgo ārvalstu aģentu likumu jeb Likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību (jeb caurspīdīgumu), kā tas saucas oficiāli, 14. maijā nobalsoja 84, bet pret bija 30 Gruzijas parlamenta deputātu. Tas stāsies spēkā gan tikai pēc tam, kad būs pārvarēts arī Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto, taču gaidāms, ka tas notiks nākamnedēļ.
Ar ko šis viens likums izsaucis tik skaļu pretreakciju, un kā vispār Gruzijā radās ideja par tāda nepieciešamību?
PRIEKŠVĒSTURE
Jāatzīmē, ka Gruzijas parlamentā šī likuma divus dažādus projektus iesniedza nevis varas partijas Gruzijas sapnis deputāti, kā varētu domāt, bet gan iepriekš no tās aizgājušie un partiju Tautas spēks izveidojušie politiķi. Viņu uzskati daudzos jautājumos ir konservatīvāki un nacionālistiskāki nekā Gruzijas sapņa oficiālā nostāja, un viens no Tautas spēka iesniegtajiem likumprojektiem tagad arī kļuvis par pamatu strīdīgajam likumam.
Pirmais no abiem likumprojektiem ar nosaukumu Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību, uz kā balstās patlaban vairs tikai soli no stāšanās spēkā esošais likums, Gruzijas parlamentā tika reģistrēts pagājušā gada 20. februārī. Tā ietvaros bija paredzēts, ka juridiskām personām (nekomerciālām jeb sabiedriskām organizācijām) un plašsaziņas līdzekļiem, kas vairāk par 20% finansējuma saņem no ārvalstīm, būs jāreģistrējas īpašā Tieslietu ministrijas reģistrā, kā arī jāsniedz ikgadējas atskaites par savām finansēm. Par šo prasību nepildīšanu bija paredzēts gana jūtams naudas sods – 25 tūkstoši Gruzijas laru (aptuveni 8,5 tūkstoši eiro). Jāpiebilst, ka uz visu līmeņu administratīvo institūtu izveidotām organizācijām, sporta federācijām u. c. iecere gan attiecināta netika.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!