Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Krievu roka sirdsapziņa

Šķiet, grupas Mašina Vremeņi nosaukumā minētā laika mašīna patiešām atdzīvojusies, liekot tās līderim Andrejam Makarēvičam atgriezties 70.gados, kad viņa muzikālā darbība politisko uzskatu dēļ Krievijā tika ierobežota.

"Dzimstot savu zemi neizvēlas/Saiti ar to nemūžam nesaraut/Mana zeme karā devās/Un es to nevarēju apturēt," — savas akustiskās ģitāras pavadījumā Andrejs Makarēvičs dzied jaunu dziesmu Mana zeme sajukusi prātā radiostacijas Eho Moskvi studijā septembra sākumā, un viņa balss sāk drebēt, nobeigumā dziļi smeldzīgi dziedot: "Bet ja esi izlēmis nebūt sūds/Tad ir viegli dzīvot, viegli mirt…"

Rādās, ka Makarēvičam, kurš 5.oktobrī Arēnā Rīga uzstāsies Mašina Vremeņi 45 gadu jubilejas koncertā ar grupas cienītāju sastādīto labāko dziesmu programmu vairāk nekā trīs stundu garumā, pašlaik nebūt neiet viegli. Viņa kritiskā attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā novedusi pie tā, ka valdība apsver iespēju Makarēvičam vispār aizliegt uzstāties Krievijā. Jau atcelti koncerti Samarā, Sanktpēterburgā, Maskavā, Saratovā un vairākās citās pilsētās. Septembra beigās tika paziņots, ka nenotiks arī decembrī plānotais koncerts Kirovā. Koncerta organizators Sergejs Orlovs paziņojis, ka iemesls ir viņa un Makarēviča "uzskatu nesakritība", nevis vēlme izdarīt kaut kādu spiedienu uz Makarēviču.

Makarēvičs apsver iespēju sūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu visus tos, kas viņu dēvē par fašistu. Pa to laiku Krievijas Valsts domes deputāti gatavojas Makarēvičam par Ukrainas atbalstīšanu atņemt visus titulus un valsts apbalvojumus, piemēram, ordeni Par nopelniem Tēvzemes labā, "nepieciešamības gadījumā izdarot dažus grozījumus likumdošanā". Izskanējis arī priekšlikums izsūtīt Makarēviču uz Ukrainu, "lai tur dzīvo", vai vismaz aizliegt koncertēt Krievijā.

Jau 2012.gada augustā Makarēvičs, kurš bija labās attiecībās ar iepriekšējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un vēlēšanu dienā pat uzstājās Sarkanajā laukumā, sāka raustīt aiz ūsām lauvu, atklātā vēstulē Putinam paužot sašutumu par Krievijā valdošo korupcijas līmeni un norādot, ka vienīgi prezidenta spēkos ir to apturēt un tas ir viņa pienākums, jo neviens cits to nedarīs un klusēs. "Vieni klusēs tāpēc, ka viņi no tā barojas, otri, kuru ir daudz vairāk, baidās pazaudēt to mazumiņu, kas viņiem tiek atmests. Ja situācija tuvākajā laikā kardināli nemainīsies, te smird pēc totālas katastrofas. Es neticu, ka jums ir tik dziļi nospļauties uz valsti, kas jūs ievēlējusi par prezidentu," vēstuli Putinam nobeidza mūziķis.

Mazliet paspēlējies ar Putina kritizēšanu savās dziesmās, pāris gadu vēlāk Makarēvičs atkal publicēja atklātu vēstuli Putinam, kurā nosodīja Krimas pievienošanu Krievijai. "Esmu satriekts par to, kas notiek Ukrainā, bet daudz vairāk esmu satriekts par to, kas notiek Krievijā. Tik neizmērojamu propagandas un melu varu es neatceros kopš Brežņeva valdīšanas laikiem. Draugi, mums ir jādzīvo līdzās ukraiņiem, un jādzīvo draudzīgi," Makarēvičs rakstīja portālā Snob.ru.

Makarēvičs ir aktīvākais protestētājs, bet viņš nebūt nav vienīgais. Līdzīgu pozīciju ieņēmuši rakstnieki un dzejnieki Boriss Akuņins, Dmitrijs Bikovs, Viktors Šenderovičs, Ludmila Uļicka. Nosodījumu iebrukumam Ukrainā dažādos veidos pauduši arī vairāki mūziķi — dziedātāja Zemfira, grupas DDT līderis Jurijs Ševčuks, Vjačeslavs Butusovs no Nautilus Pompilius un Boriss Grebenščikovs no Aquarium. Tomēr neviens no kolēģiem nav bijis tik tiešs kā Makarēvičs, kuru viņam labvēlīgā dzimtenes masu mediju daļa pēc vairākas desmitgades ilga pārtraukuma atkal dēvē par krievu roka sirdsapziņu. Bet tas dzīvi dzimtenē padara nepanesamu.

Visu rakstu par Andreju Makarēviču lasiet žurnāla Sestdiena 3.oktobra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Latviešu radīts muzejs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par atgriešanos pilī, apvērsumiem priekšstatos par mūsu senčiem un to, ka vēl ir daudz, ko rakt.

Starp ģerboņiem, karogiem un himnām

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, 18. novembrim, SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās p...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata