"Dzimstot savu zemi neizvēlas/Saiti ar to nemūžam nesaraut/Mana zeme karā devās/Un es to nevarēju apturēt," — savas akustiskās ģitāras pavadījumā Andrejs Makarēvičs dzied jaunu dziesmu Mana zeme sajukusi prātā radiostacijas Eho Moskvi studijā septembra sākumā, un viņa balss sāk drebēt, nobeigumā dziļi smeldzīgi dziedot: "Bet ja esi izlēmis nebūt sūds/Tad ir viegli dzīvot, viegli mirt…"
Rādās, ka Makarēvičam, kurš 5.oktobrī Arēnā Rīga uzstāsies Mašina Vremeņi 45 gadu jubilejas koncertā ar grupas cienītāju sastādīto labāko dziesmu programmu vairāk nekā trīs stundu garumā, pašlaik nebūt neiet viegli. Viņa kritiskā attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā novedusi pie tā, ka valdība apsver iespēju Makarēvičam vispār aizliegt uzstāties Krievijā. Jau atcelti koncerti Samarā, Sanktpēterburgā, Maskavā, Saratovā un vairākās citās pilsētās. Septembra beigās tika paziņots, ka nenotiks arī decembrī plānotais koncerts Kirovā. Koncerta organizators Sergejs Orlovs paziņojis, ka iemesls ir viņa un Makarēviča "uzskatu nesakritība", nevis vēlme izdarīt kaut kādu spiedienu uz Makarēviču.
Makarēvičs apsver iespēju sūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu visus tos, kas viņu dēvē par fašistu. Pa to laiku Krievijas Valsts domes deputāti gatavojas Makarēvičam par Ukrainas atbalstīšanu atņemt visus titulus un valsts apbalvojumus, piemēram, ordeni Par nopelniem Tēvzemes labā, "nepieciešamības gadījumā izdarot dažus grozījumus likumdošanā". Izskanējis arī priekšlikums izsūtīt Makarēviču uz Ukrainu, "lai tur dzīvo", vai vismaz aizliegt koncertēt Krievijā.
Jau 2012.gada augustā Makarēvičs, kurš bija labās attiecībās ar iepriekšējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un vēlēšanu dienā pat uzstājās Sarkanajā laukumā, sāka raustīt aiz ūsām lauvu, atklātā vēstulē Putinam paužot sašutumu par Krievijā valdošo korupcijas līmeni un norādot, ka vienīgi prezidenta spēkos ir to apturēt un tas ir viņa pienākums, jo neviens cits to nedarīs un klusēs. "Vieni klusēs tāpēc, ka viņi no tā barojas, otri, kuru ir daudz vairāk, baidās pazaudēt to mazumiņu, kas viņiem tiek atmests. Ja situācija tuvākajā laikā kardināli nemainīsies, te smird pēc totālas katastrofas. Es neticu, ka jums ir tik dziļi nospļauties uz valsti, kas jūs ievēlējusi par prezidentu," vēstuli Putinam nobeidza mūziķis.
Mazliet paspēlējies ar Putina kritizēšanu savās dziesmās, pāris gadu vēlāk Makarēvičs atkal publicēja atklātu vēstuli Putinam, kurā nosodīja Krimas pievienošanu Krievijai. "Esmu satriekts par to, kas notiek Ukrainā, bet daudz vairāk esmu satriekts par to, kas notiek Krievijā. Tik neizmērojamu propagandas un melu varu es neatceros kopš Brežņeva valdīšanas laikiem. Draugi, mums ir jādzīvo līdzās ukraiņiem, un jādzīvo draudzīgi," Makarēvičs rakstīja portālā Snob.ru.
Makarēvičs ir aktīvākais protestētājs, bet viņš nebūt nav vienīgais. Līdzīgu pozīciju ieņēmuši rakstnieki un dzejnieki Boriss Akuņins, Dmitrijs Bikovs, Viktors Šenderovičs, Ludmila Uļicka. Nosodījumu iebrukumam Ukrainā dažādos veidos pauduši arī vairāki mūziķi — dziedātāja Zemfira, grupas DDT līderis Jurijs Ševčuks, Vjačeslavs Butusovs no Nautilus Pompilius un Boriss Grebenščikovs no Aquarium. Tomēr neviens no kolēģiem nav bijis tik tiešs kā Makarēvičs, kuru viņam labvēlīgā dzimtenes masu mediju daļa pēc vairākas desmitgades ilga pārtraukuma atkal dēvē par krievu roka sirdsapziņu. Bet tas dzīvi dzimtenē padara nepanesamu.
Visu rakstu par Andreju Makarēviču lasiet žurnāla Sestdiena 3.oktobra numurā!