Šprēvaldi mēdz dēvēt par zaļo Venēciju, jo blīvais kanālu dzīslojums cauri saules pielietajiem mežiem, ciemiem un pļavām ir šī reģiona vizītkarte. Airu šļaksti, putnu dziesmas un skanīgie laivotāju smiekli ir vienīgais, kas pārtrauc šīs vietas maģiski kluso idilli, un šķiet, ka uz pasauli šeit skaties caur zaļām brillēm, jo visa dzīve griežas ap zaļiem mežiem, zaļiem ūdeņiem un zaļiem gurķiem, kas Šprēvaldē ir kā otrā maize. Te, skābēto gurķu mīļotāju mekā, var pieēst pilnu vēderu izcili kraukšķīgu, saldskābu gurķīšu, satikt karalisko gurķu pāri Šprēvaldes Gurķu dienā un izkarsēties gurķu pirtī.
Lielākajiem skābējumu un marinējumu mīļotājiem noteikti jau ir zināms, ka Šprēvaldes gurķīši tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē – to ideālais balanss starp saldu, sāļu un skābu spēs iekārdināt jebkuru skeptiķi. Tie jau kļuvuši par sava veida leģendu, jo ir viens no retajiem Austrumvācijas produktiem, kas turpināja pastāvēt arī pēc Vācijas atkalapvienošanās, un kopš 1999. gada zīmolam Šprēvaldes gurķi ir pat piešķirta aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
Pirmās liecības par gurķu audzēšanu Lauzicas reģionā saglabājušās kopš 8. gadsimta, jo to sēklas atrastas izrakumos slāvu nocietinājumu vietās.
Arī mūsdienās gurķu bizness Šprēvaldē joprojām ir reģiona zelta dzīsla, un pašlaik tiek izaudzēts aptuveni 43 000 tonnu gurķu gadā, kas pēc tam tiek skābēti atbilstoši tradicionālajām receptēm. Gandrīz lieki piebilst, ka Libenava ir vienīgā pilsēta, kur vienuviet koncentrējas tik liels skaits uzņēmumu, kas nodarbojas ar gurķu apstrādi.
Visu rakstu par Šprēvaldi un gurķīšu konservēšanas smalkumiem lasiet žurnāla SestDiena 24.-30. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!