Troksnis, ko sabiedrība sacēla ap Āgenskalna ūdenstorņa jeb Alises pārdošanu, ir ievērības cienīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tas notrausa putekļus no lēnām bojā ejošā un it kā piemirstā torņa kultūrvēsturiskās vērtības. Otrkārt, Rīgas dome saguma zem sabiedrības spiediena un izsoli atcēla. Tik bieži negadās, ka iedzīvotāju pretenzijas tomēr tiek ņemtas vērā. Alises turpmākais liktenis varētu kļūt zināms septembrī.
Arhitekta Vilhelma Bokslafa projektētā Alise rīdziniekus ar ūdeni sāka apgādāt pirms vairāk nekā gadsimta, 1910.gadā. Naktī ūdeni pa vienu cauruli uzdzina augšā torņa rezervuārā, savukārt pa dienu pēc savienoto trauku principa tas nonāca pilsētnieku dzīvokļos. Savu pamatfunkciju tornis nepilda jau 40 gadus, bet pilnīgi tukšs tas stāv tikai dažus pēdējos.
1991.gada pavasarī ūdenstorņa 3.stāvā parādījās Latvijas pagrīdes mūzikas karstākais punkts — izdevniecība un ierakstu studija Tornis. Par tās galvenajiem dibinātājiem tiek uzskatīti Andris "Andžons" Indāns (toreiz Ikšķiles grupas Tukšā Muca līderis, tagad darbojas elektroniskās mūzikas projektā Gas Of Latvia), Jānis Daugavietis (toreiz bija grupas Ir Bijuši Mati Un Izbijuši basģitārists, tagad mūzikas sociologs) un Uldis Gedra (kopā ar Daugavieti bija bundzinieks grupā Ir Bijuši Mati Un Izbijuši, tagad spēlē grupā Baložu Pilni Pagalmi). Pie telpām Āgenskalna ūdenstornī jaunieši toreiz tika, pateicoties Gedram, jo viņa tēvs Staņislavs tolaik bija priekšnieks Ūdensvadu dienestā. "Kā jau 90.gados, viss notika mistiski, mēs tur bijām bez jebkādiem līgumiem," atceras viens no Torņa darboņiem Daugavietis.
Divdesmit gadu laikā Tornī ir mēģinājušas un veikušas ierakstus vairāk nekā 100 pagrīdes mūzikas grupas. Pie ievērojamākajām var minēt grupas Baložu Pilni Pagalmi, Kartāga, Smogs, Tukšā Muca, Sirke, Nāc Dilonīt Apsēdies (vēlāk Dilonis), Nāves Instinkts, Shine On, Sarkanais Oktobris, Voiceks, Līksmā Masturbācija, Yulunga un citas. Mūzika, kas patika pašiem Torņa dibinātājiem, tika ierakstīta bez maksas. Citiem nācās maksāt. «Bieži mēs neprasījām naudu, jo pašiem jau arī negribējās ierakstīt kaut kādas riebīgas grupas,» saka Daugavietis. Savulaik par savu pirmo ierakstu Tornī desmit latus nācās maksāt hiphopa grupai Fact, kuru veidoja reperi Gustavo (tagad viņš sevi liek dēvēt par Arstarulsmiru), Ozols un Čiziks.
Bez Latvijas pagrīdes mūzikas zieda Alisē neatkarības gados uzturējās arī strādnieku brigāde, apkopēja un kurinātājs. Daugavietis stāsta, ka lielākoties visi sadzīvojuši labi: "Darba laikā mēs īpaši nespēlējām. Bet reizēm, kad kurinātājs gribēja strādāt vai iedzert ar draugiem, mēs viņam traucējām. Tad viņš mēdza izslēgt elektrību. Taču bungas nevar tā vienkārši izslēgt..."
Kad 2010.gadā Rīgas ūdens pirmo reizi sāka nopietni apsvērt torņa pārdošanu, mūziķiem palūdza no turienes izvākties. Bijis skumji, bet reizē arī atvieglojums, jo pēdējos desmit studijas pastāvēšanas gados Tornim atlicis daudz mazāk laika.
Visu rakstu par Āgenskalna ūdenstorni lasiet 24. aprīļa žurnālā Sestdiena!