No Turaidas muižas centra uz ziemeļiem Inciema ceļa labajā pusē atrodas klaušinieku māja, kur 4. maijā atklāta Turaidas muzejrezervāta pastāvīgā ekspozīcija Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis, kas aptver vairāk nekā simt gadu ilgu vēstures posmu no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz Latvijas agrārās reformas likuma pieņemšanai 1920. gadā. Šīs ekspozīcijas izveide ilgusi vairākus gadus, tās sagatavošanā piedalījušies gan muzejrezervāta pētnieki, gan vēsturnieki no dažādām mantojuma un pētniecības institūcijām. Ekspozīcijas tapšanā izmantots vairāk nekā tūkstotis krājuma materiālu.
Īpašie priekšmeti
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane īpaši izceļ oriģinālu priekšmetu nozīmi ekspozīcijā, kur katrs no tiem stāsta savu stāstu, iezīmē citādu šķautni kopējā ekspozīcijas vēstījumā. Kā piemēri tiek minēti trīs priekšmeti, kas visi reprezentē Turaidu un katrs izvietots kādā no trim ekspozīcijas sadaļām – Klaušinieks, Saimnieks un Pilsonis. Viens no nozīmīgākajiem dokumentiem, kas atspoguļo klaušu laikus, ir Turaidas muižas 1816. gada vaku jeb ruļļu grāmata, kurā fiksētas klaušas un nodevas. "Lai to izdarītu, bija jāuzskaita visas zemnieku saimniecības, to vērtība pēc platības un zemes kvalitātes, cik sētā ir darbspējīgu vīriešu, sieviešu, lopu, līdz ar to mēs gūstam pilnīgu priekšstatu par Turaidas muižas zemnieku saimniecībām," akcentē Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja.
"Sadaļā Saimnieks būtiska ir modernizācijas tēma, kuras viena no izpausmēm ir arī pilsētas modes ienākšana laukos. Pilsētā gatavotas lietas varēja atļauties galvenokārt bagātākie saimnieki, bet trūcīgākie jaunākās tendences mēģināja iekļaut pašu darinātās lietās. Tāds priekšmets ekspozīcijā ir bufete, kura darināta Turaidas pagastā XX gadsimta sākumā. Pēc tās izpētes bija iespējams secināt, ka bufeti nav gatavojis profesionāls galdnieks, jo mēbeles konstrukcijā, izņemot durtiņas un atvilktnes, praktiski nav izmantoti galdniecības savienojumi. Korpuss sanaglots ar kalēja kaltām naglām. Greznumam uz bufetes durtiņu pildiņiem izveidoti kokgriezumi ar vīnogu ķekariem. Kā dažkārt gadās, tā, nonākot muzejā, bija ļoti sliktā stāvoklī, un tikai pēc rūpīga restauratoru darba bufete atguva savu bijušo izskatu," atklāj Līga Kreišmane.
Ekspozīcijas sadaļas Pilsonis simboliskais priekšmets ir Latviešu zemnieku savienības Turaidas nodaļas karogs. Galvenā krājuma glabātāja stāsta, ka 1917. gada martā un aprīlī ir tikušas dibinātas pirmās latviešu pilsonisko aprindu veidotās partijas, arī Latviešu zemnieku savienība. Jau augustā tās biedru skaits pārsniedza 20 tūkstošu, kas to padarīja par masveidīgāko no latviešu partijām. Šis karogs ir glabājies Matildes Pētersones (dzimušas Vītolas, 1897–1990) ģimenē Turaidas pagasta Kraujās. Kad 1949. gadā viņu izsūtīja, viņa paņēma to līdzi uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Matilde Pētersone ir turpinājusi glabāt tālos ceļos līdzi vesto karogu. Neilgi pirms savas nāves viņa uzticēja to savam māsasdēlam – arheologam un Rīgas vēstures pētniekam Andrim Caunem, kurš atmodas laikā karogu nodeva Turaidas muzejrezervātam.