Latvijas Nacionālā teātra jaunā sezona. Guļošie un modušies

ja reiz Spēlmaņu Nakts ir LATVIJAS Teātru darbinieku savienības institūcija, tad BARIŠŅIKOVS Hermaņa un JRT projekta aizsegā, kas padarīts par repertuāra izrādi, var pretendēt TIKAI uz ārkārtas pagodinājum,. ne kopīgajā lielumā. Lasiet Satori SR jau atkal saka gala vārdu. Tā viņas nekaunība pārsteidz, cik nav rakstījusi atkārtotas recenzijas, pirmo histērisko apejot, tagad pēc visiem, punktu uzlikdama. KURAM VĒL tādas privilēģijas ir bijušas latviešu teātra vēsturē? klausieties Cēsu referātus: ka vietā kad, nepareizas izskaņas, profesorei-filoloģijas katedras vadītājai. ENDZELĪNAM skāde, jāmirst vienā baltā gabalā. Lilija dzene neatļāvās driķēt pa roku galam, pēc drukāšanas piespiežot savas skolniecītes iekopēt iztrūkstošo. Aplausus un dāvanas studijā!

Tā kā teātros, izņemot JRT, iestudē mūziklus, pievienotā vērtība varētu būt Ingrīda Vilkārse. Uz Ata Rozentāla un Silvijas Radzobes gribu recenzēt pat operas paļaušanāsveidojusies izteiksmīga , bet slidena.

Aug 17 2016 Apstiprināta jaunā "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisija Autors: Latvijas Teātra darbinieku savienība Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) 15.augusta valdes sēdē tika apstiprināta jaunās Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisija, kas izvērtēs 2016./2017.gada sezonas jauniestudējumus. Žūrijā darbosies teātra kritiķes Edīte Tišheizere, Henrieta Verhoustinska, Silvija Radzobe, Valda Čakare un teātra kritiķis Atis Rozentāls. P.S. (tautas redkolēģija)Kandidāti ievēlēti aizklātā balsojumā vienbalsīgi. Pārpublicējumu pārpublicēt uz stingrāko liegts.

Leonīds Iļjičs Brežņevs, kā runā, esot paplašinājis krūšu kurvi, lai piespraustu visus ordeņus un goda zīmes, kā būs ar Zobrati Lielo, redzēsim, dzīvosim visi latvieši ilgi par godu Mākslai, saskaņai un iesim Mūžībā ar karodziņu, kurš nav par sarkanu, himnas pavadījumā, kas nav par gaŗu!

Neskārsta pienāks reize, kad Zobrate visā savā indīgas puķes smaržainībā un starojumā atvērsies līdz galam. Dzelzs Lēdijas dubultnieks/ rēgs siros pa ceļiem un neceļiem, dancos kā Žurka pa galdu! Ciānkālijs salīdzinoši ir nieks/ delikatesei, esmu provējis, nav ne vainas, garšo labi, izgaro nekārtni. Žurkas, starp citu, lieliski pielāgojas, pamet grimstošus kuģus, danco pa jēlsaim-nieku/ mīkstuļu galdiem, izraisot manas sadalījušās cieņas un apbrīnas plūdus. Ja par sadali runājam, tad atminu: katram pēc spējām un vajadzības, kā arī kriminālmuzeja gides stāsta fābulu esmu licis aiz auss, kurā iekļauta vēsts, ka SIEVIETE, nogalinot, līķi sadala līdzīgas daļās, krauj koferos, vāra zup-pas, cep pīrādziņus, izcilākās pagatavo saldēdienus ar ķīseļiem un klimpām. Ja par MĒROGIEM runājam, droši var salīdzināt bez baiļu Zobrates Lielās un Paula kompil-lējumus, pat, ja tas k-gam vai k-dzei visai uzpatiktu. Es te dūšīgi pārspīlēju/ biezinu, bet ar TĀDIEM tik ar viņu līdzēkļiem, daži pat vāli nejūt, tik cieta miza IRAID! Un VARA, tad jau redzēsim, gan jau, zārks tukšā nepaliek, tās tas bijis, tā tas paliek, KRĀ! Antiņš paliek, paliek vienīgais, arī kad Saulcerīte ieķīlāta investīciju bankā! ( Im. Ziedonis, arīdzan Zobrates lekciju/ pētījumu „moceklis, dažkārt vāji atpazīts, jo formulas labas, bet jūtu deficīts traucē, tā vot, DOMĀJU. Zobrate Lielā, kamēr var un spēj, aizvien iestājas kā Visuma durvīs, it kā apgalvojot, ka pats Visums ir skaists, tomēr nepieļaudama tādas detaļas, kā CITU privātums, ļaujoties noskaņu publiskai izpētei pati savā lielgabarīta grāmatā ( bībelē-NN)

Atkāpe: Mazliet iespraudīšos ar Emaļjas Tišbeinas portretu, Hermanna dietoloģe, sistemātiska veselīgas pārtikas kodētāja, personības kulta veicinātāja, neticu, ka nesavtīga. „T. Vēstnesis” izveidojusi par jaunu skaistu krūmu, kur aizkaltušās lapas apšķibītas, dodot vietu asniem un ziedēšanai. Burvīgi! Bezsiltumnīcas apstākļos. Līdzīgi kā manis izvēlēta/ aprakstāmā, ne norakstāmā, pārmācāmā-varbūt, diez vai, tas būtu brīnums, kam ticu, bet piepildījumam tikai ar mežonīgām grūtībām. Vai man tikai šķiet, ka abas , ir vēl atzares, mīl formulas teātrī- ķīmijas, fizikas, matemātikas, jūtu pasaule saspiesta, piemēram, kā man šķiet, Zuzīte Raudā- Zobrate Mazā ir tipisks piemērs, kur lai ņem kādu, kas izsistu mammas kopicierēšanu, varbūt netiešu, bet tas pats kategorisms, švakjūtība, saku vēlreiz-manu tikai ar jutekļiem, pirkstu nospiedumu nafff, teorētiska bikstīšanās bez plaša jūtu spektra, kas būtu jāatbrīvo no saspiestības, ietiepības, teorija sufrabs, prakse zelts. Kā uzburas teātra kritikas un Rubeņa kopīgais redzes lauks, varam minēt.

LMT Straume. Lielās referāts par Lorku: Kleite smuka, joki nepadevās, "ka" vietā nevajadzēja lietot "kad". Aplausus tukšā zālē izsist neizdevās. Sniegums laps. Viena paša zieda rīkotājiem pietrūka. Ideja lieliska, tikai PIRMS izrādes nevajadzētu referēt 1,5 ha. BŪS LABI un vēl labāk. JA tiks uzņemta filmlenta arī par Silviju Radzobi, nerediģējot latviešu valodas kļūdas.

Kā dzird, Daira Āboliņa par Ojāru Rubeni uzņemot filmu. Jauna spēka un varas uzvara.

VISIEM TEĀTRA CILVĒKIEM: Lai kā arī būtu, kaut kas taču būtu, jo nekad tā nav bijis, ka nekā nebūtu bijis. Tā Šveiks. Māksliniece piebilst: "Galvenais palikt CILVĒKAM!" Bija, ir un BŪS! Pēdējais ir vārds/jēdziens, kas grezno NT žurnāla vāku. Tēlainu un praktiski veiksmīgu dzīvošanu Jaunajā teātru sezonā! No ELVĪRAS Tautas dziesmām: Noskumusi ( sadugusi) ceļu gāju, Sēstos ceļa maliņā; Neredz mani mīļ’ Dieviņis, Ne bagāti bāleliņi. Atskrien bite dziedādama, Uznes mani ozolā; Apsēdusi ozolā, Dzeru pienu, ēdu medu. Nu redz mani mīļ’ Dieviņis, Nu bagāti bāleliņi. Tu, bitīte, saules bērns, Izved mani saulītē! Lai satupa Saules bērni bērni Pie saulītes kalniņā.

Teātra, mūzikas, kino kritikai un lumpeņiem no Zvejniekdēla māsas OLGAS. Vispār jau viņiem visiem, lai tad ar būtu reiz gana, kas nekad nebūs, vajadzētu pieminekļus sastādīt, plāksnītes ar numuriem klāt-liekot, LAI NESAJŪK PRĀTĀ, KURŠ PĒC KĀRTAS : KUPI-DONI , NARCISI, ZEVI, NAPŌLEONI, ATĒNAS, PALLĀDAS, DIĀNAS ar visiem šaujamajiem, stobriem, briežiem un citiem lopiem apakšā. Vai pazīstat Austriņu? „Tik viens, kas visu noliedz un lād, Ir teātra kritiķis- šauj uz ād’ Tas gandrīz visiem teatrāļiem, Tos nosaukdams par krāsu bāliem. Nē. Ezeriņu jau tagad gan: Teātros garlaiko, priekškari norietē, Visus bēgt mājās žņaudz līgnā nakts moriete. Kroders drošs protestē, Kārkliņš mudina, Mierlauks tik senseno dziesmiņu dudina: „Laiki!”, viņš gaužas Morietei ašiņām, „Sanāk tie šurpu ar rentgena mašiņām, Rādu tiem Zelta zivtiņas pasaku, Viņi, lūk, redz tikai zivtiņas asaku!”