Izrādes Pakļaušanās recenzija. Nedziedināmā Eiropa

Kad Daudziņam vajadzēja plānot prēmēšanu par Vectēvu, Silvija Radzobe izplatīja ģeniālo joku par pieķēdēšanos pie staba, ja tā nenotiks. Vajadzēja ļaut, lai kaut vai pakaras, ja tīk. Notika, dabūja. Kur ziņa, ka tikpat ģeniāli rīkosies pozitīva risinājuma gaismā? Varbūt uzcelt augšā Mildas tēla vietā, tas atbilstu šīs varaskārās sievietes būtībai, manuprāt.

Tieši, par izrādi vien nerunāšu. Hermaņa lieliskais projekts a la BARIŠŅIKOVS. Tikai vienu niansi izcelšu. Zane Radzobe presē brīnās apmēram tā: Runā, ka projekta pamatā ( tā nav JRT izrāde, par kādu nelietīgi tiek taisīta un virzīta Spelmānu Naktij) merkantoilas intereses, tas nevar būt, vai tiešām. Neticu, ka Zane nesaprot, bet ja mums jāredz VIŅAS apstiprinājums, ka it kā NAV, tad recenzente ir vai nu nesapraša pēc būtības vai mele. Ar māti 100% to ir apspriedušas, Silvija jau nu saprot gan, bet te mums šļāks pusmelus acīs. PUSGODĪGS cilvēks nav iespējams. Kritiķes kopumā jūsmo par aktiermeistarības diletanta Barišņikova sniegumu, izsakot, ka mūsu aktieriem būtu gods nostāties Barišņikovam līdzās. BET ir otrādi, Barišņikovam būtu ierādīts gods nostāties līdzās MŪSU labākajiem aktieriem. MELI, sagrozīšana, kodēšana, aplamas vēstures liecības ir mūsu mākslas kritiķu METODE, kas nevar būt un nepaliek bez sekām. Izpētams un gaismā ceļams ir process, kura laikā caur JRT noplūda briesmīga nauda, producentus un teātra direkciju, un pašu Hermani ieskaitot, Cik NAUDAS bija, kā to sadalīja, cik guva idejas nesēji, cik aizgāja otkatos, sabira individualitāšu kabatās? Zatlers ir briesmonis, bet Hermanis dieveklis, ne? Kam to grib iestāstīt, kāda loma ( kā pasūtījums) ir Hermaņa daļā. Mērkaķošanās ar Trīszvaigžņu ordeni. Doroņinai-Lasmanei par atteikšanos ir motīvi, Hermanim valsts pasūtījums kopā ar gluži drausmīgu paša personības zīmi. HERMAŅA lielgrāmata, kurai PATS Hermanis ir noteicis, kādai tai jābūt. Lielai, biezai, daudzfotogrāfiskai. Attēlu, daudz, runājoši un atklāj Hermaņa samocīto, perversijas vadītas pasaules būtību. Hermanis kodē lumpeņiem, ka latviešu tautai nav izredžu, bet viņam pašam ir. Kad, piemēram, pastardienā, lai Dievs nedod, viss ies bojā, tad kā Noasa šķirsts paliks VIŅA BĪBELE . ADAMAITES nekritiskā jūsma par Barišņikova izrādi Operā. Ja KDi vadībā ir cilvēks, kurš nesaprot vai metodiski nav patstāvīgs, spītīgi nesakopjot savu izskatu, tad, atvainojos, viņai tur- KDi redaktores krēsla vietas nav. ONĀNISMS- visās iespējamos veidos ir Hermaņa neatņemama sastāvdaļa. Sākot Ar Zoldāten, beidzot ar visu, kas operas laukā, īpaši jaundarbs, kur viņš sevi ieonanējis arī dekoratoru kārtā. Izrādes 4,5 stundu garumā ir neētiskas, visi kā Radzobe nedzīvo soļa attālumā no teātra. Arī Kairiša vāgnerģeniālismi Operā. Hermanisma sasniegumi- Daudziņa iezīme-staipīšanās bez temporitma materiālā. ja hermanis un Daudziņš nespēj BEZ publiskas onanēšanas, lai aiziet uz salonu Labi. STĀSTĪJUMI latviešu ( kā mēra) apslacītajā teātrī. Dramaturģija ģēnijus neapmierina, tur viņi neko nespēj sev atrast. DT rāda "Visas viņas grāmatas"un stāsta, atstāsta. NT neskaitāmas atstāsta ekspozīcijas. UN JRT šai ziņā ir līderis. Islāma un Rietumu kultūras līdzāspastēvēšana. Hermaņa lauciņš. nešubos, ka viņam tīkams arī ameriklāņu uzstādījumns "nodarbosimies ar mīlestību", kā caurumus urbjot uz skrūvbeņķa. PASAULE un CERĪBA. HERMANIS KODĒ bezcerību un pesimismu, jo viņam pie dirsas LATVIEŠU kultūra, literatūra, māksla, visbeidzot TAUTA, kurā viņš šķietami pozitīvi, bet arī melīgi darbojas. Austrumu kultūra uzbudina, bet latviešu paliek stāstos. Visa JRT attieksme pret LATVIEŠU literatūru, mākslu, kulrūru ir stipri nožēlojama. Smiekli iesprūst, jo pārāk traģiski ar tālejošam sekām.

Autors: " . ....eiropieši savā zemē nu veido tikai mazu apdzīvotu saliņu kādā no flīžu iedobumiem, kuram austrumu mūzikas ritmos uzmīt ar kāju.. . . ." - - - - - - - - - - - - - - eiropieši - kurā tieši no savām 50 zemēm? un, kas tie par "flīžu iedobumiem," kuriem var uzmīt ar kāju [vai varbūt zemapziņā bija domāts - uzmī(z)t ar (trešo) kāju, jo uzmīt jau citādi nemaz nevar kā ar kāju vai vēl precizāk - pēdu?] Autors: " . . . Fransuā piedauzīgās seksuālās dzīves pašanalīzes un publiskās onanēšanas* dīvānā . . . " - - - - - - - - - - - - - - - - francūži seksuālo dzīvi neuzskata par piedauzīgu; un, vai Fransuā pašapmierinās PUBLISKI - vai tomēr savā dīvānā, savās četrās sienās? LABKLĀJĪBAS NOGURDINĀTIE (autora trāpīgs apzīmējums, kas nu galīgi neattiecas uz Latvijas iedzīvotājiem!) * onanēt = priekšlaicīgi pārtraukt dzimumaktu ar sievieti, nevēloties viņu apaugļot. Skat. Onāns, bībeles tēls, kurš nevēlējās apaugļot sava brāļa atraitni Tamāru.

Iekārojams tēls! Gerontofīlija?