Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +24 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 20. jūlijs
Ramona, Ritma

Ilgas pēc absolūta skaistuma. Rūras triennāle kļūst krāsaināka un atvērtāka

No 16. augusta līdz 15. septembrim Vācijas ziemeļrietumos notiks viens no interesantākajiem starpžanru mākslas festivāliem pasaulē – Rūras triennāle –, kuru trīs turpmākos gadus vadīs flāmu teātra režisors Ivo van Hove. Šā gada devīze ir Ilgas pēc rītdienas

Rūras triennāle (Ruhrtriennale) ir festivāls ar lielisku reputāciju, tā modeli ir pārņēmuši un tā piemēram turpina sekot citi pasākumi daudzviet pasaulē. Ik gadu triennāle aicina mūsdienu māksliniekus izrādīt jaundarbus Rūras reģiona monumentālajā industriālajā vidē. Bijušās kalnrūpniecības un tērauda ražošanas telpas ir pārvērstas par kultūras notikumu norises vietām. Triennāles programmai ir starpdisciplinārs raksturs – šeit top projekti mūzikas, teātra, dejas, performances, literatūras, kino un vizuālās mākslas krustpunktā.

Sarežģītās emocijas

Festivāls notiek kopš 2002. gada, un tā iniciators ir leģendārais intendants Žerārs Mortjē (1943–2014), kurš ir vadījis Briseles Karalisko operu La Monnaie/De Munt, Parīzes operu, Zalcburgas festivālu un Madrides Karalisko operu Teatro Real. Viņam bija unikāls talants padarīt augstvērtīgu mākslu intriģējošu un vilinošu visplašākajai auditorijai, viņš vienmēr atbalstīja drosmīgus eksperimentus un jaunradi, prata izcelt neordinārus talantus. Žerāra Mortjē ieguldījums mūsdienu mākslā ir nepārvērtējams. Pateicoties viņa neatlaidībai, savulaik ekonomiskās krīzes smagi skartais postindustriālais Rūras apgabals ir kļuvis par dinamisku kultūras centru – ik gadu festivāla pirmizrādes piesaista Vācijas un ārzemju skatītāju un profesionāļu uzmanību.

Rūras triennāles programmas virzienu nosaka mākslinieciskais vadītājs, kas mainās ik pēc trim gadiem. Pirmais festivāla mākslinieciskais vadītājs bija pats Žerārs Mortjē, turpmāk – Jirgens Flimms, Villijs Dekers, Heiners Gebelss, Johans Simonss, Stefānija Karpa un Barbara Freija. No 2024. līdz 2026. gadam pie Rūras triennāles stūres būs slavenais flāmu režisors Ivo van Hove. Šā gada programmai viņš ir izvēlējies devīzi Ilgas pēc rītdienas/Longing for Tomorrow. "Es vēlos, lai cilvēki varētu pilnvērtīgi izjust Rūras triennāles atmosfēru, festivālam ir jābūt svētkiem. Rūras triennāle kļūst krāsaināka un atvērtāka, tomēr tā saglabā savu īpašo žanru sajaukumu industriālās kultūras vidē," saka Ivo van Hove.

Festivāla afišā ir 33 izrādes (to vidū ir sešas pasaules pirmizrādes) un projekti. Kopumā Bohumā, Dīsburgā un Esenē ir gaidāmi 138 pasākumi, kuros piedalīsies 660 mākslinieku no 37 valstīm. Vislielāko ažiotāžu biļešu iepriekšpārdošanā ir izraisījis Rūras triennāles atklāšanas jauniestudējums Es gribu absolūtu skaistumu/I Want Absolute Beauty, ko režisē Ivo van Hove. Šis ir mūzikas teātra darbs, kurā skanēs angļu dziesminieces Pollijas Džīnas Hārvijas kompozīcijas, – uz skatuves tās dziedās vācu aktrise, filmu Kritiena anatomija un Interešu zona zvaigzne Sandra Hillere.

"Viena sieviete. Viņas ceļojums. Viņas lēmumi. Sandra Hillere dzied un spēlē galveno lomu, dodoties episkā ceļojumā pa ekstrēmām emocionālām un garīgām ainavām," tiek pieteikta izrāde Es gribu absolūtu skaistumu. Sandrai Hillerei pievienosies dejotāji, daži no tiem pārstāv Marseļas Nacionālo baletu. Horeogrāfiju izrādei veido viena no pēdējo gadu aktuālākajām dejas mākslinieku apvienībām pasaulē – Francijas (La)Horde –, ko vada Marina Bruti, Jonatans Debrauvers un Artūrs Arels. Viņi ir iestudējuši vairākus dejas numurus Madonnas pēdējai turnejai The Celebration Tour (2023–2024). "Mēs sekojam galvenās varones mēģinājumiem kļūt par savu patieso "es", nepakļaujoties sabiedrības lomām un gaidām. Katrā tikšanās reizē, katrās attiecībās un katrā pilsētā viņa rada sevi no jauna," sola iestudējuma anotācija.

"Man nav lielāka gandarījuma par to, ka esmu spējīga dot cilvēkiem kaut ko vērtīgu šajā pasaulē," saka dziesmu autore Pollija Džīna Hārvija. Ar režisoru Ivo van Hovi viņa iepriekš ir sadarbojusies, komponējot mūziku viņa iestudētajai izrādei Viss par Ievu (Londona, 2019).

"Man ir liels prieks un gods strādāt ar divām tik neparastām un iedvesmojošām māksliniecēm. Pollija Džīna Hārvija ir viena no mūsdienu ietekmīgākajām dziedātājām un dziesmu autorēm, viņa raksta dziesmas no sirds un aizskar ar tām mūsu būtību. Esmu liels Sandras Hilleres talanta cienītājs. Viņa ir fenomenāla, unikāla aktrise, dabas spēks uz skatuves. Viņa spēj izteikt sarežģītas emocijas. Es gribu absolūtu skaistumu ir ļoti īpašs notikums – mūzikas, aktierspēles, dejas un vizuālās mākslas apvienojums," uzsver režisors Ivo van Hove.

Izrāde Es gribu absolūtu skaistumu tiks spēlēta Bohumas Simtgades hallē no 16. līdz 30. augustam. Visas biļetes ir pārdotas.

Vēlmju projekcija

Nākamajā dienā pēc atklāšanas festivālā ir gaidāmas vēl divas pasaules pirmizrādes. Mākslas muzejā Folkwang Esenē laikmetīgās dejas leģenda Anne Terēza De Kērsmākere kopā ar savu trupu Rosas rada horeogrāfijas darbu Y – tā būs deja kā izstāde. Iedvesmojoties no muzeja Folkwang pastāvīgās ekspozīcijas mākslas darbiem, horeogrāfe pēta jautājumu spēku. Trīsdesmit minūšu ilgās izrādes nosaukumā ir jautājums "Kāpēc?". Anne Terēza De Kērsmākere izmanto Eduāra Manē, Bārneta Ņūmena, Marka Rotko un Kaspara Dāvida Frīdriha darbus, lai ar cilvēka ķermeņa palīdzību pētītu spriedzi starp tēlojumu un abstrakciju. Skatītāji varēs brīvi sekot četriem dejotājiem cauri muzeja zālēm. Izrāde Y būs skatāma līdz 8. septembrim.

Horeogrāfe Anne Terēza De Kērsmākere ir iestudējusi 30 minūšu ilgu darbu Y, kas tiks izrādīts mākslas muzejā Folkwang Esenē. Foto – Johans Jākobss

17. augustā Dīsburgas Ainavas parkā – bijušās spēkstacijas telpā – notiks režisora Kirila Serebreņņikova iestudējuma Leģenda pirmizrāde. Darbs ir veltīts armēņu māksliniekam un kinorežisoram Sergejam Paradžanovam, kura daiļradē atspoguļojas Kaukāza reģiona etniskā daudzveidība. Paradžanova filmās atdzīvojas Kaukāza reģiona tautu stāsti un leģendas. Šī nav biogrāfiska izrāde – tajā Kirila Serebreņņikova teksts sabalsosies ar Paradžanova vizuālo valodu, lai atainotu viņa pasauli kā mūsu vēlmju projekciju. Leģendas poētiskais gobelēns vēsta par krāsu un tēlu pasauli, dažādu tautu un kultūru piedzīvotajām cīņām. Tie ir mūžīgi stāsti par brīvību un cīņu par tās iegūšanu, kā arī par skaistumu un dzīves uzvaru pār nāvi. "Es atriebšos pasaulei ar mīlestību," teicis Sergejs Paradžanovs. Iestudējumā piedalīsies Gruzijas valsts kamerkoris (Tbilisi Svētās Trīsvienības katedrāles koris).

Izrāde Leģenda ir Rūras triennāles, Hamburgas teātra Thalia un Kirila Serebreņņikova izveidotās apvienības Kirill & Friends Company kopražojums. Dīsburgā Leģenda tiks spēlēta līdz 23. augustam.

Brukners plus Bjorka

23. augustā bijušajā ogļraktuvju rūpnieciskajā kompleksā Zollverein Esenē skatītāju uzmanībai tiks piedāvāta imersīva mūzikas teātra instalācija Vakara burvība/Abendzauber, ko radījis režisors Kristians Lada (viņš ir projekta koncepcijas autors un mākslinieks; Kristians Lada Rūras triennāles komandā ir festivāla mākslinieciskā vadītāja Ivo van Hoves labā roka – mākslinieciskās programmas direktors). Vakara burvības skaņu paletē satiksies Antona Bruknera un Bjorkas mūzika, savās kompozīcijās viņi pievēršas cilvēku attiecībām ar dabu.

"Kurš gan varētu aizmirst šo apburošo vietu!" – Antons Brukners romantisma garā uzskatījis dabu par nevainojamu garīgās atjaunotnes avotu. Daba viņam bija glābiņš no augošo industriālo centru dūmiem. Ko vides stāvoklis vēsta par cilvēku radikālu klimata pārmaiņu un dabas katastrofu laikmetā? Vai nākamās paaudzes atcerēsies šīs apburošās vietas, kas reiz bija daba?

Režisors Kristians Lada mūzikas teātra instalācijā Vakara burvība ir apvienojis Antona Bruknera un Bjorkas mūziku, ko izpildīs koris. Foto – Daniels Sadrovskis

Projekta autors Kristians Lada sadarbībā ar kori Chorwerk Ruhr vienā programmā apvieno divus ļoti atšķirīgus mūzikas stilus, lai pētītu aktuālos jautājumus par to, kā cilvēks ietekmē dabu. Reti atskaņotie Antona Bruknera laicīgie kora opusi mīsies ar Bjorkas dziesmām, kuras speciāli korim aranžējuši Kerolaina Šova un Marks Šmollings. "Cerība ir muskulis, kas ļauj mums savienoties," uzskata Bjorka. Kori diriģēs Aleksandrs Līkens un Sebastiāns Breings.

Koncertiestudējums tiek veidots kā instalācija: publika nepārtraukti pārvietosies pa dažādiem bijušā maisīšanas ceha līmeņiem. Ik pēc 25 minūtēm telpā tiks ielaista jauna skatītāju grupa. Kopējais izrādes ilgums būs aptuveni 95 minūtes. To varēs piedzīvot līdz 25. augustam.

Izdzēstā mūzika

Mūzikas teātra sadaļā Rūras triennāles apmeklētājus sagaida vēl viena pasaules pirmizrāde – no 13. līdz 15. septembrim Bohumas Simtgades hallē būs skatāma izrāde Kalnu meitene/Haugtussa, kas cildinās citādību. Darbs top sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo teātri Oslo. Iestudējuma pamatā ir Edvarda Grīga dziesmu cikls Kalnu meitene.

Kalnu meitene jau no agras bērnības zina, ka ir citāda: viņa redz lietas, ko neredz citi, un viņai piemīt spējas, kas nepiemīt citiem. Sabiedrībā viņai nav vietas, un meitene meklē patvērumu dabā, meklē pati sevi un atrod savu pirmo lielo mīlestību, kas viņai sagādā vēl lielākas sāpes. Varone jūtas pazudusi un iestrēgusi starp sabiedrības gaidām un savām apslēptajām vēlmēm.

Izrādē piedalīsies Norvēģijas Nacionālā teātra aktieri, mecosoprāns transpersona Adrians Angeliko un pianiste Ingrida Annsnēsa. Režisore Elīne Ārbo, kuras iestudējumi bieži vien līdzinās rokkoncertiem, spēcīgi un atmosfēriski atainos Kalnu meitenes noskaņas. Skanēs ne tikai Edvarda Grīga, bet arī Teisa van Vūres mūzika.

Režisore Elīne Ārbo un komponists Teiss van Vūre ir radījuši izrādi Kalnu meitene, kuru iedvesmojis Edvarda Grīga dziesmu cikls. Foto – Dims Balsems

Rūras triennālē viesosies izrādes, kas jau ir guvušas atzinību citās valstīs un festivālos, piemēram, režisora Romeo Kastelluči iestudētā, radikāli modificētā Žana Rasina luga Berenīke/Bérénice ar Izabellu Ipēru titullomā (25.–29. augustā Dīsburgā; visas biļetes pārdotas), komponista Filipa Veneblsa un režisora Teda Hafmena kabarē, operas, mūzikla un reiva sajaukums Zilie un viņu draugi starp revolūcijām/The Faggots and Their Friends Between Revolutions (17.–20. augustā Bohumā), kā arī dziesmu autora Herberta Grēnemeiera un režisora Herberta Friča vācu slapstick komēdijas, operetes un mūzikla sajaukums Zirgs apēd cepuri/Pferd frisst Hut (11.–15. septembrī Dīsburgā).

Festivālā notiks Austrumeiropas mākslinieku izstāde Nepārejošās pagātnes ainavas/Landscapes of an Ongoing Past (dalībnieku vidū – daudz autoru no Ukrainas), uzstāsies ukraiņu repa zvaigzne alyona alyona un vācu mūziķis Nilss Frāms.

Trijos vakaros Bohumā skanēs Ņujorkas komponista Džūljusa Īstmena (1940–1990) mūzika. Foto – Marbeth

Jaunizveidotajā Rūras triennāles koncertciklā Izdzēstā mūzika/Erased Music no 29. līdz 31. augustam Bohumā skanēs Džūljusa Īstmena (1940–1990) kompozīcijas. Programmas kuratori apgalvo: Īstmena darbi ir ideāli piemēroti, lai atklātu sēriju, kas veltīta mūziķiem, kuri ir netaisnīgi aizmirsti un ir pelnījuši, lai atkal nonāktu uzmanības centrā. Homoseksuālais afroamerikānis Džūljuss Īstmens bija Ņujorkas komponists, pianists un dziedātājs. Viņš sacerēja daudz agresīvāku minimālisma stila mūziku nekā viņa slavenie kolēģi Filips Glāss un Stīvs Reihs. Bohumā viņa opusus atskaņos balvai Grammy nominētais Losandželosas ansamblis Wild Up, kas specializējas Īstmena mūzikā.

Informācija: www.ruhrtriennale.de

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja