Karlīna Vītoliņa

Aktrišu spēle izrādē Marķīze de Sada izraisa cieņu. Katrā tēlā jaušama rakstura individualitāte, emociju krāsām bagāta palete. Visas kopā ir ansamblis, tās vai citas kultūras citāts.

Izrādes Marķīze de Sada recenzija. Izdzīvotu kaislību rimtums

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

19 komentāri

18. septembris, 2017, 13:40

Smukulis

Ja par izrādi, tad tā ir vienkārši dekoratīva. No maksimālās jaudas pirmajā cēlienā līdz absolūtam bezvējam pēdējā. Otrādāk būtu labāk, kad izjūtu gamma izrādes gaitā pastiprinās, nevis noplok. Kaut kā tā :)

Atbildēt
3
0

17. septembris, 2017, 16:17

Likās

stipri dīvaini, ka pie Svarinskas recenzijas Dienā tiek apcerēta Radzobes recenzija Satori. Pielēca - Satori nevar anonīmi gānīties, komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.

Atbildēt
22
20

11. oktobris, 2017, 21:15

ļaujiet man arī

Kurš te gānās, tā arī nesapratu. kroders lv. pēc ilgas guļas atsācis publicēt recenzijas. Divas uzreiz par Sadu. Autori Normunds Akots nun Andris Grīnbergs ( skatītājs). Latviešiem 3 ir labās lietas. Tātad trūkst Armanda Kalniņa ( skatītāja) viedokļa.

24. septembris, 2017, 20:51

tam, tai, kam LIKĀS

Nu Ir-ā izlasīju autoritatīvās Edītes Tišheizeres četrbaļļu rakstu. Un zinait, viss kā pie cilvēkiem, nekādu pārsteigumu, negānīšos arī nemazām, vien bildīšu, ka pārsteiguma nav, ir tieši tā kā varēja paredzēt no Naumaņbalvas guvējas, kas tagad, kā varētu padomāt, apsarga vietu šaisaulē pilda. Vai tad kritiķis nedrīkst būt Hermaņa fans?

18. septembris, 2017, 0:22

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Un vēl - gānās jau ne tikai anonīmi; gānās arī reģistrētie ar īsto vārdu, uzvārdu un fotoģīmetni blakām. Un otrādi - daudzi nereģistrētie ar segvārdiem nereti izsakās saturīgāk un saistošāk par komentējamā rakstu autoru. Tāpēc, kā teiktu Odesā - davai nebūģim!

17. septembris, 2017, 16:47

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Nu, Silvijai taču tas ir kompliments, ka VIŅAS rakstu citā mēdijā piemin kā tādu, ko vērts izlasīt un salīdzināt ar konkurentes apceri!

17. septembris, 2017, 16:38

pārmet krustu,

NEliksies, domāju, ka SR recenziju vērts pieminēt, jo viedoklis izvērstāks, pamatotāks, MS daudz raksta krugom da okolo.

14. septembris, 2017, 0:22

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Nevar īsti saprast Silvijas uzsildīto pīrādziņu alegoriju "Marķīzes de Sādas" recenzijā Satori vietnē. It kā jau gardēži un kulinārijas eksperti parasti apgalvo, ka uzsildīts - īpaši gaļas - ēdiens ir vēl jo garšīgāks par tikko no plīts nocelto/izcelto... Nav arī dzirdēts, ka pīrādziņus vispār kāds silda. Silvijai jāsāk uzmanīties ar alegorijām, kas saistītas ar gastroenteroloģisko jeb barības uzņemšanas un izvadīšanas sistēmu! Citādi nevar saprast, kas tur īsti domāts.

Atbildēt
9
16

14. septembris, 2017, 15:28

no nabaga spokiem

Silda, silda pīrādziņus, jeibogu, aprasina, liek uz pannas un uzsilda. ES GAN sapratu- īsti to, kas sakāms, negrib teikt, tad drusku aizklātā veidā. Varbūt izlasīsim vēlreiz, man likās, ka zemteksti arī ir, šai ziņā uzmanīties vēl nevajadzētu, tā domāju. Lai gan mani, piemēram, SR galē un tracina, kad ir labi, automātiski noliegt nespēju. Veca mīlestība nerūs.

13. septembris, 2017, 12:14

vaļa domāt

Manuprāt, ļoti laba S. Radzobes recenzija Satori vietnē. Nedaudz citēšu un pateikšu savu attieksmi: " viņas ir seksuāli izsalkušas, erotisku baudu alkstošas, kam zināmu apmierinājumu sagādā pat tikai stāsti, vienalga, reāli vai izdomāti, par Sadu".(-) " Jo kāds cits režisors ( K. Serebreņņikovs, protams lieliskais) to pašu, gan citā estētikā, pateica jau pirms kāda pusgada." (_) " Tolaik ( 93.g.) aktrises pa vienai un kopējā virtenē kā skaisti ziedi, gaisīgas būtnes izvijās pa spēles laukumu, radīdamas iespaidu, ka notiekošais, iespējams, ir teātra uzburta vīzija, sapnis..." Pietiks. Gan Serebreņņikova, gan Hermaņa, Ķiberes...pa brīžam arī citu rež. , kā arī vērtētāju atklāsmes manī rada nepatiku pret aktrisēm ( arī aktieriem), kuri izpilda režisoru uzticēto programmu. Asi izsakoties, rada pretīguma esenci, kamī tiek mērcēta latviešu teātra māksla.

Atbildēt
17
6

13. septembris, 2017, 22:42

lija

Radzobes rakstītās sīkās klačas, Youtube redzētā atstāstu, izrādes satura pārstāstu nevajadzētu saukt par recenziju.

12. septembris, 2017, 14:20

tas mans mūžs

"pavisam 12 kleitas – tāpat kā Alvja Hermaņa scenogrāfija, sākotnēji tika veidoti iestudējumam Cīrihes dramatiskajā teātrī šī gada februārī." no Satori. kur Tīrons valda, tur arī meklēsim turpmākās uzslavas, kas, saprotams, sniegsies galēji aiz robežām.

Atbildēt
8
5

13. septembris, 2017, 11:18

kas "zem kleitām",

arī nav bez Cīrihes, kā arī paša ģēnija karjeras sākumposma smaršām.

11. septembris, 2017, 21:47

Diāna

Ja šis būtu skolas sacerējums, to caurcaurēm izraibinātu ar sarkanu tinti rakstīts: "Neatstāstīt saturu!" Tā vispār nav saucama par recenziju - kaut kāds sekls iespaidu atstāsts.

Atbildēt
6
2

12. septembris, 2017, 2:47

Recenzija šeit nemaz nevar būt.

Tas ir Mišimas un Hermaņa harakiri - divu elles ģēniju simbioze un vivisekcija.

11. septembris, 2017, 1:47

Pelēkais

Monstru balle turpinās.

Atbildēt
11
4

10. septembris, 2017, 21:12

pa druskai no visa

" Smalka balle, kurā esmu svešiniece. Varbūt tāpēc man izrāde likās tik nogurdinoši gara. Taču revolūcija ir bijusi. Un ne viena vien. Ir arī noriets. Kur tas apstāsies un kad? " "Taču arī Alvim Hermanim, šķiet, nopietni rūp savas tautas dzīve. Ne jau nejauši viņš paredzējis izrādi ar Aivara Neibarta dzeju Dieviņš pillā..._" "...ceļu izgaismos Ulda Tīrona izrāde Pēdējā Ļeņina eglīte. Tās pirmizrāde plānota 20. oktobrī..." Būs sevišķi!