Foto: Matīss Markovskis

Ābolu ķocis. Katra režisora sapnis – izrāde, kas sasmīdina un liek raudāt

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

7. septembris, 2016, 1:41

V.V.

Kritiķes Henrietes Verhoustinskas vēlmju piepildījums! Beidzot latviešu teātrī sasniegta mākslas virsotne!!!

Atbildēt
1
1

9. maijs, 2016, 17:16

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Ūja, ūja - neklupsim tak nu virsū vecvecmammai par "pudamentes" lietojumu poētiskā salīdzinājumā, mēģinot Dainim Ozoliņam paskaidrot, ka izrādes panākumu pudamentei vecvecmammasprāt esmot divi līmeņi - neredzamais ("abpusējā komunikācija") un vēl arī redzamais, smalkākais, ar špicītēm! Tikai - vai pudamente tāpēc nav pudamente, ka ir NEREDZAMA, bet jūtama, jaušama, jo bez kārtīgas pudamentes tā ēka vienkārši nestāvēs (atvainojos par seksuālo konotāciju...)!

Atbildēt
5
3

9. maijs, 2016, 20:20

Paldies Rēgam!

Par konsultāciju- kādu tieši- sexuālu, konotācijas veidā vai kā vēl citādi. Ar bezgalīgu cieņu-Dainis Ozoliņš.

8. maijs, 2016, 11:33

Vecvecmamma

Pudamente. Rupja auduma pamatjosla apakšbrunčiem. Redzamā daļa smalkāka ar špicītēm.

Atbildēt
0
5

9. maijs, 2016, 12:32

Nu, vecmāmiņ, aptesies?

Tad atzīsti vismaz savu raupjo glupumu! Komentātore pie sivenu siles, vienzine, ar to par maz, mācies!

9. maijs, 2016, 11:14

Vācietim

fundament- pamats, bāze . Mūsu vecvecākiem pudamente, tāpat arī kā gapele, širce, gardīnes, ķēķis utt.

8. maijs, 2016, 12:55

arī mammucīt, sveika Māmiņu dienā!

mans vecaistēvs par pudamenti sauca mājs pamatu, ko,izrokot padziļinājumu, betonē vai ko līdzīgu, sinonīmi, dārgā, sino-nīmi

7. maijs, 2016, 18:52

Dainis Ozoliņš

Fenomens- 5 āboļi !!! Tāpēc atļaujos bezgaumību- 3 izsaucējus sajusmas spraugā. Intars Rešetins- nu, baigais VE-cis un Lūriņš vēl bai-gāks. "Tec, vec, atnes svec', saul' nez ko neuzlec, Diez ko galv' kniest, Die's dos norimsies, Acs' kož, kaul's maļ, Laiks jož ap'kaļ, Galv' sāp kā no vīn', No sav' kap' Līz' smīn. Katr' nakt' tā viņ' jož, Man meln' blakt' dvēs' l kož: Liec nost vec',gaism' svīst, Ēd sav' svec' brok'stīs! ( OJĀRS-Vācietis). Lūriņa, Zeļģe, Dombrovska- TRĪS rozes manā sirdī zied! Bet, gleznā Roze, mīlējis Neviens nav Tevi kairāk, Kā Ērkšķis, kura vairīties Tu centies arvien vairāk! ( Grēviņ-Valdis). Laizāns- Tēviņš, kas ņem ar spēku, Ančevskis- ar maigumu. "Ak, mīļais puika, Kāds TU esi āksts, Tev tieši pretim piebriest zirņa pāksts Un savu atvēršanos, gaidot trīc. Vai Tev nemaz nav viņai jāpalīdz? Ai, plūme pārplīsusē, Kā tā smeķē, Nāk nakts un visus triec mūs mellā zeķē...Un visā pasaulē, kur tikai sprauga, Kāds maigs un mīlīgs kaut ko iespraust rauga... ( Ziedoņ-Imis ). Tas PUTNS izdziedāja visu mani pašu, Tas Putns nebij manis pilnvarots, Un nu es ilgi nedziedāšu, Tik Liels un Milzīgs Klusums man ir dots... ( Ziedonis) Paldies par spārniem, kuŗjam tad, ellē, negribas lidot!? Es arī drusku palidojis, Tā kā gailis, Caur smieklu špricēm piemeklēja Bailis, to rakstījis būs tāds kā Skailis, Pret mākoņiem slej torņa smailis! ( Strādāt negribas, būšu dzejnieks!) Es esmu Dzīvība un Ceļš. TU aicini, seko man, es sekoju, es ESMU! Esiet, mēs JUMS LĪDZ! Abpusēja komunikācija- izrādes panākumu pudaments.

Atbildēt
4
5

7. maijs, 2016, 18:01

zellers

Prieks par Rešetinu, bet interesanti, kāpēc jau otro reizi Zellera luga. Vai lugu ar šādu sižetu nevar uzrakstīt latviešu dramaturgs? Vai arī stāsts par veciem, sajēgu zaudējušiem cilvēkiem Latvijā būtu daudz traģiskāks?