Tas ir viņa personiskais stāsts par latvieša tautisko kodu, mīlestību un patriotismu. "Sauksim to par autorvakaru," viņš saka, jo uzvedumam ir ne tikai izdomājis scenāriju, to režisējis, bet būs arī uz skatuves kopā ar mūziķiem Jāni Bērziņu (ģitāra), Pēteri Liepiņu (bass), Krišjāni Bremšu (sitaminstrumenti), Jāni Miltiņu (taustiņinstrumenti). "Esmu pabeidzis Dailes teātra astoto studiju, kas ir mūzikla kurss, varu arī dziedāt, bet dzeja man bijusi tuva jau no bērnības, tāpēc uzdrīkstos spert drošu soli. Šī jau nav pirmā reize, kad strādāju pats ar sevi – esmu režisors un izpildītājs. Bet svarīga ir radošā komanda, kas blakus un kopā ar mani. Strādājam no sirds, jo gribas dot siltumu skatītājiem, kuri drēgnajā novembra vakarā nāks klausīties un skatīties. Caur dziesmām, brīnišķīgām dzejas rindām es komunicēšu ar visiem, kuriem ir tuva Latvija un kas to ciena un godā ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, ar paceltu galvu skatoties uz horizontu, nevis zem kājām vai debesīs. Es esmu šīs zemes dēls vai meita – tie ir jaudīgi vārdi, kuriem jāskan!" tā Intars Rešetins-Pētersons.
"Dzīvojot šajā trauksmainajā laikā, mums jādomā, kā sargāt sevi, savējos, Latviju. Jā, es esmu Zemessardzē. Nekad nedomāju, ka man vajadzēs mācīties šaut, lai tad, kad vajadzēs, varētu aizstāvēt savu ģimeni, sētu, zemi. Un uzvedums Mazliet par mīlestību ir mans iekšējais kliedziens, ka viss būs labi. Bet, lai tā būtu, mums jāturas kopā, jābūt vienotiem," saka aktieris un režisors. "Mīlestība ir tilts no senčiem caur mums uz mūsu bērniem. Ticot gaišajam, ticot spožai un brīnišķīgai nākotnei, plecu pie pleca sargājot iekšējās un ārējās robežas, neļaujoties trakajam dzīves skrējienam. Pēc kā mēs skrienam, ja viss labais ir tepat blakus? To vajag ieraudzīt. Uzvedumā katrs pats sev atradīs atbildi – kur ir tautas spēks. Es domāju, ka liela nozīme ir attieksmei pret lietām un procesiem, tam, cik godīgi esam paši pret sevi un pret to vietu, kur dzīvojam, tam, kā dzīvojam, ko vēlamies un kurp ejam."