Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 21. aprīlis
Marģers, Anastasija

Vienā mūzikas laivā. Ūzedomas Mūzikas festivāla centrā – Latvija

Atvadāmies no vasaras un baudām pēdējās siltās dienas Ūzedomas Mūzikas festivālā, kura programmas centrā šoreiz ir Latvija

Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos, Pomerānijā, atrodas Ūzedomas sala. Vācija to dala ar Poliju, kurā ietilpst daļa no salas teritorijas. Ar saviem 76 500 iedzīvotājiem tā ir visvairāk apdzīvotā Baltijas jūras sala. Te ir iecienīts kūrorts, kas izsenis ir slavens ar pirtīm un spa. Tas vēl joprojām tiek dēvēts par "Berlīnes vannu", kurā tīk plunčāties Vācijas politiskajai elitei. Pašlaik Ūzedomas sala piedāvā kultūras dzīvi, kuras galvenais notikums ir Ūzedomas Mūzikas festivāls. Ik gadu tas pieskandina salu vismaz ar četrdesmit koncertiem laikā, kad atvadāmies no vasaras un baudām pēdējās siltās dienas. Šī tam ir ļoti piemērota vieta, jo 445 kvadrātkilometrus lielā Ūzedomas sala ir saulainākā daļa gan Vācijas, gan Polijas Pomerānijā, un, dodoties uz festivāla notikumiem, sala ir jāapceļo krustu šķērsu.

Šogad festivāls notiks 30. reizi, koncerti skanēs no 16. septembra līdz 7. oktobrim. Uzmanības centrā šoreiz ir Latvijas mūzika un mūziķi, īpaši godinot Latvijas bagātīgās dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijas un atceroties XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus, kuru simtpiecdesmitgadi nosvinējām vasarā.

Latvijas mūzikas zieds

Šis ir šogad lielākais Latvijas mūzikas festivāls, kas notiek ārpus Latvijas. Uz festivālu pošas gan Guntara Prāņa vadītā viduslaiku sakrālās mūzikas grupa Schola Cantorum Riga, gan mūsu operzvaigzne Marina Rebeka (opermūzikas un latviešu tautasdziesmu programmā Ālbekas baznīcā 17. septembrī), pianists Georgijs Osokins, čelliste Magdalēna Ceple, ērģelniece Vita Kalnciema, obojists Egils Upatnieks, klarnetists Ints Dālderis, kā arī instrumentālie kameransambļi – klavieru kvartets Rix, Trio Fabel un Altera veritas.

Festivālā koncertēs arī diriģents Ints Teterovskis ar jauniešu kori Balsis un folkloras grupa Saucējas, kuras līdere Iveta Tāle stāsta, ka šim nolūkam jau izveidota krāšņa tautas daudzbalsības paraugu izlase no dažādiem Latvijas novadiem. Julgī Stalte dziedās lībiešu valodā, Valdis Muktupāvels spēlēs kokli un citus etniskos mūzikas instrumentus.

Festivālā uzstāsies ievērojamais čellists Dāvids Gerings, kurš Ūzedomā viesojas bieži un jau daudzus gadus ir komponista Pētera Vaska draugs un mūzikas interprets. Festivālā piedalīsies komponista Riharda Vāgnera mazmazmeita Katarīna Vāgnere, kura ir Baireitas festivāla vadītāja. Ūzedomā viņa stāstīs par laiku, kuru Vāgners ir pavadījis Rīgā. Šī tikšanās notiks Vāgnera salonā, kurā dziedās basbaritons Egils Siliņš. Klātesošajiem tiks pavēstīts par Rīgas Vāgnera nama atjaunošanu.

Reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā, Ūzedomas Mūzikas festivālā dota iespēja īpašā koncertā salas Polijas daļā dzirdēt ukraiņu komponista Borisa Ļatošinska mūziku, kā arī noklausīties Jauno koncertmākslinieku balvas Young Concert Artists laureātu uzstāšanos. Programmā ir iekļauti arī Pēnemindes koncerti mieram un brīvībai, kuri notiks vēsturiskajā Pēnemindes spēkstacijā ar Miko Franka diriģētā Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonijas orķestra, pianistes Annas Viņņickas un Kristjana Jervi diriģēto Baltijas jūras filharmoniķu dalību.

"Festivālā mēs vēlamies svinēt visu Eiropas demokrātisko valstu saliedētību un vienotību Baltijas jūras reģionā, dot iespēju kultūras dialogam, kā arī stiprināt solidaritāti. Pēdējos divus gadus festivāla fokusā bija Lietuva un Igaunija. Noslēdzot Baltijas valstu ciklu, nu ir pienākusi kārta Latvijai," šā gada programmu komentē Ūzedomas Mūzikas festivāla direktors Tomass Hummels.

Reģiona kultūrtelpa 

Pirmais Ūzedomas festivāls notika 1994. gadā, trīs gadus pēc tam, kad, sabrūkot Padomju Savienībai, Baltijas valstis bija atguvušas neatkarību. Koncentrējot uzmanību uz Baltijas jūras reģiona klasisko mūziku, Ūzedomas festivāls uzreiz apliecināja oriģinalitāti, atrodot savu nišu plašajā Eiropas festivālu piedāvājumā. Jau kopš paša sākuma savu ģeogrāfisko atrašanās vietu tas ir pārvērtis par savas programmas stūrakmeni. Šis ir veselīgs risinājums mūžsenajam jautājumam par mākslas un politikas attiecībām.

Baltijas jūra kā kultūrtelpa, kas kopīga dažādiem cilvēkiem un tautām, piedāvā arī bagātīgu aizraujošu un ietekmīgu mūziķu un ievērojamu komponistu dažādību. Tāpēc festivāls katru sezonu velta vienai valstij, kas robežojas ar Baltijas jūru. Šī skanīgā ceļojuma pieturas ir bijušas Polija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Krievija. Līdztekus klasiskajiem akadēmiskās mūzikas koncertiem festivāls Ūzedomas salas apmeklētājiem piedāvā arī džezu, tautas, eksperimentālo mūziku un tēlotājmākslu, jo mūzikas virsuzdevums sniedzas pāri ģeogrāfiskajām robežām un veido tiltus starp seno un jauno mūziku, tradicionālo folkloru un mūsdienu akustisko mākslu, radošiem meklējumiem un laika pārbaudi izturējušu klasiku. Ūzedomas sala savieno Vāciju un Poliju. Sestā daļa tās teritorijas un 45 000 salas iedzīvotāju atrodas Polijā. Tāpēc svarīga festivāla šķautne ir starptautiskā kultūras apmaiņa. Ar simfoniskajiem koncertiem Svinoujsces pilsētā, kā arī ar radošajām darbnīcām jaunajiem Polijas mūzikas studentiem tiek veidota un izkopta pastāvīga divu valstu kultūras saikne. Polija jau divas reizes ir bijusi festivāla programmas uzmanības centrā.

Cerību zīme 

Pēc Otrā pasaules kara par pieminekli mieram ir kļuvis agrāk lielākais tā dēvētā Trešā reiha masu iznīcināšanas ieroču industrijas projekts kādreizējās Pēnemindes raķešu rūpnīcas spēkstacijā, kur tagad ierīkots Vēstures un tehnikas muzejs. Kopā ar Ziemeļvācijas Radio Ūzedomas festivāls aizsāka Pēnemindes koncertus, kuri notiek muzeja turbīnu zālē. Tas iezīmēja jaunu nodaļu šā objekta vēsturē. Bijušajā elektrostacijā, kas apkalpoja militāro raķešu ražošanu, publika ik gadu pulcējas uz muzikāliem pasākumiem ar vēsturisku kontekstu. Šajos koncertos bieži ir piedalījies NDR Elbas filharmonijas orķestris un Baltijas jūras filharmonijas orķestris, kuru 2008. gadā nodibināja pats Ūzedomas mūzikas festivāls. Pēnemindes koncerti ir jauna cerību zīme nākotnei.

Šī koncertu sērija aizsākās 2002. gadā ar lielu starptautisko rezonansi. Pirmo koncertu šajā vietā sniedza NDR simfoniskais orķestris krietni paplašinātā 250 mūziķu sastāvā, ko diriģēja leģendārais čellists un diriģents Mstislavs Rostropovičs. Šim notikumam bija dziļi simboliska nozīme, jo militārās ražotnes spēkstacijas vēsturiskajā turbīnu zālē toreiz tika atskaņots Bendžamina Britena Kara rekviēms. Kopš tā laika šeit ir diriģējuši Kšištofs Pendereckis, Kristofs fon Dohnāņi, Esa Peka Salonens, Alans Gilberts, Manfrēds Honeks, Andris Nelsons, Tomass Dausgords, Kristofs Ešenbahs, Kurts Mazurs, Tomass Hengelbroks, Andris Poga, Roberts Trevinjo, kā arī Nēme Jervi un viņa dēli Pāvo un Kristjans Jervi, kura vadībā strādā festivālā izveidotais Baltijas jūras filharmonijas orķestris.

Entuziasma vilnis 

Pusnakts saule/Midnight Sun – tā nosaukts šā gada festivāla atklāšanas koncerts, kuru bijušajā Pēnemindes spēkstacijā 16. septembrī sniegs Baltijas jūras filharmonijas orķestris Kristjana Jervi vadībā. Programmā ir iekļauti fragmenti no Igora Stravinska Ugunsputna, Žana Sibēliusa Otrās simfonijas un Georga Pelēča Concertino bianco (soliste – lietuviešu pianiste Gabriele Beķerīte), kā arī paša Kristjana Jervi un orķestra mūziķu radītās kompozīcijas. Visa programma ir apvienota kopīgā vēstījumā, kas piedāvā jaunu, ļoti īpašu klausīšanās un muzicēšanas pieredzi. Orķestra mūziķi visu spēlē no galvas un brīvi pārvietojas pa skatuvi. Priekšnesumā ir iesaistītas gaismu spēles, horeogrāfija un digitālās tehnoloģijas.

Baltijas jūras filharmonijas orķestrī pašlaik spēlē septiņi mūziķi no Latvijas, divdesmit septiņi no Igaunijas, seši no Vācijas, četri no Polijas, trīs no Lietuvas, divi no Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas, kā arī četri Austrijā dzīvojoši krievu mūziķi. Latviešu vijolniece Laura Zimka, kura ir šī orķestra mūziķe kopš 2013. gada, stāsta – šī ir pieredze, kam nevar pielīdzināt nevienu citu orķestri, kurā viņa spēlējusi. "Tas nav tikai muzikāls projekts. Mēs esam cilvēku grupa, kas grib izrauties no ikdienas važām un atrast jaunus veidus, kā izbaudīt mūziku un dzīvi, pārkāpt pāri saviem kompleksiem un sabiedrības radītiem stereotipiem."

Nedrošību, ko sākumā rada spēlēšana no galvas, drīz vien aizstāj entuziasms. 'Kad vairs nav jāsadala uzmanība starp nošu teksta lasīšanu un apkārt notiekošo, visu enerģiju varam veltīt cits citam un publikai. Tas atbrīvo arī fiziski, jo neesam piesaistīti pultīm un krēsliem. Mēs improvizējam, komponējam, dziedam, dejojam un aicinām klausītājus pievienoties," saka Laura Zimka.

Festivāla noslēgumā 7. oktobrī uzstāsies NDR Elbas filharmonijas orķestris diriģenta Miko Franka vadībā, un programmu krāšņos Jāzepa Vītola simfoniskā poēma Līgo.

Informācija: usedomer-musikfestival.de

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja