Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Operetei noteikti ir jābūt!

Latvijas Operetes fonds savu ceturto sezonu noslēdza 17. aprīlī ar Franča Lehāra opereti Jautrā atraitne, nākamsezon plānots Imres Kalmāna operetes Silva jauniestudējums, bet jau vasarā, jūlija vidū, notiks Otrais operetes festivāls Ikšķilē.

Operetei jābūt!

"Strādājam un ejam uz priekšu, lai operete atdzimst pilnā krāšņumā," saka Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska. Sezonas gaitā Operetes fonds ir piedāvājis koncertus un izrādes dažādās Latvijas vietās un nu ir gatavs sasniegt jaunus mērķus. Šim darbam piebiedrojusies arī Ilze Jurkāne, kura šā gada februārī kļuva par Latvijas Operetes fonda patronesi. Viņa ir pārliecināta, ka operetes teātrim Latvijā jābūt. "Tam ir jābūt, īpaši šajos grūtajos laikos, kad cilvēki ir tik trauksmaini un ir tik daudz negatīvu emociju, ir ļoti vajadzīgas pozitīvas emocijas, tā veldze, kuru varam saņemt operetes teātrī," uzskata Ilze Jurkāne. 

"Man ir milzīgs prieks, ka operetes teātris Latvijā ir atdzimis. Tā ir internacionāla valoda, ko saprot gan tūristi, gan Latvijas iedzīvotāji. Tas, ka teātris ir pastāvējis četras sezonas, tikai balstoties uz Agijas un citu entuziastu milzīgu darbu un personīgiem līdzekļiem, ir skaisti, bet tā nedrīkst turpināties. Ir jābūt arī valsts finansējumam. Es saprotu, ka Kultūras ministrija šobrīd neplāno jaunu kultūras struktūru, bet kaut kas ir jādara, lai ieguldītais darbs nepazūd un lai neatņemam tautai to, kas tai vajadzīgs. Citādi mēs visi būsim lieli zaudētāji." Tikko Vīnē, operešu mūzikas dzimtenē, klausoties Johana Štrausa mūziku, viņa pārliecinājusies, cik operete šodien ir dzīva. "Redzot smaidus jauno cilvēku sejās un to, kā viņi aplaudē, ir skaidrs, ka operete nav māksla tikai vecām tantēm. Es iešu uz Saeimu. Esmu ar mieru iet gan lūgt, gan pieprasīt," viņa stāsta, norādot, ka katra cilvēka individuāls gandarījums un pienākums būtu vai nu atnākt uz operetes izrādi, vai ziedot, taču īpaši viņa vēlas uzrunāt uzņēmējus un atgādina, ka ziedojumiem pienākas nodokļu atvieglojumi. Viņa runājusi arī ar Maestro Raimondu Paulu, kurš izteicis atbalstu operetes teātrim.  Savukārt A. Ozoliņa-Kozlovska aicina pašvaldības sazināties ar Operetes fondu, lai aicinātu to ar izrādēm pie saviem iedzīvotājiem. 

Kā sāpīgākās problēmas viņa min to, ka Operetes fondam nav pastāvīgu mēģinājumu un izrāžu telpu un nav arī, kur glabāt repertuāra izrāžu skatuves dekorācijas un tērpus. Tomēr arī nākamsezon paredzēti gan Operetes Jaungada koncerti, gan jauniestudējums, un tiks rādītas arī repertuāra izrādes. Direktora maiņas dēļ kultūras pilī Ziemeļblāzma pagaidām izdevies uz šīs skatuves rezervēt tikai vienu datumu. Kad notikusi tikšanās, visas sestdienas un svētdienas jau bijušas aizņemtas.  

 

Atjaunotā estrādē

Otrais operetes festivāls 14. un 15. jūlijā piedāvās koncertus, radošās darbnīcas, atrakcijas, muzikālu izrādi bērniem, kā arī sarunas pie kafijas tases par godu operetes simtgadiniekiem – Harijam Misiņam un Kārlim Pamšem. "Pagājušajā vasarā festivāla nebija, jo notika Ikšķiles estrādes renovēšanas darbi. Tagad skatītāju zona ir sakārtota ļoti skaisti – ir jauni soli un segums, lampiņas gar solu rindām,  numurētas vietas. Izskatās omulīgi, romantiski," priecājas A. Ozoliņa-Kozlovska. 

Turpinot 2015. gada vasarā aizsākto festivāla norises formu, to uzsāks ieskaņas labdarības koncerts Ikšķiles luterāņu baznīcā. Koncertā Ikšķiles tautas namā viesosies orķestris Eddie Luis und die Gnadenlosen XL no Austrijas kopā ar Austrijā dzīvojošo jauno latviešu dziedātāju Helēnu Sorokinu, kuru mūsu skatītāji jau iepazinuši Jaungada koncertos. Viņa dziedās savam mecosoprānam izcili piemēroto Zāras Leanderes repertuāru. "Operete ir visiem, un daudzi to atceras tieši no bērnības. Tāpēc taps jau otrais iestudējums bērniem," atklāja A.Ozoliņa-Kozlovska. Tas būs skatāms Tīnūžu muižā. Turpat pie kafijas tases Jāņa Siliņa vadītajās sarunās godinās Kārļa Pamšes un Harija Misiņa ieguldījumu operetes mākslā. 

Festivālu vainagos Galā koncerts atjaunotajā Ikšķiles estrādē, kam turpat sekos valšu vakars orķestra pavadījumā. Galā koncertā uzstāsies Itālijā dzīvojošais un arī Latvijas skatītāju iemīļotais soprāns Alisa Zinovjeva, Anna Hočai un Emīls Laveckis no Polijas, Anta Jankovska, Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Emīls Kivlenieks. "Operete ir jauno žanrs. Mums Latvijā ir jauni, talantīgi, strādāt griboši solisti. Viņi ir tā vērti, lai viņus parādītu skatītājiem," uzsver A. Ozoliņa-Kozlovska. Svarīgi, lai viņi varētu tepat Latvijā iegūt operetes žanra specifikai nepieciešamo izglītību un profesionālās iemaņas.

 

 

Top komentāri

D.Oz.
D
Cienu Agijas Ozoliņas-Koszlovskas neatlaidību, arī to, ka piesaista operetes fondam sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, bez tā jau šolaik nekust. Izprotu visas grūtības, ar kurām jātiek galā. Galvenais, ka pūliņi rezultatējas ar reāliem darbiem- notikumiem, izrādēm festivāliem Ticu, ka reiz viss sasummēsies un būs patiesi izcili panākumi. Sarežģījums aivien ir tas, ka nav daudz profesionāļu, ka šo žanru pārzina pilnībā. Veiksmi, nezaudēt cerības un panākumus!
Pārdomas
P
Savulaik Operetes teātri likvidēja 1995.gadā kā lieku un nevajadzīgu. Dažus gadus vēlāk, 1997.gadā likvidēja arī Valsts deju ansambli Daili. Var pameklēt vēsturē šo pseidovaroņu vārdus. Tagad atkal viss jasāk veidot no jauna. Prieks, ka jau nopietnā līmenī izskan runas par operetes atjaunošanu un jācer, ka pienāks ar tas brīdis, kad sāks runāt arī par valsts deju ansambļa atjaunošanu. Izskatās, ka politiķu "izklaides" ir tik kaut ko likvidēt, savukārt pēc vairākiem gadiem dzīve ir pierādījusi, ka šādi lēmumi ir bijuši kļūdaini. Kurš uzņemsies atbildību - kā parasti - neviens.
treti leto
t
Operetei nav ne vainas, tikai ne šādā pašdarbnieciskā sniegumā. Bernāts un viņa tikpat nevarīgais miniorķestris ar Rpivas dīvaiņiem un haltūristiem, no operas un simfoniskā orķestra, kas ar briesmīgi apātiskām sejām(maz maksā un dažreiz arī Kozlovska mēģina uzmest) kaut ko piegrabina un piedūcina, jāpriecājas, ka vispār tiek līdz beigām. Ārkārtīgi švakais solistu sagatavotības līmenis (arī laikam taču diriģenta vaina, jo daži no viņiem var un māk dziedāt), vai tiešām tādai operetei jābūt? Nē, noteikti nē. Bet arī Operas blāvais Sikspārnis nav alternatīva, bet tur jau dinastiskas problēmas diriģenta izvēlē, nevis orķestra nevarība.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja