Personālizstādes Forma un laiks centrālā ideja balstās mākslinieces ilgstošajā dialogā ar formu. Daudzi elementi Mairas darbos atkārtojas gadiem – cilvēka seja, augu motīvi, trauku silueti –, tomēr laika gaitā tie transformējas.
Forma var šķist pazīstama, taču katrs darbs top citā laikā, citā noskaņā un citā pārdomu brīdī. Laiks ietekmē rokas kustību, attiecības ar materiālu un skatījumu uz konkrēto motīvu. Tas pats augs, tas pats sejas tēls vai trauka forma katru reizi iegūst citu raksturu. Šajā ziņā forma ir pastāvīga, bet laiks to nepārtraukti pārveido. Katrs darbs kļūst par sava laika nospiedumu – brīdi, kurā materiāls, doma un kustība sastopas vienā formā.
Savu darbu iedvesmas avotus māksliniece raksturo šādi: «Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mans mīļākais augs, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas, visas kopā dārzā lielā buķetē. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties. Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.»