"Interesanti. Visi domās – kas tā tāda Krīgena? Mani tas drusku mulsina. Es tiešām neticēju savām ausīm. Kur tas laiks, kad es dziedāju?" – dziedātāja Maija Krīgena šādi atsaucās, sazvanīta un apsveikta ar nule piešķirto un izziņoto Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. "Patiesībā šāda mūža balva būtu pienākusies Pēterim (komponistam Pēterim Plakidim – red). Bet nepaspēja... Kad Pēterītis aizgāja mūžībā, pārcēlos uz Liepāju, kur brīnumainā kārtā dabūju vienistabas dzīvoklīti gandrīz pie pašas jūras. Vakaros dzirdu, kā tā šņāc."
Rudenīgi saulainā balss
Maija Krīgena ir īpaša personība XX gadsimta atskaņotājmākslas kontekstā. Uz Operas skatuves nodziedājusi vairāk nekā 20 lomu (arī Karmenu, Olgu un Madalēnu) un daudz darbojusies vokāli simfoniskajā žanrā, tomēr viņas mūža aicinājums ir kamermūzika. "Neaizmirstams ir viņas radošais tandēms pusgadsimta garumā ar dzīvesbiedru – komponistu, pianistu Pēteri Plakidi. Savulaik viņi bija pirmie no Padomju Savienības, kuri uzstājās Ņujorkas slavenajā Kārnegija zālē. Viņi bija unikāls duets, unikāla divu radošu cilvēku savienība, kas vienmēr sava repertuāra goda vietā cēla latviešu komponistu mūziku, jo īpaši laikabiedru darbus. Ļoti daudzus darbus Pēteris Plakidis un citi komponisti rakstījuši tieši Maijas skaistajai, siltajai, rudenīgi saulainajai mecosoprāna balsij," tā Maiju Krīgenu raksturoja muzikoloģe, Latvijas Radio Klasika žurnāliste Ilze Medne, kura vadīja Mūzikas balvas žūrijas darbu. "Dziedātā vārda pasnieguma psiholoģiskais un estētiskais patiesīgums, ko diktē izkoptā muzikalitāte, gaume un mākslinieciskā intuīcija, ir šīs dziedātājas valdzinājuma pats kodols. Arī lielā vienkāršība, kas liek klausītājam galīgi aizmirst profesionālo dziedātāju caurmēra samākslotību," tik trāpīgus vārdus Maijai Krīgenai veltījis mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš.
"Es nekur cilvēkos neeju. Te nu piepeši iešu uz Operas skatuves?" Maija Krīgena apšauba došanos uz svinīgo apbalvošanas koncertceremoniju, kas Latvijas Nacionālajā operā notiks 5. marta vakarā. Starp citu – tas būs tieši nākamajā dienā pēc Pētera Plakida dzimšanas dienas...
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!