Atslēgas vārds – sajust. Ko skaistu, īstu, netveramu. Ko grūti aprakstāmu, taču atmiņā paliekošu vēl ilgi. Tā, ka skudriņas. Saviļņojums. Šādi sevi piesaka pirmais starptautiskais klasiskās mūzikas festivāls Sensus, kas pirmo reizi Latvijā vienkopus pulcēs vairāk nekā 80 Berlīnes filharmoniķu, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw un citu labāko Eiropas un Latvijas simfonisko orķestru vadošos mūziķus. Jaunais festivāls norisināsies Liepājā koncertzālē Lielais dzintars un Ventspilī Jūras vārtos pašā vasaras vidū no 12. līdz 15. jūlijam. To rīko aģentūra Laba mūzika – klarnetists Ints Dālderis kopā ar flautisti Aneti Toču.
"Vārds Sensus (Sajust) izsaka to, ko ar šo festivālu esam centušies panākt. Tas nav tikai festivāls skatītājiem. Svarīgi, ka mūziķiem ir iespēja sadraudzēties, apmainīties domām un kopā radīt kaut ko tādu, ko ikdienā nevaram. Gribam, lai šie būtu svētki arī māksliniekiem, kuri sēž uz skatuves. Priecājamies, ka ir izdevies ieinteresēt Eiropas orķestru grandus un ka viņi brauc uz Latviju. Viņi pēc tam stāstīs par Liepāju un Lielo dzintaru saviem kolēģiem," festivālu raksturo Anete Toča. Tā atklāšanā Lielajā dzintarā 12. jūlijā muzicēs Berlīnes filharmoniķu stīgu kvartets, kura sastāvā spēlē arī latvietis, šī orķestra kontrabasists Gunārs Upatnieks. Šajā koncertā uzstāsies arī mūsu vijoļmākslas starptautiskā zvaigzne Vineta Sareika un Berlīnes Valsts operas solo čelliste Sennu Laine. Nākamajā kamermūzikas vakarā Salut à la France franču komponistu mūziku koka un metāla pūtēju ansambļiem atskaņos vadošie Eiropas un Latvijas solisti – Gustavo Nunjess (fagots), Andrejs Žusts (mežrags), Aleksandrs Batī (trompete), Fabriss Milišērs (trombons), Agnese Egliņa (klavieres), Anete Toča (flauta), Egils Upatnieks (oboja), Guntis Kuzma (klarnete). Festivāla kulminācija būs izcilā diriģenta, kādreizējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja Karela Marka Šišona diriģētie simfoniskie koncerti Rožu kavalieris 14. jūlijā Ventspilī un 15. jūlijā Liepājā, muzicējot ar festivāla orķestri un solistu, lielisko Krievijas vijolnieku Sergeju Krilovu. Saīsināta Rožu kavaliera programma top arī speciāli bērniem. Stāsta festivāla veidotāji.
Kas motivē jaunam, vērienīgam festivālam pārblīvētajā vasaras kultūras sezonā?
Ints Dālderis. Ideja netieši nāca no mūsu partneriem, vācu akustiķa Karlheinca Millera un viņa kompānijas, pirms diviem gadiem plānojot Lielā dzintara atklāšanu. Tumšajā novembrī viņi jautāja, vai negribam uztaisīt otru atklāšanu vasarā. Tas bija joks, bet katrā jokā ir arī nopietna doma. Liepājas lielā priekšrocība ir vasara. Starptautiski ekspluatēt jauno zāli vislabāk var tūrisma sezonā. Šī koncertzāle ir Liepājas un visa reģiona simbols, tā iecerēta pasaules vērienam. Pieblīvētajā vasaras festivālu kalendārā apzināti gribējām augstākā līmeņa festivālu organizēt Kurzemē, nevis Rīgā vai Pierīgā, kur mūzikas notikumu ir ārkārtīgi daudz. Mērķtiecīgi rīkojam šo notikumu ne tikai Liepājā, bet arī Ventspilī, kur arī jau būvē koncertzāli. Iedzīvotāji jāpieradina pie augsta līmeņa simfoniskajiem koncertiem.
Liepājā jau ir Liepājas vasara, Via Baltica un Mākslas forums.
Liepājas vasara ir būvēta ap Liepājas Simfonisko orķestri, kura mūziķi uzstājas arī kamermūzikas koncertos, bet mēs vēlējāmies uztaisīt festivāla orķestri no Latvijas labākajiem orķestru mūziķiem un viesiem – tajā spēlē desmit izcili ārzemju orķestru mākslinieki. Liepājā būtu vajadzīgs viens liels jumta festivāls, kurā iekļautos visi – arī mūsu festivāls. Tomēr, ja gadiem ir strādāts ar savu zīmolu un īpašo identitāti, ir grūti apvienoties. Mūsu mērķis ir uzlikt Kurzemi uz starptautiskās kartes. Cilvēki, kuri pie mums atbrauc, brīnās, ka šeit ir tādas koncertzāles un mūzikas kultūra ir tik augstā līmenī. Savukārt lokālais mērķis ir maksimāli popularizēt instrumentālo mūziku un orķestra instrumentus. Jauno mūziķu, īpaši pūtēju, trūkums Latvijas orķestros šodien ir milzīga problēma, interese par šo muzicēšanas veidu sarūk ļoti strauji, Mūzikas akadēmijā vairs nav konkursa. Jārada interese, bet to var izdarīt tikai ar visaugstākā līmeņa muzicēšanu. Ļoti svarīgi ir kamermūzikas koncerti, kuros meistarus varēs dzirdēt individuāli.
Kā iespējams uz veselu nedēļu ataicināt Berlīnes filharmoniķu, Amsterdamas Concertgebouw un citu slavenāko orķestru mūziķus?
Šis ir vienīgais laiks, kad viņi var atbraukt, jo jūlijā šo orķestru māksliniekiem ir atvaļinājumi. Viņiem ir interesanti aizbraukt tur, kur viņi vēl nav bijuši. Nozīme ir arī tam, ka tie ir mūsu kontrabasista Gunāra Upatnieka kolēģi ikdienas darbā Berlīnes filharmoniķos un regulāri viesojoties Amsterdamas Concertgebouw. Stīgu instrumentu mūziķu izvēlē uzticējāmies viņam. Visi, ieskaitot pašu Upatnieku, ir prestižā starptautiskā ARD izpildītājmūziķu konkursa uzvarētāji.
A. Toča. Arī pūtēji – trompetists, Francijas Radio filharmoniskā orķestra zvaigzne Aleksandrs Batī un trombonists Fabrīss Milišers ir ARD konkursa laureāti. Trombonists ilgu laiku spēlējis arī Karela Marka Šišona vadītajā Zārbrikenes Kaizerslauternes Radio simfoniskajā orķestrī, kur bija savas instrumentu grupas koncertmeistars. Viens no TOP fagotistiem pasaulē Gustavo Nunjess ir Amsterdamas Concergebouw fagotu grupas koncertmeistars, ECHO Klassik un citu balvu ieguvējs. Savukārt Andrejs Žusts ir viens no vadošajiem mežradzniekiem Berlīnes filharmoniķos.
I. Dālderis. Festivāla viesi ir mūziķi, kas nākuši no Urugvajas, Slovēnijas, Austrālijas, Japānas, Brazīlijas, Francijas, Spānijas, jo labākajos orķestros spēlē visas pasaules mūziķu izlase. Piemēram, Berlīnes filharmoniķos spēlē 28 valstu mūziķi. Ļoti vērtīgs ir izglītojošais aspekts – tas, ka mūsu mūziķi var sēdēt viņiem blakus un kopā spēlēt. Organizējam arī meistarklases jaunajiem mūziķiem.
Kas būs ieguvēji meistarklasēs?
A.Toča. Tās ir bez maksas un notiek sadarbībā ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Individuālās nodarbības paredzētas J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studentiem un mūzikas vidusskolu audzēkņiem. Ierobežotajā laikā (trīs stundās) visi ārvalstu un divi Latvijas pedagogi katrs var paņemt četrus audzēkņus. Taču ir arī pasīvie meistarklašu dalībnieki, vērotāji. Viņu vidū ir arī pedagogi un orķestru mūziķi.
Kā sapulcējāt festivāla orķestra sastāvu?
A. Toča. Aizsākums bija Marinas Rebekas solokoncerts Lielā dzintara atklāšanas notikumu sērijā 2015. gada novembrī. Pati esmu spēlējusi gandrīz visos Latvijas orķestros, tāpēc jau zināju, kurus vēlos aicināt. Arī tagad vēlējāmies, lai būtu pārstāvēti visi Latvijas orķestri: LNSO, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris, Sinfonietta Rīga, Kremerata Baltica, orķestris Rīga un, protams, Liepājas Simfoniskais orķestris. Gan orķestrī, gan kamermūzikas koncertā spēlēs vijolniece Vineta Sareika. Koncertmeistars būs brazīliešu vijolnieks Luiss Felipe Koeljo. Visi ir ļoti atsaucīgi un piedalās ar ārkārtīgi lielu prieku.
Bērniem pašiem savs Rožu kavalieris?
I. Dālderis. Uzskatu, ka arī piecgadīgiem bērniem ir jādzird orķestris, bet nav pareizi likt viņiem garlaikoties simfoniskajos vakaros pieaugušajiem. Bērniem piedāvājam saīsinātu programmu. Viņi varbūt celsies kājās un trokšņos, toties zemapziņā paliks, kas ir simfoniskais orķestris un kas vispār koncertā notiek. Ar kaunu jāatzīst, ka pat kultūras ministra amatā Latvijā bijuši tādi, ka pirms tam ne reizi mūžā nav bijuši simfoniskajā koncertā.
A. Toča. Radošajās darbnīcās stundu pirms un stundu pēc koncerta bērni mācīsies gleznot ūdenī senajā ebrū tehnikā, kuras dzimtene ir Turcija. Pašu koncertu gan ne ar ko citu neatšķaidām, neiemānām caur atrakcijām un uguņošanu.
Kāpēc jums pašiem patīk muzicēt Šišona vadībā?
A. Toča. Viņš ir perfekcionists un neatstāsies, kamēr nebūs sasniedzis to, ko gribējis. Tieši to skanējumu, tieši to dinamiku un niansi. Viņš spēj pacietīgi strādāt ar detaļām, un tās ir ļoti vajadzīgas, īpaši mums Latvijā. Mēs esam smagnēji ziemeļnieki un visu darām mēreni, bet viņš prasa galējības. Mums tas ir liels izaicinājums: izrādās, es varu arī tā. Bet, ja to neprasa, tu to neuzzini. Vadot LNSO, viņš lika pacensties un izkāpt no ērtās komforta zonas. Gribu to atkal sajust, pastrādāt ar viņu kopā.
I. Dālderis. Viņš spēj jebkura orķestra kvalitāti pacelt augstākā pakāpē. Daudzi diriģenti, pat izcili maestro, diemžēl to nespēj. Tā notika ar LNSO. Kad viņš mūsu Operā iestudēja Karmenu, arī LNO orķestrī bija dzirdamas visas nianses. Tā nekad nav bijis ne pirms, ne pēc tam. Mums jau ir kopīgas iestrādes nākotnei. Man ļoti negribētos, lai uztvertu, ka mēs no ārpuses kaut ko mākslīgi iedēstām un uzspiežam. Ja jutīsimies nepieciešami, turpināsim.
Cik