"Pērs Gints, bez šaubām, ir viens no sarežģītākajiem drāmas personāžiem, tā radīšana ļāvusi Ibsenam kļūt par vienu no nozīmīgākajiem XIX gadsimta dramaturgiem. Savukārt Grīgs ir izcils nacionālā romantisma meistars, kas spējis iekarot atzinību visā pasaulē. Pētot Ibsena tekstus un Grīga mūziku, man nācās pārvarēt virkni šķēršļu, lai šīs pasaules apvienotu laikmetīgā baletā Pērs Gints, atzīst rumāņu horeogrāfs Edvards Klugs. Viņa veidotais laikmetīgā baleta Pērs Gints iestudējums pirmizrādi uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves piedzīvos 28. oktobrī ar Arturu Sokolovu titullomā. Lomu gatavo arī Antons Freimans un Kristaps Jaundžeikars. Uzticīgās Solveigas tēlā iejutušās Alise Prudāne, Annija Kopštāle un Jūlija Brauere. Pirms tam Pērs Gints pie mums baleta valodā tulkots Aleksandra Lemberga iestudējumā 1966. gadā.
Atgriešanās ar debiju
"Pirmo reizi Latviju apciemoju 2004. gadā, kad mūsu nelielās valstis Latvija, Slovēnija līdz ar astoņām citām iestājās Eiropas Savienībā. Es toreiz dejoju šim notikumam veltītajā starptautiskajā galā koncertā Latvijas Nacionālajā operā, reprezentējot Slovēniju un tās Nacionālo baletu Mariborā. Toreiz izpildīju numuru pats savā horeogrāfijā. Mani tā apbūra Rīga un jūsu teātris! Pēc divpadsmit gadiem atgriežos ar ko vairāk nekā vienu solo," priecājas Edvards Klugs. Šodien plaši starptautiski atzītais rumāņu horeogrāfs Edvards Klugs, kuru starptautiskais dejas žurnāls Tanz 2014. gadā atzina par "nākotnes cerību horeogrāfijā", par Slovēnijas Nacionālā teātra Mariborā māksliniecisko vadītāju kļuva 2003. gadā, tobrīd vēl būdams šī baleta premjers. Mariboras balets viņa vadībā piedalījies prestižos festivālos ASV, Singapūrā, Biaricā, Telavivā, Seulā, Milānā, Pēterburgā, apliecinājies arī Portugālē, Kanādā, Nīderlandē, un, protams, Balkānu valstīs. "Septembrī svinējām 25 gadu jubileju, kopš strādāju ar Slovēnijas Nacionālo baletu. Veselu nedēļu rādījām gandrīz visu, ko esmu tur iestudējis, bet noslēgumā viesojās Štutgartes balets, Cīrihes balets un NDT (Nīderlandes Dejas teātris), ar kuriem esmu pastāvīgi sadarbojies kā horeogrāfs," izstāsta Edvards Klugs. Viņš veidojis iestudējumus jau sešpadsmit teātros deviņās valstīs. Līdz šim tie bijuši viencēlieni. Pērs Gints, kura iestudējums vispirms tapa un pasaules pirmizrādi piedzīvoja Mariborā pagājušajā sezonā, ir viņa pirmais lielais, pilnmetrāžas balets. Turklāt arī tur gadījies līdzīgi situācijai Rīgā, kur dienu pirms baleta pirmizrādes gaidāma arī Pēra Ginta jauniestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī (Viestura Kairiša režijā) – mēnesi pirms baleta iespaidīgu Pēra Ginta pirmizrādi piedāvājis Ļubļanas Nacionālais (drāmas) teātris.
Drāmas varā
Horeogrāfs atzīstas: "Manas saknes ir dziļi teātra pasaulē, lai gan pirms 25 gadiem biju klasiskais dejotājs un sapņoju kļūt par otru Barišņikovu. Taču drīz sev atklāju Mariboras drāmas teātri, kas Tomasa Panduras vadībā strādāja ļoti avangardiskā virzienā. Sāku ar viņu sadarboties kā dejotājs, bet drīz viņš piedāvāja veidot horeogrāfiju. Man bija tikai 23 gadi, un tā bija mana pirmā radošā pieredze. Tas bija fascinējoši. Pēra Ginta iestudēšana man bija liels izaicinājums, jo līdz šim biju veidojis īsākus, abstraktākus un ar literatūru nesaistītus baletus," Edvards Klugs šoreiz iedvesmojies no Henrika Ibsena 1876. gadā radītās drāmas. "Tā atklāj savdabīgu universālismu, hermētiski atainojot realitāti un Pēra fantāzijas, kamēr dramatiskā teātra izrādei radītā Grīga mūzika neatkarīgi no Ibsena drāmas radītā visuma uzbur pat impresionismam tuvas dabas ainavas." Tas bijis horeogrāfa radošā uzdevuma Gordija mezgls. Gan Ibsens, gan arī Grīgs ir radījuši personiskas Pēra Ginta versijas. Horeogrāfs izvirzījis mērķi "atrisināt nesakritības, t. i., abu versiju radītos ierobežojumus un iespējamās neatbilstības, lai radītu savu interpretāciju. Izrāde, kuru redzēsit, hronoloģiski cieši saistīta ar Ibsena vēstījumu. Tomēr, radot jaunu baleta libretu, es izmantoju ne tikai Ibsena izrādei radīto mūziku, bet arī citas populāras Grīga kompozīcijas – klavierkoncerta daļas, instrumentā- lo kamermūziku un vairākas miniatūras, kas kļuvušas par šī baleta mūzikas neatņemamu sastāvdaļu. Piedalās arī Operas koris." Horeogrāfs tā rīkojies, lai veicinātu dinamisku un loģisku baleta sižeta attīstību. Baletā niansēti veidoti ne tikai drāmas galvenie varoņi, bet arī teiksmainā un eksotiskā pasaule, kur nonāk dēkainis, laimes meklētājs un fantazētājs Pērs Gints.
Ibsena un Grīga mākslinieciskās pasaules Edvards Klugs apvienojis jaunā, vienotā veselumā, kas ir kā "ainava ar daudzām durvīm". Starp citu, durvis kā spilgts simbols parādīsies arī uz skatuves. Zīmīgi, ka tās uz savas muguras jau mūža nogalē stiepj Pēram vēl arvien uzticīgā Solveiga. Pa tām abi kopā dodas mīlestības apstarotā mūžībā.