Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Menuets dosies 45. jubilejas turnejā

Menuets, kas šogad svin savu 45 gadu jubileju un gatavojas to atzīmēt ar turneju visā Latvijā, ir mūsu vecākā grupa, kuras sastāvā joprojām spēlē trīs tās dibinātāji - Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Raimonds Bartaševics. Ilgdzīvošanā ar viņiem var sacensties tikai Eolika, kas radusies pat pāris gadu agrāk, bet tajā kopš dibināšanas ir tikai vadītājs Boriss Rezņiks.

Krusttēva tīrības skola

Pirmais Menueta līderis bija tagad pazīstamais arhitekts Andris Kronbergs. Tolaik visi mācījās gan Pumpuru vidusskolā, gan Jūrmalas mūzikas skolā, un Kronbergam The Beatles popularitātes viļņa ietekmē radās ideja izveidot grupu. "Faktiski nolikām visus tos mūsu klasiskos instrumentus malā - brāļi Alberts ar Raimondu Bartaševici vijoles, mēs ar Leonu (Jura brālis Leons Sējāns gan Menuetam pievienojās vēlāk - aut.) klarnetes, Krampis (Kronberga iesauka) pats - klarneti un saksi, bet vecākais brālis Andris (Sējāns - aut.) - trompeti. Adrians Kukuvass bija izmests no Dārziņa mūzikas skolas, bet ne jau par sliktu muzicēšanu - viņš tur bija tāds anarhists. Atnāca uz Pumpuru skolu un ienāca mūsu klasē jau ar mūzikas bagāžu - mēs viņu uzreiz savācām un sākām. Dragājām savas dziesmas un tā laika repertuāru, īpaši bītlus," atceras Juris. Kad Menuets piedalījās televīzijas jauno mūziķu konkursā Ko tu proti, viņus kā kaut ko svaigu pamanīja obojists Jānis Blūms, Raimonda Paula studiju biedrs, kurš kļuva par grupas krusttēvu un pianistu, ar savu absolūto dzirdi mācot puišus pareizi dziedāt. Un, pats jau būdams apritē, ievelkot tajā arī Menuetu.

Ceļš pie Kalniņa

Televīzijā Blūms uztaisījis dažus ierakstus un aiznesis uz radio. Imants Kalniņš kaut ko dzirdējis, un Menuetam zvanījusi viena no radio redaktorēm. "Viņa teica, ka Imants gribot satikties ar mums. Mēs ar Albertu aizgājām pie viņa uz dzīvokli Zvaigžņu ielā. Tajā brīdī bija izformēta paša grupa 2xBBM. Runājām, dzērām aliņus - Kalniņš mūs kā jaunos sūtīja uz bodi pakaļ. Tad viņš izvilka un iedeva mums Dūdieviņu. Tolaik daudz spēlējām pa izlaidumiem Jūrmalas un Rīgas skolās. Tajā pašā vakarā to jau iemācījāmies un nospēlējām. Tādā smagā manierē - skanēja tas pavisam savādāk nekā tagad. Tas arī kļuva par mūsu pirmo Imanta skaņdarbu. Tad viņam radās vajadzība pēc blices Māra Čaklā autorvakaros, kur Imants pats ar mums spēlēja klavieres. Tad arī panesās sadarbība, un viņš mums sāka rakstīt. Uztaisījām arī visu repertuāru no filmas Elpojiet dziļi, kas tolaik faktiski bija norakts - neviens to nespēlēja un mēs jutām kā misiju, ka tam ir jāskan," stāsta Juris. Nesen viņam paziņa no Krievijas televīzijas atsūtījis veselu 2xBBM koncertu Ogrē. Kvalitāte esot baiga, bet saklausīt, ko spēlē, var. Šajā ierakstā dzirdama arī jauneklīga Imanta balss, piesakot programmu. "Tur praktiski visas tās dziesmas, ko mēs ar Menuetu spēlējam, ir. Tikai divu nav, ko vēl vajadzētu iestudēt."

70. gadu otrajā pusē Menuetam piedāvāja ierakstīt pirmo plati, un nebija, kas taustiņinstrumentus spēlē. Ivaram Vīgneram jau bijuši sintezatori - paņēmuši tos un atstiepuši arī klavesīnu. Juri Kulakovu ieteicis vijolnieks Dzintars Ozers, kurš arī šad tad papildus Baibas Jageres flautai vai, mijoties ar to, uzspēlējis Menuetā, lai krāsaināk. Teicis, ka viens tur tāds garmatains no Līvāniem blandoties pa Mediņa skolas koridoriem - gudri runājot un arī forši spēlējot. "Aizgāju paskatījos, kāds viņš izskatās, un sapratu, ka tas ir īstais. Vēl viens kandidāts bija Uģis Prauliņš, mums bija sarunāts Skapī (savulaik populāra bohēmas vieta - aut.) randiņš - Uģis vecs čoms, telefoniski jau bija tā kā piekritis, bet man uzsita baigo cemmi tas, ka viņš neatnāca uz to tikšanos. Un, ja jau pirmajā reizē neatnāk uz Skapi, tad jāiet pie Ozeru Dzintara kandidatūras," atceras Juris Sējāns.

Blakus Katedrālei

Latviešu rokmūzikas vēstures apzināšanas un saglabāšanas labā dažādu iemeslu dēļ reiz neizdarīto jāsteidz paveikt šodien, kamēr vēl ir cilvēki, kuri savulaik dzirdēto var restaurēt vismaz savās atmiņās, ja jau ieraksti nav tādi, kas pašus apmierinātu vai nav saglabājušies vispār. Menuets papildus savai 1979. gada platei Dzeguzes balss par jaunu vecās sava repertuāra dziesmas ierakstījuši trīs albumos - In Memoriam (1996), Kamēr saule vēl nenoriet (1998) un Cilvēks, kas smejas (2005). Menuets tieši piedalījies arī divu Katedrāles dziesmu restaurēšanā Igora Lingas topošajai filmai par latviešu rokmūzikas vēsturi. "Bijām baigie čomi ar Katedrāli. Kopā tur muļļājāmies - uz festivālu Lietuvā braucām, vienu vīnu dzērām. Jūrmalā Asaros bija tāda vieta - skatuve un deju grīda, kur visi garmatainie tikās un tur viņi spēlēja vairākas dienas nedēļā, pat dzīvoja turpat uz vietas kā īsti hipiji. Einārs Raibais, Gunārs Šimkus un Vilnis Šmīdbergs. Tur mēs sapazināmies, un radošās štelles mums baigi klapēja. Katedrālei galīgi nav ierakstu, un nesen pie mums studijā uztaisījām rimeiku, jo mēs atceramies tos gabalus, kā viņi spēlēja un tad nāca Gunārs Šimkus, parādīja, kā spēlēt ģitāru un iedziedāja fona vokālu, bet pašu spēlēt pierunāt neizdevās, jo pirksti vairs nekustas. Notis kaut kāds baigais ķēpājums bija kaut kur parādījušās, Andris (arī Sējāns - aut.) no Cosmos aranžēja, uztaisīja skeletu. Gabali tika slīpēti, līdz tika panākts rezultāts, par kuru Vilnis Šmīdbergs teica, ka patiešām skan tieši tāpat kā Katedrālei toreiz. Atis Zviedris dzied, Reinis Sējāns spēlē bungas un Hammond ērģeles, Leons ģitāru… Dziesmas ir - Tas trakais kavalieru gads un Avots," brāļi Sējāni stāsta par savu veikumu, kas vienu brīdi bija ielikts YouTube, bet pēc tam steigšus no turienes izņemts. Noplūdušo nesasmelsi, un daudzi, kas dzirdējuši, ir spiesti atzīt, ka Katedrāle nudien ir bijusi pasaules līmeņa rokgrupa, kuras veikums skan aktuāli arī šodien.

Tradīciju mantinieki

Menuetam vienmēr gribējies spēlēt brīvāk un tik dzelžaini nepieturēties pie autora Imanta Kalniņa katram instrumentam sarakstītajām notīm. Kad komponistam savulaik nepatika, cik "panciski" viņa dziesmas spēlēja Menueta dalībnieki Pērkonā, viņš nodibināja Turaidas Rozi. Vēlāk Menueta dalībnieki pamanījuši, ka tuvu viņu versijām daudzas Kalniņa dziesmas spēlēja grupa Autobuss debesīs.

Menueta mantojums iedvesmojis arī jaunos mūziķus, kuri spēlē paši savu mūziku. Piemēram, Kuldīgas grupu Stūrī zēvele, kas nesen izdevusi savu pirmo albumu. "Nekad pašmērķīgi neesam centušies no kāda iespaidoties, bet, ja tomēr kādas ietekmes ir jāpiemin, tad nāk prātā Menuets. Jau kopš Zēveles pirmsākumiem esam klausījušies un augsti vērtējuši komponista Imanta Kalniņa daiļradi. Kaut arī Menuets uzskatāms par jau senu grupu, mēs esam tajā saklausījuši ko pievilcīgu arī mūsdienās. Protams, nenoliedzams šarms ir flautas klātbūtnei, un varbūt tieši Menueta dēļ sapratām, ka šis klasiskais instruments var ļoti labi iederēties arī citādā, neklasiskās mūzikas žanrā. Lai nu kā, šis instruments, tāpat kā Menuetā, arī Stūrī zēvelē ir neatņemama sastāvdaļa," par Menueta ietekmi uz savu grupu saka ģitārists un dziedātājs Klāvs Lauls.

Menueta koncertturnejas pirmais koncerts - 13. jūnijā Dzintaru koncertzālē

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja