Restaurācijas process bija tik interesants, ka radās doma to parādīt plašākai publikai, – par sadarbību ar restauratori Ievu Alksni stāsta mākslinieks Valdis Celms. Jau rīt, 12. novembrī, Rīgas mākslas telpas Intro zālē tiks atklāta izstāde Kinētikas arheoloģija, kas veidota kā atvērta laboratorija, kurā ir parādīta kinētiskās mākslas tapšana XX gadsimta 60. un 70. gados un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās. Ekspozīcijas dizaina autori – Rihards Funts un Toms Lucāns (Rijada).
"Šī izstāde aktualizē laikmetīgās mākslas restaurācijas jautājumus un dilemmas, kuras līdz šim Latvijā nav tikušas apzinātas," uzsver izstādes kuratore Ieva Astahovska. Jāatzīmē, ka 3. decembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisināsies īpaši šai tēmai veltīts starptautisks simpozijs Salabot to, kas nav salauzts. Kā rekonstruēt laikmetīgo mākslu?.
"Es esmu par autentiskumu, bet autentiskums nedrīkst pārvērsties par pedantisku grāmatvedību," piebilst Valdis Celms.
Izstādē ir aplūkojami divi atjaunoti mākslinieka darbi – Grieķija (1968/1969) un Ceturtā pakāpe (1978), kura restaurāciju autors redzēja kā iespēju uzlabot objektu gan tehniski, gan arī mākslinieciski.
"Viņš ieteica nomainīt getinax materiālu uz organisko stiklu, lai radītu papildu caurspīdīgumu, skrūvju vietā izmantot kniedes, kas paātrinātu objekta montāžu, un izvēlēties citu pārklājumu plāksnītēm vai citu pamatmateriālu, kas tik ātri neapsūbē," rakstīts drukātajā izstādes gidā.
Ekspozīcija ir sadalīta vairākās daļās: No optiskām ilūzijām līdz kustībai telpā ir veltīta Valda Celma agrīnajiem meklējumiem, Zudusī kinētika – mākslinieka projektiem, kuri ir tikuši realizēti, demontēti un gājuši bojā. To vidū ir arī sešus metrus platā gaismas kinētikas siena Dziesma (1979), kura savulaik ir atradusies viesnīcas Latvija nakts bārā.
"Šajā izstādē varēs aplūkot atsevišķus elementus no šī vērienīgā mākslas darba," sarunā ar laikrakstu Diena atklāj ekspozīcijas kuratore.
Izstādē ir izveidotas divas improvizētas darbnīcas: restauratores un mākslinieka, no kurām otrā ļauj ielūkoties kinētikas "aizkulisēs", kur radās daudzu darbu idejas un eksperimenti, no kuriem vien neliela daļa materializējās izstrādātos projektos.
"Šī ir zonde," rāda mākslinieks, kurš šo medicīnā izmantoto priekšmetu ir izmantojis kā siksnu kustības nodrošināšanai savā darbā Kurzeme no triptiha Latvijas novadi (1978).
"Sākumā tā stiepjas un negrib griezties, bet, kad sprūk vaļā, rodas tāds kustības paātrinājums, kas ir vērtība pati par sevi."
Papildu informāciju par saistītajiem pasākumiem var lasīt www.lcca.lv.