"Tās ir manas ērģeles," par savām stellēm saka pazīstamais latviešu tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs, ar kuru mēs satiekamies viņa darbnīcā Mellužos Jūrmalā. Līdz pat 2. maijam Vidzemes koncertzālē Cēsis ir iespējams apskatīt Egila Rozenberga jaunāko personālizstādi Refleksijas, kurā ir pārstāvētas piecas mākslinieka daiļradē nozīmīgas tēmas.
Ekspozīcijā ir izstādīti darbi no cikla Zīmes smiltīs, kuru Egils Rozenbergs ir izvērsis kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. "Ierosme radās no viļņu izveidotajiem rakstiem jūras krastā," atceras mākslinieks, kurš šo tēmu turpina attīstīt vēl šobaltdien (viņa Zīmes smiltīs ir iekļautas Ņujorkas Mākslas un dizaina muzeja un Klīvlendas Mākslas muzeja kolekcijā).
Rudeņos un pavasaros Egils Rozenbergs, bruņojies ar fotoaparātu, dodas uz jūru, lai noķertu idejas saviem nākamajiem gobelēniem. "Šajā laikā daba ir agresīvāka un līdz ar to izteiksmīgāka, savukārt piekrastes mierīguma raisītā melanholija drīzāk mudina uz pārdomām, nevis uz radošu darbu," uzsver mākslinieks, kurš dzīvo 15 minūšu gājienā no jūras.
Gobelēns ar Bertoluči
Vidzemes koncertzālē Cēsis ir iespējams novērtēt pirmo darbu no Egila Rozenberga jaunākā cikla Konversija, kurā mākslinieks ir pievērsies mikroshēmu neparastajiem ornamentiem. Tieši gobelēna un augsto tehnoloģiju apvienojums varētu kļūt par mugurkaulu viņa nākamajai personālizstādei, kas ieplānota 2018. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Viens lielformāta darbs top aptuveni triju mēnešu laikā. Patlaban Egils Rozenbergs ir ķēries pie sava otrā Konversijas gobelēna, kura radīšanā viņš izmanto vilnas diegus un videokasešu lentes ar 80. gados tapušu filmu, koncertu un pat ārvalstīs uzņemtu izstāžu ierakstiem. "To vidū ir režisoru Bernardo Bertoluči un Frānsisa Forda Kopolas darbi," atklāj mākslinieks.
Arī agrāk Egils Rozenbergs ir izmantojis mikroshēmas, no kurām veidojis īpašus mākslas objektus un kuras tagad izauž gobelēnos, it kā atgādinot par augsto tehnoloģiju un tekstilmākslas kopīgo pagātni - XIX gadsimta sākumā franču izgudrotājs Žozefs Marī Žakārs radīja programmējamas stelles, kurām bija nozīmīga loma citu programmējamu ierīču attīstībā.
Pārdzīvojumu pēdas
Egila Rozenberga darbībā liela loma ir dažādos ceļojumos gūtajiem iespaidiem, piemēram, cikls ar nosaukumu Eņģeļi un maskas ir saistīts ar braucienu uz Meksiku, uz kurieni viņš devās 2005. gadā kopā ar saviem kolēģiem, lai tuvāk iepazītu šīs zemes XX gadsimta nozīmīgāko mākslinieku Dāvida Alfaro Sikeirosa, Djego Riveras, Frīdas Kālo u. c. daiļradi.
"Pavisam negaidītā kārtā mani uzrunāja pirmskoloniālā perioda māksla," atzīst Egils Rozenbergs, kurš divus gadus vēlāk sarīkoja īpaši tai veltītu izstādi Rīgā. Viņš akcentē, ka tieši caur mākslas darbiem mēs varam iepazīt Amerikas pirmiedzīvotāju civilizāciju vēsturi. "Ja mēs nedomāsim par paliekošu kultūras vērtību radīšanu un saglabāšanu, pēc mums var palikt vakuums."
No dažādās valstīs redzētajiem zīmējumiem jeb skrāpējumiem uz alu sienām ir izaudzis mākslinieka iekšējās pārdomas atspoguļojošais cikls Rētas, kura tēma viņa darbos tiek izspēlēta visplašākajā nozīmē. Tās ir gan vispārcilvēciskas, gan arī individuālas rētas kā neaizmirstamu pārdzīvojumu pēdas, kas ir palikušas dvēselē pēc dažādām dzīves situācijām.
Labs nāk ar gaidīšanu
Vēl viens Egila Rozenberga darbu cikls ir saistīts ar Parīzi, kur viņam pirms dažiem gadiem ir bijusi izdevība divu mēnešu garumā nodoties radošām studijām. "Tev pietiek laika pagaidīt, lai pie tevis atnāktu īstās idejas," par šajā pilsētā pavadītajām dienām stāsta mākslinieks, kurš pat labi zināmā Eifeļa torņa konstrukcijās ir atradis daudzus negaidītus ornamentus.
Vidzemes koncertzālē iekārtotajā izstādē Refleksijas ir eksponēti arī meti, kas ir tikuši radīti gobelēnu konkursam Francijā. Tajā ir uzvarējušas divas Egila Rozenberga skices, kas patlaban tiek īstenotas lielformāta darbos divās vēsturiski slavenās gobelēnu aušanas manufaktūrās - La Manufacture des Gobelins Parīzē un La Manufacture des Beauvais Bovē.
XX gadsimtā tajās ir tikuši izausti tādu pazīstamu franču gleznotāju kā Marka Šagāla, Pablo Pikaso, Anrī Matisa un citu meti. "Vairāk nekā pirms 30 gadiem es kā jauns mākslinieks viesojos Parīzes gobelēnu manufaktūrā, kas manī izsauca lielu bijību un apbrīnu," savās izjūtās dalās Egils Rozenbergs, kura panākums ir nebijis notikums Latvijas mākslā.
Izstāde Refleksijas
Vidzemes koncertzālē Cēsis
Līdz 2. maijam