Prombūtne ir telpiska, ledus ekrānu instalācija, savienojumā ar īpaši šim darbam radītu skaņdarbu kā veltījumu trauslajai Arktikas dabai. Trīs ledus ekrānu izgatavošanai izmantotas ap 32 tonnām ledus.
A. Bērziņa stāsta, ka jaunais kinematogrāfiskais darbs dokumentē šībrīža arktisko ainavu: ledāju virsmas un sairumu, kalnu grēdas, raupjo zemes virskārtu, ledus kušanu un ūdens plūsmas.
Par šī darba filmēšanas un skaņas ieraksta vietu tika izraudzīts Svalbāras arhipelāgs, kas ir pasaulē vistālākā uz ziemeļiem esošā cilvēku apdzīvotā vieta. Svalbāra tiešā tulkojumā nozīmē "aukstā mala", kas atbilst vietas aprakstam, jo neviesmīlīgo arhipelāgu klāj ledus un sniegs.
"Darbs tapa divu gadu garumā, sadarbojoties ar norvēģu polārzinātniekiem, ledus mākslinieku Pederu Istadu un latviešu videooperatoriem. Pirmajā izpētes braucienā kopā ar operatoru Māri Maskalānu devāmies tālu prom no civilizācijas, lai dokumentētu arktisko dabu. Iegūtais vizuālais materiāls un kolekcionētās arktiskās skaņas veidoja darba pamatu. Otrās ekspedīcijas laikā, sadarbībā ar norvēģu saksofonistu Rolfu Ēriku Nīstremu radījām ziemeļu iedvesmotu skanējumu, izmantojot gan akustiskos instrumentus, gan elektroniku" stāsta V. Johansons.
Ekspedīciju dokumentēja Jānis Kešāns un Eva Johansone, lai skatītājiem uzskatāmi ilustrētu, kāds bijis darba radīšanas process un atbildētu uz jautājumu - kā top mākslas darbs? Septiņu minūšu videomateriālā aplūkojams divu gadu darbs, kurā fiksētas gan divas ekspedīcijas, gan sadarbība ar norvēģu saksofonistu Rolfu-Eriku Nīstromu. “Gala rezultāts patīkami pārsteidza, jo lielie ledus masīvi uz kuriem pulsēja Arktikas ainas, mūzikas pavadībā, šķiet, atdzīvojās, stāstot katrs savu ledāja stāstu”, iespaidos dalās Eva Johansone.
Prombūtne tematiski turpina mākslinieka Voldemāra Johansona iepriekšējos mākslas darbos sāktās studijas par fizikālās pasaules un cilvēka pieredzes saskarsmi. Iepriekšējais šīs sērijas darbs Slāpes guva plašu publikas un mākslas kritiķu atsaucību, kā arī tika nominēts Purvīša balvai.