Tie ir stājušies iepriekšējo gleznu vietā, lai ar jaunu sparu pievilinātu mākslas interesentus uz šo Daugavpils cietokšņa bijušo Artilērijas arsenāla ēku. "Tikai ārpus konteksta pārbagātības, cilvēku burzmas un trokšņiem skatītājs spēj atbrīvoti ļauties dialogam ar mākslu," atzīmēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Šajā laikā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir kļuvis par visapmeklētāko vietu Latgalē, kurā līdz šim kopumā ir paviesojušies aptuveni 330 000 apmeklētāju, un tā vien izskatās, ka tas negrasās atdot savas iekarotās pozīcijas arī turpmāk. Savukārt šī gada skaitļos lielu ieguldījumu ir devis 10. aprīlis, kad pēdējo dienu bez maksas varēja apskatīt iepriekšējos Marka Rotko oriģināldarbus, kas tagad ir atgriezušies savās mājās Ņujorkā (šo iespēju izmantoja 5500 apmeklētāju).
Sešu gleznu stāsti
"Vienā brīdī pie mums bija 12 Marka Rotko oriģināldarbu!" saka mākslas centra idejas autore un kuratore Farida Zaletilo, kura iepazīstina ar jauno ekspozīciju. Tajā ir apskatāmas sešas gleznas no viņa meitas Keitas Rotko-Prizelas un dēla Kristofera Rotko kolekcijām. "Sadarbībā ar mākslinieka ģimeni mēs esam noteikuši kritērijus, pēc kuriem mēs veicam šo atlasi, - tāpat kā pirmajā reizē esam izvēlējušies darbus no dažādiem Marka Rotko daiļrades periodiem, parādot apmeklētājiem viņa radošo evolūciju."
Daugavpils mākslas centrā aplūkojamās gleznas aptver vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgu laika posmu. Vissenāk tapušais darbs ir Metro ieeja (Entrance to Subway, 1938), kurā izpaužas Marka Rotko mīlestība pret urbānistisko tēmu. "Tas ir viens no pašam māksliniekam svarīgākajiem darbiem, kurus viņš glabāja savā darbnīcā līdz pat mūža pēdējām dienām," akcentē Farida Zaletilo. Tā ir ļoti interesanta glezna gan filozofiskās idejas, gan arī izpildījuma ziņā, kas atklāj viņa nākotnes darbu iezīmes.
Šajā izstādē ir aplūkojama arī 1955. gadā radīta Marka Rotko glezna bez nosaukuma, kurā parādās mākslinieka tā brīža aizraušanās ar dzeltenajiem, oranžajiem un sarkanajiem toņiem. Tas ir laiks, kad viņa darbiem ļoti strauji pieauga cenas, kas viņā radīja satraukumu. "Marks Rotko sāpīgi attiecās pret to, ka cilvēki viņa darbus uztvēra kā pārlieku vieglus, gandrīz vai dekoratīvus," paskaidro Farida Zaletilo. Līdz ar to sešdesmito gadu sākumā mākslinieks pievērsās tumšajai paletei, kuru izstādē pārstāv visnesenāk, 1969. gadā, tapusi glezna.
Caur grāmatas lapām
Šajā dienā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tika atklātas vēl sešas jaunas ekspozīcijas, kuru vidū ir pazīstamās latviešu gleznotājas Barbaras Gailes izstāde Debesis (apskatāma līdz 10. jūlijam). "Es meklēju skatu, ko būtu redzējis pirmatnējais cilvēks," stāsta māksliniece, kura no deviņdesmito gadu sākuma dzīvo un strādā Parīzē. Tām ir raksturīgs mainīgums dažādu astronomisku un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, taču "debesis savā kopumā un vispārinājumā nākas atzīt par konstantām", piebilst Barbara Gaile.
Jautāju māksliniecei, kāpēc viņa par savas jaunās ekspozīcijas vietu ir izvēlējusies tieši Daugavpils Marka Rotko mākslas centru? "Pirms vairākiem gadiem uz Parīzi bija atbraukuši Zaiga un Māris Gaiļi, kuri apmeklēja franču rakstnieces Annijas Koenas-Solalas sarakstītās monogrāfijas Marks Rotko prezentāciju. Viņi atnāca pie manis ciemos un pasniedza man to kā dāvanu," atklāj Barbara Gaile, kura sākusi lasīt, un pirmie teikumi bijuši tieši par Daugavpils mākslas centru.
Šī grāmata viņu ir pamudinājusi savās atmiņās pārcelties uz Amerikas Savienotajās Valstīs pavadīto laiku, kad pirmo reizi dzīvajā ieraudzījusi Marka Rotko un citu pazīstamu abstrakcionistu oriģinālus. "Pie viņa darbiem bija rakstīts, ka dzimis Latvijā, Daugavpilī. Tas bija ļoti iespaidīgi," uzsver Barbara Gaile, kura vienmēr ir izjutusi lielu cieņu pret mākslinieka daiļradi. Īpaši šai izstādei Debesis viņa ir radījusi 28 jaunus darbus, kas tapuši apmēram divu gadu laikā. "Tā ir liela atbildība - izstādīt savas gleznas zem viena jumta ar Marka Rotko darbiem."
Revolūcija pilsētā
"Tas ir apvērsums mūsu dzīvē," par Daugavpils Marka Rotko mākslas centru teic gleznotāja Silva Linarte, kura no 1993. līdz 2000. gadam ir bijusi pilsētas galvenā māksliniece. Viņa uzskata, ka Daugavpils nesenāko vēsturi var iedalīt divos posmos - pirms un pēc mākslas centra atklāšanas. "Atbraucu uz pilsētu, izgāju cauri cietokšņa vārtiem un sajutos pacilātā garastāvoklī," stāsta gleznotāja, kura no deviņdesmito gadu sākuma ir atgriezusies uz dzīvi tēva dzimtajās mājās Kalupes pagastā.
"Tas ir ļoti liels Daugavpils Marka Rotko centra nopelns, ka cilvēki no attālākām vietām grib redzēt un apmeklēt šo pilsētu," domā Silva Linarte, kura šajā dienā satikusi savu bijušo audzēkni, rakstnieci Andru Neiburgu un daudzus citus. Gleznotāja un pedagoģe piebilst, ka viņiem ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kuri strādā šajā centrā. Viņa atceras, ka Daugavpils Marka Rotko mākslas centra atklāšanas laikā ir dzirdējusi šaubas par ilglaicīgi veiksmīgu tā pastāvēšanu, kas izplēn esošo un gaidāmo notikumu sarakstos.
Jau ceturto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek Latgales mākslas izstāde, kurā tiek aicināti piedalīties visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem (šoreiz viņu skaits ir sasniedzis vairāk nekā septiņdesmit). Silva Linerte vērš uzmanību uz to, ka vietējie mākslinieki rada arvien pārliecinošākus darbus un ka ekspozīcijas dalībnieku vidū parādās tādi vārdi, kuri ilgāku laiku nav bijuši sastopami izstāžu apritē (ekspozīcija United. Latgales māksla apskatāma līdz 3. jūlijam). Vairāk informācijas: www.rothkocenter.com.
Kā jūs vērtējat Daugavpils Marka Rotko mākslas centra darbību?
Vilnis Vējš, mākslas kritiķis
Pārsteidzošs salikums – attāla pilsēta Latvijā, kura mākslas kartē līdz šim nav bijusi iezīmēta, un abstraktā ekspresionisma pārstāvis, par kuru slavenāka nav neviena. Veiksmīgas vēsturiskas un organizatoriskas sakritības dēļ plaisa starp šiem pretpoliem ir krietni samazinājusies. Skaidrs, ka centram ir jābalansē, lai tas nebūtu kā citplanētiešu kuģis, kurš nolaidies šajā vietā un kuram nav nekāda kontakta ar vietējo auditoriju. Ja pilsētai pietiks ambīciju, tas varētu kļūt par aizmetni visa Daugavpils cietokšņa atjaunošanā un ierakstīties globālas intereses objektu skaitā.
Ivars Drulle, mākslinieks
Līdz šim Latvijā visa kultūras dzīve ir notikusi Rīgā, un tikai salīdzinoši nesen nozīmīgu vietu tajā ir sākuši ieņemt reģioni. Pagājušajā ziemā es pirmo reizi dzīvē devos uz Daugavpili, lai apskatītu Rotko darbus – neesmu spīdveja fans, līdz ar to nav bijis īsta iemesla uz turieni aizbraukt. Vai gribētu šajā mākslas centrā sarīkot izstādi? Tur tiek piedāvātas dažāda veida un kvalitātes ekspozīcijas, kas kopā rada lielu kokteili. Gribētos, lai tās būtu sagatavotas mērķtiecīgāk un mākslinieki cits citam "netraucētu".