Atzīmējot Aspazijas 152. dzimšanas dienu, šonedēļ Rīgā un Jūrmalā norisināsies vairāki dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas un sabiedriskās darbinieces dzīvei un daiļradei veltīti pasākumi. Jau šodien, 14. martā, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 Rīgā notika zinātniskie lasījumi Joprojām nezināmā Aspazija. Biogrāfija, tulkojumi, recepcija, kurā piedalījās pētnieki Ausma Cimdiņa, Maija Burima, Zane Šiliņa, Iveta Narodovska, Astra Šmite, Gundega Grīnuma, Jānis Zālītis, Elvīra Bloma un Gaida Jablovska. Šiem lasījumiem sekoja diskusija.
Ar ieroci rokās
Piektdien, 17. martā, plkst. 19 Raiņa un Aspazijas mājā notiks pasākums Liktenīgās sievietes anatomija, kurā uzstāsies dzejnieki Inga Gaile, Toms Treibergs, Lote Vilma Vītiņa un prozaiķe Elizabete Lukšo.
"Es runāšu par to, ka patiešām līdzvērtīgā un demokrātiskā sabiedrībā sievietes liktenis netiktu ieslogots atsevišķās, dominējošo dzimumu apkalpojošās lomās. Runāšu par tām sievietēm, kuras šo situāciju ir palīdzējušas man apzināties un kuras ir pārkāpušas sabiedrības nosacīto lomu robežas, veidojot pašas savu likteni. Vairāk runāšu par Baņutu Rubess, kura kā pasniedzēja un režisore ir mani iedrošinājusi un mudinājusi domāt," sarunā ar Dienu atklāj Inga Gaile.
Savukārt uz pasākuma plakāta redzama Aspazija ar ieroci (divstobreni) rokās. "Tā man šķiet diezgan neveiksmīgi izvēlēta metafora. Manuprāt, sievietes, kuras gadsimtu gaitā un šobrīd iestājas par līdzvērtību un savām tiesībām, negrib nevienam nodarīt pāri, bet gan vēlas runāt par savām vajadzībām, palīdzot cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma kļūt brīvākiem. Arī Aspazija, vismaz līdz savai laulības – mīlestības dzīves krīzei, bija tā, kas drosmīgi runāja par cilvēka nepieciešamību pēc brīvības, veidoja latviešu literāro valodu un deva balsi apspiestiem cilvēkiem, tajā skaitā savam vīram Rainim," saka dzejniece.
Puķes Jūrmalā
Ceturtdien, 16. martā, plkst. 18 Aspazijas mājā Dubultos viņas dzimšanas diena tiks atzīmēta ar muzikālu sarīkojumu Medus rasa, kurā piedalīsies dziedātāja Ieva Parša, pianists Edgars Tomševics un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti. Sestdien, 18. martā, plkst. 18 Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks koncerts Gaismas straume, kurā skanēs dziesmas no trim mūsdienu komponistu – Artura Maskata, Lauras Gustovskas un Ingmara Zemzara – cikliem, kas radīti ar Aspazijas vārdiem.
Nākamajā otrdienā, 21. martā, plkst. 17 Aspazijas mājā ieplānots biedrības Aspazijas mantojums priekšsēdētājas Ināras Andžānes priekšlasījums par viņas darbiem Saules meita, Saules dēls un Debesu kalējs. Līdz 29. aprīlim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros apskatāma viņas pirmajam dzejoļu krājumam veltīta izstāde Sarkanajām puķēm – 120. Tajā eksponētas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un XX gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma (vairāk informācijas var lasīt www.memorialiemuzeji.lv).
Līdz Zeltītei
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā tikko iznācis Aspazijas Kopoto rakstu krājuma 1. sējums, kurā iekļautas viņas agrīnās drāmas, kas tapušas, publicētas vai iestudētas līdz 1901. gadam: Atriebēja, Vaidelote, Zaudētas tiesības, Neaizsniegts mērķis, Ragana un Zeltīte, līdz ar to laužot Aspazijas Kopoto rakstu izdošanas tradīciju tos sākt ar dzeju.
"Aspazija literatūrā sevi pieteica un nedalītu sabiedrības uzmanību ieguva tieši ar dramaturģiju. Viņas Atriebēja Rīgas Latviešu biedrības 1888. gada lugu konkursā tika augstu novērtēta, tā ieguva pirmo godalgu, bet cenzūra aizliedza to izrādīt. Viedokļu krustugunīs nonāca un polemisku vētru Latvijas sabiedrībā sacēla Aspazijas Zaudētas tiesības (uzvesta 1894. gadā), jo šāds tautas vēsturiskā pieredzē un dzīves realitātē sakņoto dramatisko konfliktu īstums latviešu rakstniecībā un uz skatuves bija kas neredzēts, līdz tam tika spēlēts "teijāters"," stāsta Kopoto rakstu sastādītāja Ausma Cimdiņa un piebilst, ka ne tikai Aspazijas laika kritiķiem un literatūrvēsturniekiem, bet arī sabiedrībai vieglāk un ērtāk bija sadzīvot ar viņas dzeju.
Uz jautājumu, vai bijuši kādi pārsteidzoši atklājumi, veidojot šo sējumu, Ausma Cimdiņa atbild: "Jau minētais – Aspazijas agrīno drāmu, pārlasot tās šodienas cilvēka acīm, dramatisko konfliktu piesātinātība un varenums. Biju piemirsusi, ko un kā par Aspazijas biogrāfiju stāstā Sātana eņģelis un romānā Miesas krāsas domino rakstījis Zigmunds Skujiņš. Viņa domas vēriens un atklāsmes prieks mani iedvesmoja, kaut arī viņa rakstītais ir beletristikas mērauklām vērtējams."
Līdz šī gada beigām iznāks 2. sējums, kurā būs iekļauti pirmie divi Aspazijas dzejoļu krājumi Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēsla (1904), kā arī agrīnajos krājumos nepublicētā dzeja.
Visus 10 sējumus paredzēts nodrukāt nākamajos sešos gados.