"Iedzeram par to, lai allaž atrastos tilts, zem kura grūtā brīdī patverties no sāpēm un posta. Priekā!" Tajā ir apkopoti viņa dzejoļi, kas tapuši pēdējo desmit gadu laikā. Grāmatu papildina autora sastādīts krājuma skaņu celiņš interneta vietnē Spotify – sākot ar latviešu grupas Rīgas modes skaņdarbu un beidzot ar angļu muzikālās apvienības Pink Floyd kompozīciju.
"Es nekad nebiju domājis, ka rakstīšu dzeju. Cerēju kļūt par prozaiķi un rakstīt kriminālromānus. Skolas laikā biju salasījies Andri Kolbergu, kurš piektajā, sestajā klasē kļuva par manu elku. Mani fascinēja šīs literatūras sniegtā realitātes sajūta – tas, ka grāmata var uzburt pasauli, kuru tu izjūti kā īstu. Es gribēju rakstīt līdzīgi," sarunā ar Dienu saka Aivars Madris, kurš ir saglabājis savus skolas laika mēģinājumus šajā literatūras žanrā un nav atmetis domu par kriminālromāna radīšanu tuvākā vai tālākā nākotnē.
Radikāla dzeja
Vidusskolas laikā caur savu klasesbiedru Aivars Madris ir iepazinies ar vairākiem Liepājas dzejniekiem, kuri pamudinājuši pārskatīt literārās prioritātes. "Viņu iespaidā man šķita, ka te visi plīvo pa vējam un raksta "speisīgus" dzejoļus. Es nodomāju: kāpēc man nepamēģināt?! Interneta vietnē Draugiem.lv viņi bija izveidojuši savu domubiedru grupu, kurā iesaistījos un sāku kautrīgi publicēt savus pirmos dzejoļus," atklāj liepājnieks, kurš drīz pēc tam (2007. gadā) piedalījās savā pirmajā literārajā nometnē Aicinājums.
"Toreiz es rakstīju pilnīgi citādāk, biju liels "gļukotājs" – man nebija ne jausmas par to, kā būtu jārada dzeja, vienkārši rakstīju pēc izjūtas," uzsver Aivars Madris. Daži no tā laika dzejoļiem mazliet pielabotā formā publicēti viņa kolēģa dzejnieka Kirila Ēča literārā žurnāla Ķīlis otrajā numurā. "Mums bija kopīgi dzejas lasījumi Hāgenskalna komūnā. Es nodomāju, ka droši vien man nebūs citas iespējas piedāvāt savu darbu retrospekciju, tāpēc joka pēc paņēmu līdzi savus vecos dzejoļus," stāsta autors, kura jaunības literāro radikālismu klausītāji uzņēmuši ar sajūsmu.
Dzeja ir dvēseles VALODA.