Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Pāri ledainam ūdenim. Lietuvas, Francijas un Latvijas kopražojuma dokumentālā filma Lēciens sāk ceļu pa festivāliem

Šodien, 9. oktobrī, Varšavas kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvos Lietuvas, Francijas un Latvijas kopražojums – lietuviešu režisores Ģiedres Žickītes dokumentālā filma Lēciens/The Jump. Pēc tam filma ceļos uz Romu, Ņujorku un Rīgu, kur 27. novembrī tiks izrādīta krievu režisora Vitālija Manska kūrētajā kinofestivālā Artdocfest/Riga.

Notikumu lavīna

Lēciens ir stāsts par lietuviešu jūrnieku Simu Kudirku, kurš 1970. gadā veica izmisīgu lēcienu pāri ledainam ūdenim no padomju zvejas kuģa uz ASV krasta apsardzes kuteri, lai lūgtu politisko patvērumu, bet saņēma atraidījumu. Tas izvērtās par vienu no lielākajiem aukstā kara jucekļiem. "Savos darbos runāju par brīvības tēmu, kas ir drīzāk neapzināta nekā apzināta izvēle. Iespējams, tas ir tāpēc, ka esmu dzimusi totalitārā režīmā un astoņu deviņu gadu vecumā piedzīvojusi perestroikas laiku un cīņu par Lietuvas valsts neatkarību, kurā mēs kopā ar vecākiem aktīvi piedalījāmies. Brīvība – šis saldskanīgais vārds. Tā bija kā pirmā mīlestība, skaista un emocionāla, kas ir nogulsnējusies un formējusi mani kā cilvēku," sarunā ar KDi stāsta režisore Ģiedre Žickīte. Viņas iepriekšējo darbu sarakstā ir arī dokumentālā filma Kā mēs spēlējām revolūciju (2011) par 1984. gadā jaunu arhitektu dibinātu vienas nakts mūzikas grupu kā Jaungada joku, kas negaidīti izraisīja atsaucīgu sabiedrības reakciju un iekļuva notikumu virpulī, kurš noveda līdz dziedošajai revolūcijai.

Ģiedre Žickīte piebilst, ka jau pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas viņā ir radusies interese par vecāku un vecvecāku paaudzi, un īpaši par cilvēkiem, kuri ir tiekušies pēc brīvības un kuru pieņemtie lēmumi un to sekas šajā represīvajā sistēmā ir bijušas dramatisma pilnas. Tieši tāds ir arī Sima Kudirkas dzīvesstāsts, kas, tāpat kā citi padomju laika oficiālajā informatīvajā telpā neeksistējošie notikumi, ir izplatījies no mutes mutē un gluži kā klusajā telefonā kļuvis tuvāks baumām. Lēciena veidošanas laikā režisore ir atklājusi daudz ekstraordināru lietu, kas nemaz nav bijušas zināmas vai bijušas mazzināmas šaipus Atlantijas okeānam un kas vēlreiz ir apliecinājušas, ka dzīve dažreiz mēdz būt neparastāka par fikciju.

Režisore atzīst, ka vēl viena lieta, kas viņu ir uzrunājusi Sima Kudirkas dzīvesstāstā un kas ir sasaukusies ar viņas pašas personīgo pieredzi, ir bērnībā izdzīvotie sapņi par Rietumu pasauli kā paradīzi zemes virsū. Viņa ir domājusi par banāniem un košļājamām gumijām, no kurām varēja uzpūst burbuļus un kuras Padomju Savienību sasniedza kā reta dāvana, savukārt Sims Kudirka ir gribējis redzēt palmas un iegādāties mūzikas atskaņotāju Grundig. Viņa vēlme izraisīja notikumu lavīnu, kuras rezultātā lietuviešu jūrnieks kļuva par brīvības simbolu 70. gadu ASV. Par viņu iestājās gan vienkāršie iedzīvotāji, gan arī dažādas organizācijas, kongresmeņi, diplomāti un pat divi ASV prezidenti.

 

Vēstures rekonstrukcija

"Cilvēki izgāja ielās un iesaistījās citās aktivitātēs, lai glābtu no ieslodzījuma personu, par kuru viņi neko nezināja, bet viņiem bija sajūta, ka viņi cīnās par kaut ko globālāku nekā tikai par viena indivīda likteni," atzīmē režisore. Filmā Lēciens ir izmantots plašs vēsturisko liecību klāsts savienojumā ar vairāku šajā notikumā klātesošu cilvēku intervijām, kuru vidū ir arī saruna ar vienu no ietekmīgākajām XX gadsimta politiskajām figūrām, diplomātu un Nobela Miera prēmijas laureātu Henriju Kisindžeru. Taču par Lēciena galveno virzītājspēku kļūst pats Sims Kudirka, kurš atgriežas uz ASV krasta apsardzes kuģa un vēlreiz izdzīvo visu notikumu gaitu, kas risinās labāko asa sižetu filmu tradīcijās.

"Viņš pats ir trilleris," uzsver Ģiedre Žickīte, kura ir gaidījusi pusotru gadu, lai saņemtu atļauju filmēt uz šī vēsturiskā kuģa. Gaidīšana ir atmaksājusies – lietuviešu jūrnieka stāstījums, viņa liktenīgā lēciena un turpmāko notikumu demonstrēšana līdz vissīkākajai detaļai rada īstu līdzpārdzīvojumu, it kā viss norisinātos reālajā laikā. Tas ir īsts brīnums – piemetina Ģiedre Žickīte, kura savu lēcienu ir veikusi kopā ar studiju VFS Films (producents Uldis Cekulis) un kopā ar to gatavojas jau nākamajai dokumentālajai filmai. "Sadarbība starp Baltijas valstīm kļūst arvien ciešāka. Mēs esam mazi, tāpēc mums ir jāapvienojas, lai paveiktu vairāk, nekā spētu izdarīt katrs par sevi," sarunas noslēgumā rezumē režisore.

Varšavas kinofestivālā oktobrī tiks izrādīta arī latviešu režisores Aijas Bley dokumentālā filma Mēs gribējām izmainīt pasauli, kas jau demonstrēta Latvijā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja